Klusie liecinieki ⟩ No iebraucamās vietas līdz funkcionālisma paraugam. Nams Elizabetes un Tērbatas ielu stūrī

Toms Treibergs
, TVNET Kultūras redaktors
Papildināts 10:40, 1. aprīlis, 2024
CopyDraugiem X Whatsapp
Tērbatas iela pie krustojuma ar Elizabetes ielu. Skats uz Augusta Rudzīša īres namu ar ēdnīcu Elizabetes ielā, 20. gadsimta 30. gadi.
Tērbatas iela pie krustojuma ar Elizabetes ielu. Skats uz Augusta Rudzīša īres namu ar ēdnīcu Elizabetes ielā, 20. gadsimta 30. gadi. Foto: Fotoatklātne

Aprīlī grāmatveikalu plauktos parādīsies kāds īpašs izdevums: "Pastaiga pa skaisto Rīgu", kas ir pasaulē pirmais vēsturisko fotogrāfiju albums ar papildināto realitāti, kurā iespējams redzēt arī mūsdienu attēlus un vēsturiskus video. Izdevums tapis, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Rīgas vēstures un kuģniecības un muzeju. Lai iepazīstinātu portāla TVNET lasītājus ar Rīgas namu vēsturi un cilvēkiem, kuri tos projektējuši un tajos dzīvojuši, iesākam jaunu rakstu sēriju “Klusie liecinieki”.

Spēcīgi artikulētais funkcionālisms

Nams Elizabetes un Tērbatas ielu stūrī tiek uzskatīts par hrestomātisku funkcionālisma paraugu precīzā stila formu izteiksmē. Funkcionālisms bija noteicošais stils visā 20. un 30. gadu arhitektūrā un to mēdz dēvēt arī par moderno kustību (Modern Movement jeb saīsinājumā MoMo), jauno lietišķību, internacionālo stilu vai avangardu.

Elizabetes ielas 65. nama fasādes fragments.
Elizabetes ielas 65. nama fasādes fragments. Foto: Jānis Škapars, TVNET GRUPA

Kā raksturo habilitētais arhitektūras doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs Jānis Krastiņš, funkcionālisms savā pilnbriedā pilnīgi atteicās no ornamentāliem rotājumiem, tā bija “tīru“ plakņu un apjomu māksla:

“Šī stila celtnes atšķiras ar spēcīgi artikulētu, kubisku būvķermeņu kārtojumu, plakaniem jumtiem, ar dominējošo kompozīcijas horizontalitāti, taču šo celtņu arhitektūrā nereti iekļauti arī atsevišķi Art Deco elementi.

Trūsa Šrēdere-Šrādere (1889-1985) bija holandiešu sabiedriskā darbiniece un farmaceite, kura bija cieši saistīta ar avangarda māksliniekiem no "De Stijl" kustības. Kopā ar Geritu Rītveldu viņa uzcēla māju sev un saviem trim bērniem, kuru šodien dēvē par "Ritvelda- Šrēderes" māju. Ēka ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Trūsa Šrēdere-Šrādere (1889-1985) bija holandiešu sabiedriskā darbiniece un farmaceite, kura bija cieši saistīta ar avangarda māksliniekiem no "De Stijl" kustības. Kopā ar Geritu Rītveldu viņa uzcēla māju sev un saviem trim bērniem, kuru šodien dēvē par "Ritvelda- Šrēderes" māju. Ēka ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Foto: Shutterstock

Par pašu pirmo funkcionālisma celtni mēdz uzskatīt Šrēderes namu Utrehtā, Holandē (1924, arhitekts Gerits Ritvelds), bet par šī stila ikonu uzskatāma „Bauhaus” mākslas skolas ēka Desavā (1925). Dažās zemēs funkcionālismu pat sauc par „Bauhausa stilu”.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu