Tev pašam vien nāksies steigties pēc manis, elpināt mani, skalot man kuņģi, piezvanīt maniem vecākiem, varbūt pat atpazīt mani. Tev būs jālūdzas pūķi, lai pasaka ārdurvju kodu.
Nedari tā. Tu zini – es sevi vēl nepazīstu. Tavā vadībā speru vēl pirmos soļus. Var atlidot pūķis, sagrābt mani un iestāstīt, ka tai tumsā, pa kuru es grābstos, patiesībā nav itin nekā.
Kad tu mani tajā ved, es dažreiz uzgrūžos lietām, dažreiz pat atdauzu ceļgalus. Un dažreiz man liekas – tu tīšām vēlies, lai krītu un sadauzos, tverdamies sāpēs pie tevis. Arī tu savu zirnekļa tīklu man piedāvā.
Nedari tā. Nekad vairs nedari tā.
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Es parasti dzeru kafiju ar kruasānu, man parasti ar to pietiek.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Es negribētu savos dzejoļos propagandēt ļaunas idejas.
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Rīgas melnais balzams, Rīgas melnais balzams ar upeņu garšu un Rīgas melnais balzams ar ķiršu garšu.
Par mūsu pelēko, necilo ikdienu.
Kāds ir tavs dzīves moto?
Manai ģimenei patīk krāt visādas mantas, kuras reizi desmit gados varbūt noder. Tādēļ mūsu ģimenes moto ir: "Re, kā noderēja!"
Tavs novēlējums labai dienai…
Lai jums visu dienu skaidrs prāts!