Trešdienas, 17.aprīļa vakarā, vienīgajā izrādē Rīgā VEF Kultūras pilī izskanējusi pirmizrāde Operetes teātra multimediālam jauniestudējumam – monooperai “Valentīna”. Komponista Artura Maskata pilnformāta operas jaunais traktējums veidots kamerversijas formātā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas Valentīnas Freimanes mīlas stāstā atveidoja operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī izrādes režisore.
FOTO ⟩ Ar stāvovācijām izskanējusi Sonoras Vaices režisētās monooperas “Valentīna” pirmizrāde
Opera ir veltījums Latvijas kultūras leģendai – izcilajai kino zinātniecei Valentīnai Freimanei (1922-2018). Operas libretu veidojuši Arturs Maskats un dzejniece Liāna Langa pēc Valentīnas Freimanes autobiogāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” (2010) motīviem.
Sonora Vaice izmantoto materiālu raksturo kodolīgi:
“Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs vērtību un cilvēcības kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību dzīvi, pasaulē beigtos kari.”
Vērtē libreta autore, dzejniece Liāna Langa: “Monooperas “Valentīna” pirmizrāde man un daudziem citiem kļuva par neaizmirstamu mākslas notikumu ar emocionāli dziļu piesaisti Valentīnas Freimanes liktenim un Latvijai. Operetes teātra komandas, Sonoras Vaices, video mākslinieces Inetas Sipunovas, mūziķu veikums vērtējams kā izcils. Sonorai Vaicei izdevies spēcīgs, simbiotisks kameruzvedums, kurš smalki un jūtīgi režisēts, tādēļ ir ārkārtīgi iedarbīgs. Novēlu šo uzvedumu ar skaisto Artura Maskata mūziku un Sonoras Vaices ekspresīvo, niansēto vokālu pieredzēt ikvienam Latvijā un ārpus tās.”
Savos iespaidos par iestudējumu dalās kinokritiķe un mākslas zinātņu doktore Anita Uzulniece: “Es esmu ļoti priecīga un saviļņota, jo, pirmkārt, Valentīna Freimane bija mana garīgā māte un daudz ko man nozīmē. Es biju klāt tajā brīdī, kad Arturs Maskats lūdza viņai atļauju komponēt šo operu. Esmu redzējusi gan operu pirms desmit gadiem LNOB, gan esmu pazīstama ar Liānu Langu, Sonoru Vaici un Māri Žagaru. Biju ļoti, ļoti satraukusies, kā tas ir iespējams, vienai visu izdziedāt. Inetas Sipunovas darbu esmu redzējusi citos projektos. Bet kā to visu apvienot – man bija zināmas bažas. Taču par rezultātu es tiešām esmu ļoti, ļoti priecīga. Mani ļoti aizkustināja redzētais, es apsveicu māksliniekus un priecājos kopā ar viņiem!”
Operetes teātra iestudējumā opera, kas oriģināli rakstīta pilnformātā, tika veidota kā monoopera. Uz skatuves gan kā tēli, gan kā mūziķi bija vijolnieks Gidons Grīnbergs, akordeoniste Inita Āboliņa, pianists Māris Žagars, kuriem uzticēts visai sarežģīts uzdevums.
Komponists Arturs Maskats pēc izrādes novēl: “Es vēlu Operetes teātrim visu to labāko, panākumus, un es esmu ārkārtīgi pateicīgs Operetes teātrim par to, ko viņi ir izdarījuši tik neparastā žanrā un tik radošā gaisotnē. Esmu ļoti pateicīgs Sonorai, visiem māksliniekiem, un protams, arī Operetes teātra mākslinieciskajai direktorei, brīnišķīgajai Agijai (Agijai Ozoliņai-Kozlovskai) un visiem cilvēkiem, ar ko viņa kopā strādā.”
Iestudējuma multimediju segumā tika izmantoti iepriekš filmēti video, studijā ierakstīti audio, kuros kā aktieri piedalījušies arī: Ģirts Ķesteris, Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Aivars Krancmanis, Gidons Grīnbergs, Henrijs Kozlovskis, stepa dejas meistars un skolas attīstītājs Māris Pūris, kā arī: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis, korporāciju deju kopa “Marmale”.
“Ar šo izrādi Valentīna Freimane debesīs ir laimīga, un viņa šeit pie mums ir dzīva,” pēc izrādes atzina baņkiere un kultūras pazinēja Ilze Auzere, kura ir personīgi pazinusi Valentīnu Freimani.
Starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas “Valentīna” pasaules pirmizrāde notika 2014. gada 5. decembrī, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas kultūras programmas notikumiem. Pārņemot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, opera "Valentīna" tika iekļauta Latvijas publiskās diplomātijas un kultūras programmā. “Valentīna” joprojām ir viens no īpašajiem notikumiem, kas aizvien tiek pieminēts Latvijas-Vācijas kultūras attiecībās un diplomātu aprindās.
Iestudējums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas Domes atbalstu. Izrādi rudenī varēs noskatīties 3. oktobrī Cēsīs, 26. oktobrī Jelgavā, 28. oktobrī Liepājā, 1. novembrī Ulbrokā, vairāk informācijas vietnē www.operetesteatris.lv. Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un tīmeklī.