Gunars Saliņš pelnīti uzskatāms par vienu no spilgtākajiem latviešu trimdas dzejniekiem.  1944. gada atvasarā Saliņš kopā ar sievu Jautrīti devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja tur latviešu skolā, rakstīja un publicēja dzeju latviešu bēgļu laika periodikā.

1950. gadā Saliņi izceļoja uz ASV un iekārtojās uz dzīvi Ņūdžersijā. Gunars Saliņš studējis psiholoģiju un socioloģiju, absolvējis Upsalas koledžu (1952) un Sociālās pētniecības jauno skolu Ņujorkā (1955). Strādājis par psiholoģijas un socioloģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā.

Regulāri piedalījies literāros sarīkojumos, rakstījis apceres un recenzijas. Vairāku dzejas izlašu, krājumu autors.

Gunara Saliņa darbu intonācijas mērāmas no azartiskas erotikas, sarkastiskas ironijas un groteskas līdz romantiskam maigumam, eksistenciālai smeldzei un nostalģiskām dzimtenes ainām.

Dzejnieka rakstītais parāda trimdinieku, kas izjūt savu piederību visai pasaulei, poētiski atsvabinoties no laika un telpas dimensijām, taču emocionāli visciešāk saistīts ar dzimteni un tās likteni.

Gunars Saliņš ir trīs dzejas krājumu – “Miglas krogs un citi dzejoļi” (1957), “Melnā saule” (1967), “Satikšanās” (1979), izlases “Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules” (1993) un grāmatas “Gunara Saliņa iedvesma no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi – itin neseni” (1997) autors. Literatūrzinātnieka, dzejnieka un atdzejotāja Kārļa Vērdiņa sakārtojumā iznākuši autora “Raksti” divos sējumos (2006, 2023).

Dzejniekam veltīto pasākumu cikls iesāksies piektdien, 26. aprīlī, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Džona F. Kenedija lasītavā 3. stāvā. Uz turieni aicināti tie, kuri vēlēsies klausīties sarunu starp literatūrzinātnieci, latviešu trimdas literatūras vēstures pētnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi un rakstnieci un valodnieci Lalitu Muižnieci. Sarunu vadīs LNB nozares informācijas eksperte Madara Āriņa. Pasākumā būs apskatāma Gunara Saliņa grāmatu izlase. 

Turpinot iepazīstināšanu ar dzejnieka simtgadei veltītajiem pasākumiem, piektdien, 17. maijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) norisināsies konference “Gunars Saliņš un Elles ķēķis”, kuru organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) sadarbībā ar LNMM.

Par "Elles ķēķi" sevi dēvēja neformāla, modernistiski noskaņotu latviešu rakstnieku grupa 20. gadsimta 50.-60. gadu Ņujorkā – tajā viens no redzamākajiem dalībniekiem bija tieši Saliņš.

Konferences referātos iecerēts gan no dažādiem skatpunktiem aplūkot Saliņa dzeju, gan arī pievērsties citiem Elles ķēķa autoriem, kā arī sirreālisma mantojumam latviešu trimdas literatūrā. Konferences sākums plkst. 10.00. 

Dalībnieki: Anna Auziņa, Indra Avena, Inguna Daukste-Silasproģe, Jānis Krēsliņš jun., Ieva Melgalve, Artis Ostups, Andra Silapētere, Gundega Šmite, Ivars Šteinbergs, Nora Teikmane, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Kaspars Zellis.

Plkst. 18.00 konferencei sekos apaļā galda diskusija “Elles ķēķa otrā paaudze”, kas norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā (Kalpaka bulvāra 13 iekšpagalmā).

Aicināti piedalīties: Laris, Laila un Lalita Saliņi, Nora Teikmane, Indra Avena, Jānis un Zuze Krēsliņi un Ilze Auzere. Elles ķēķa dalībnieku bērni stāstīs atmiņas par savu vecāku literārajām un mākslinieciskajām aktivitātēm un savus iespaidus par uzaugšanu Elles ķēķī un trimdas latviešu kopienā ASV.

Vakara noslēgumā Voldemāra Avena (1924-2022) pēdējā dzejoļu krājuma “Pagaidi” (izdevniecība “Aminori”, 2024) atvēršana. Šajā dzejoļu krājumā apkopoti ilgākā periodā tapuši darbi, kas liecina par dzīvi Ņujorkā, trimdinieka identitāti, kā arī nezūdošo mākslas un mīlestības valdzinājumu. Piedalīsies autora meita Indra Avena un grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš.

Festivāla "Gunārs Saliņš un Elles ķēkis" grafiskā dizaina autors: Aleksejs Muraško.

Sestdien, 18. maijā ar īpašu programmu festivāls “Gunars Saliņš un Elles ķēkis” viesosies Jaundrustos, lai [piedalītos brīvdabas mākslas telpas "Savvaļa" 2024. gada sezonas atklāšanā ar mūsdienu latviešu dzejnieku un jauno mākslinieku piedalīšanos.

Dzejnieks Semjons Haņins piedāvās akciju “Pastaiga Ņujorkā” (sākums plkst. 12.30), iepazīstinot ar stāstiem par Elles ķēķi un grupējuma tekstu lasījumiem mūsdienu latviešu dzejnieku sniegumā, kas norisināsies "Savvaļas" dabas takās.

Taku līkločos būs redzami arī Latvijas Mākslas akadēmijas “POST” maģistratūras programmas studentu veidotie objekti, kas papildinās "Savvaļas" brīvdabas izstādi.

Plkst. 15.30 Kārlis Vērdiņš iepazīstinās ar jauno Saliņa dzejas izlasi “Apmežosim Ņujorku” (“Neputns”, 2024), kas aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam.

Ar dzejas lasījumiem dubļu koncertzālē plkst. 16.00 festivāla apmeklētājus priecēs dzejnieki Marija Luīze Meļķe, Kārlis Vērdiņš, Semjons Haņins, Arvis Viguls un Aivars Madris, savukārt ap plkst. 17.00 pasākumu "Savvaļas Bāzē" noslēgs koncerts ar Saliņu ģimenes un ģitārista Edgara Rubeņa piedalīšanos. Pēc plkst. 20.00 – "Savvaļas" dejas.

Pasākuma dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja doties uz festivālu ar autobusu, kas 18. maijā plkst. 10.00 izbrauks no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (no Valguma ielas puses) un plkst. 20.00 izbrauks no Drustiem, lai visus atgādātu atpakaļ Rīgā. Plašāka informācija: norises afišā soctīklā Facebook.

Visbeidzot, festivāla ietvaros fokuss pārbīdīsies uz vēl kādu radošu personību. Svētdien, 19. maijā paredzēta literātes Mudītes Austriņas (1924–1991) darbu izlases "Saules spēles" (LU LFMI, 2024) atvēršanas programma Vecpiebalgā.

Tā sāksies Antona Austriņa memoriālajā muzejā "Kaikaši" ar Ņujorkas latviešu mācītāja Lara Saliņa vadītu Vasarsvētku svētbrīdi un turpināsies ar ekskursiju pa muzeju un Mudītes Austriņas sauļu kolekcijas apskati.

Dzejnieka, rakstnieka un skolotāja Antona Austriņa (1884-1934) meita Mudīte pēc Rīgas pilsētas 2. vidusskolas absolvēšanas uzsākusi filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, tomēr tās nav pabeigusi.

1944. gada decembrī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur aizsākusi 1946. gadā sākusi publicēties, rakstot literāras apceres par tēvu Antonu Austriņu un savu krusttēvu, rakstnieku Kārli Skalbi, kā arī citus literārus darbus.

Studējusi romānistiku un mākslas vēsturi Tībingenas universitātē. 1949. gada beigās izceļojusi uz ASV. Ieguvusi mākslas zinātnieces izglītību Kolumbijas universitātē, strādājusi par konsultanti mākslas salonos, izdevniecībās. Aktīvi iesaistījusies Ņujorkas latviešu literārajā dzīvē, piedaloties literāros sarīkojumos, publicējot apceres par mākslu un literatūru. Īsprozā radījusi savu īpatnēju žanru, nodēvējot to par "baletiņiem". Bijusi jauniešu izdevuma "Raksti" redaktore. Vairākkārt viesojusies Latvijā, šajās reizēs piedzīvotais skiču formātā apkopots grāmatā "Rīgas mirkļi" (1988).

Pasākuma otrā daļa norisināsies Kārļa Skalbes memoriālajā muzejā "Saulrieti", kur Jaunā Rīgas teātra aktrises Gunas Zariņas lasījumā klātesošie tiks iepazīstināti ar Mudītes Austriņas sirreālajiem “baletiņiem”, kas pirmoreiz apkopoti jaunajā grāmatā. Grāmatas sastādītājs Kārlis Vērdiņš stāstīs par Mudītes Austriņas literāro mantojumu, savukārt viņas krustmeita, grāmatas priekšvārda autore Ilze Auzere dalīsies atmiņās par savu “saulaino krustmāti”.

Pasākuma apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja doties uz Piebalgu ar autobusu. Izbraukšana no Rīgas 19. maijā plkst. 10.00 no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (no Valguma ielas puses). Atgriešanās plkst. 18.00 no Kārļa Skalbes memoriālā muzeja “Saulrieti".

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc rezervāciju vēlams laicīgi pieteikt pievienotajā saitē.