Britu režisors, latviešu kultūras iespaidots, strādā pie dokumentālās filmas “Latviešu mīts”

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Filmas "Latviešu mīts" režisori Konors Gormans un Diāna Vanzele kopā ar Vispārējo Deju svētku virsvadītāju Jāni Purviņu 2023. gada septembrī.
Filmas "Latviešu mīts" režisori Konors Gormans un Diāna Vanzele kopā ar Vispārējo Deju svētku virsvadītāju Jāni Purviņu 2023. gada septembrī. Foto: Publicitātes foto

Tapšanas procesā šobrīd atrodas dokumentālā filma “Latviešu mīts”, kuras režisori ir Konors Gormans no Lielbritānijas un diasporas latviete Diāna Vaznele. Konors pavadījis daudzus darba gadus modes industrijā, veidojis dokumentālā stila darbus, strādājot izdevumā “Net-a-porter/Porter Magazine”, kurā modes tendeces paskaidro Lilijas Džeimsas, Sofijas Tērneres, Amandas Seifrīdas un Džeinas Gudolas klātbūtne.

Starp Konora darbiem ievērojama ir viņa sadarbība ar “Pitti Uomo” vadošajiem globālajiem un ilgtspējīgajiem zīmoliem. Mākslinieka portfolio ir arī citi ievērības cienīgi iepriekšējie projekti, piemēram, darbs ar Stīvenu Fraju īsfilmā "Immortal", Gariju Kempu īsfilmā "Graces Fall" un daudzi citi.

Foto: Publicitātes foto

Konora pirmā sastapšanās ar latviešu kultūru notika pirms desmit gadiem caur Londonas Latviešu kori. Iespaidi bija tik spilgti, ka iedvesmoja viņu radīt filmu par koru kultūru, kas viņu ļoti ieintriģēja.

Konors pievienojās korim pirms sešiem gadiem filmas pētniecības nolūkos un iepazinās ar līdzrežisori Diānu Vazneli. Filmas “Latviešu mīts” mērķis ir iepazīstināt skatītājus visur pasaulē ar Latvijas kultūras un tradīciju bagātību.

Foto: Publicitātes foto

Sešus gadus pētot un iedziļinoties latviešu kultūrā, līdz šim nointervēti izcili eksperti Latvijas kultūras vidē. Starp tiem ir folkloriste, folkloras pētniece un kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Mežaparka Lielās estrādes ''Sidraba birzs'' arhitekti Austris un Ivars Mailīši, Dziesmu un Deju svētku darboņi Jānis Purviņš, Mārtiņš Klišāns un Raimonds Tiguls, latviešu diasporas vadošā balss un Londonas Latviešu kora diriģente Lilija Zobens, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Folkloriste, mūziķe un dziedātāja Aurēlija Rancāne.
Folkloriste, mūziķe un dziedātāja Aurēlija Rancāne. Foto: Publicitātes foto

Intervijas snieguši arī folkloristi un tradicionālās kultūras mantojuma pētnieki un kopēji Ilga Reizniece, Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Inese Krūmiņa, mākslinieki, arheologi, tradīciju glabātāji, pedagogi, zintnieki un daudzi citi, kas ir bagātinājuši un virzījuši filmas stāstījumu.

Konors dzied Dziesmu un deju svētku koncerta kopkorī. 2023. gada vasara. 
Konors dzied Dziesmu un deju svētku koncerta kopkorī. 2023. gada vasara. Foto: Publicitātes foto

Režisors Konors Gormans par dalību Dziesmu un Deju svētkos: “Stadions vibrēja caur manu nogurušo ķermeni, un mana balss bija salauzta no garajām dziedāšanas dienām. Šī vienreizējā sajūta, kā 20 000 dziedātāju koris izskan caur mani, deva man spēku turpināt. Jutu, kā dziesmā vienojās visu klātesošo cilvēku pagātne, vērtības un spēks. Es vēlos dalīties ar šo sajūtu ar visu pasauli.”

Kultūras mantojuma pētniece un kopēja Inese Krūmiņa
Kultūras mantojuma pētniece un kopēja Inese Krūmiņa Foto: Publicitātes foto

Lai pabeigtu dokumentālo filmu “Latviešu mīts”, nepieciešama papildu nauda. Lai to savāktu, kolektīvā ieguldījuma platformā “Kickstarter” 23. aprīlī tiks sākta filmas atbalsta kampaņa. Vajadzīgā summa “Kickstarter” kampaņā jāsavāc 60 dienu laikā.

Foto: Publicitātes foto

Filmas ziedotājiem būs dažādas pateicības, sākot no atbalstītāja vārda iekļaušanas filmas titros līdz īpašajam izpildproducenta titulam lielākajiem atbalstītājiem, kā arī tiek veidots unikāls saules kalendārs sadarbībā ar latviešu tradīciju glabātājiem, kuru varēs saņemt digitālā vai printētā versijā, arī kā dizaina elementu uz T krekliem.

Atbalstīt filmas tapšanu iespējams, piedaloties pūļa finansēšanas kampaņas “Kickstarter” platformā pievienotajā saitē

Filmas pirmizrāde plānota 2025. gadā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu