Mūzikas straumēšanas platformas internetā ir daļa no mūzikas klausītāja dzīves: Spotify, Deezer, iTunes, Apple Music, Amazon un YouTube - katrs var izvēlēties sev ērtāko platformu, un vietējā mūzika, esot šajās platformās, var apceļot pasauli. Tādējādi arī latviešu mūziķu radītais ar interneta starpniecību top saklausīts citviet pasaulē. LaIPA sertifikācijas mērķis ir atspoguļot un godināt tieši Latvijā populārākos mūzikas ierakstus, un rezultātus nosaka reālā mūzikas patērētāja uzvedība – ierakstu klausīšanās un lejupielāžu skaits.

Klausīšanās paradumu monitorings

Mūzikas pieejamība internetā ir mainījusi ne vien klausītāju, bet arī mūzikas žurnālistu un mūzikas redaktoru ikdienu. Tieši straumēšanas servisi šobrīd, šķiet, ir galvenais klausītāju iepazīstināšanas resurss ar plašo mūzikas piedāvājumu, atvieglojot klausītāju lielā piedāvājuma radīto neziņu - no kura gala sākt klausīšanos? Kā klausītājs Latvijā atlasa mūziku? Izsenis ir bijis un vēl joprojām strādā dalījums populārā un alternatīvā mūzika, kas viena ar otru reizē ir gan opozīcijā, gan sinerģijā. Ir ceļi, kas izveidojušies vēsturiski, piemēram, divtūkstošo gadu sākumā ārzemju mūzikas izvēles Latvijā ietekmēja aktualitātes Lielbritānijas mūzikas tirgū, kas vēl joprojām ir viens no pasaulē vadošajiem. Savu ietekmi uz klausītāju gaumi atstājušas arī kultūras vietas, festivāli un radio personības. Uzskaitījumu varētu turpināt.

Jautāts par dažādos laikos atšķirīgo pieredzi mūzikas programmu veidošanā, pieredzējušais dīdžejs un radio personība Artis Volfs saka, ka darbu sācis laikā, kad mūzika nebija tik plaši pieejama un attiecīgi tās vērtība bija lielāka:

“Bija laiks, kad nevarēja neko dabūt: ne mūziku, ne apģērbu, ne pārtiku. Tagad to visu var dabūt pārpārēm. Tik radikāli atšķirīgus laikus esmu piedzīvojis.”

Mūzikas topi radio programmu veidotājiem ir bijuši pieejami visos laikos un noderējuši dziesmu atlasē. “Protams, šobrīd mūzikas straumēšanas servisi ļoti palīdz - mūzikas atlases process notiek daudz ātrāk. Latvijas mūzikas tops ļauj secināt, kā mūzika tiek patērēta tepat Latvijā, un arī tas atvieglo darbu. Es un, domāju, arī citi mūzikas redaktori uzmanīgi seko līdzi straumēšanas rezultātiem. Iepriekš, deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados, latviešu klausītāju intereses datu formātos nebija tik pieejamas. Man kā dīdžejam ir vēl viena privilēģija - es varu pārbaudīt jebkuru populāro singlu dzīvē un tūlīt redzēt publikas reakciju, tas man ir palīdzējis vienmēr un visos laikos.”

Arvien pieaugošā mūzikas straumēšanas popularitāte ir transformējusi uztveri arī par intelektuālo īpašumu. Tagad mūzikas ieraksti ir pieejami visā pasaulē vien dažu klikšķu attālumā un, klausoties sev iecienītās dziesmas straumēšanas platformās, saturs tiek patērēts legāli, māksliniekiem nodrošinot atlīdzību par viņu darbu. Lai nodrošinātu izpratni par legālu mūzikas izmantošanu, autortiesībām un blakustiesībām, tika izveidota izglītojošā platforma autorskola.lv. Šī platforma piedāvā vērtīgus mācību materiālus un resursus, kas palīdz izprast intelektuālā īpašuma jautājumus mūzikas industrijā. "Autorskola" atbalsta gan mūziķus un producentus, gan plašāku sabiedrību, veicinot izpratni par to, kā efektīvi aizsargāt savu un citu radošo darbu. Šāda pieeja ir būtiska ne tikai autortiesību aizsardzībai, bet arī kultūras ilgtspējai digitālajā laikmetā, kur piekļuve mūzikai ir praktiski neierobežota.

Pārsteigumi un koncertu plāni

Līdz ar mūzikas straumēšanas popularitātes pieaugumu Latvijā vietējā mūzikas skatuvē aktualitāti ieguva hiphops, kas pirms tam Latvijā gadu desmitiem vairāk ir bijis alternatīvā, nevis populārā mūzika (protams, ar izņēmumiem). Straumēšanas rezultāti negaidīti ir atklājuši plašas publikas iecienītus māksliniekus, kā, piemēram, “M.Sencis un Grandmasters Neons”, kuru dziesmas daļu no kolektīva jaunatklājējiem šokē ar savu skaudro reālismu. Tāpat straumēšanas dati ļauj mums novērtēt, cik nozīmīga ir Latvijas dalība Eirovīzijā - dziesmas jebkurā gadījumā iegūs milzīgu klausītāju auditoriju, tajā skaitā efektīvāk aptverot klausītājus arī Latvijā; piemēram, “Citi zēni” ar “Eat your salad” un “Sudden Lights” ar “Aijā”.

“Mēs regulāri sekojam līdzi straumēšanas datiem. Līdz šim esam novērojuši, ka grupas koncertēšana un citas aktivitātes ietekmē klausījumu skaitu - to ļoti izjutām pagājušajā gadā Eirovīzijas laikā faktiski visam “Sudden Lights” katalogam. Pirms dažām nedēļām uzstājāmies Tallinā, tagad jūtams igauņu klausītāju pieaugums.

Interesants ir fakts, ka gandrīz jau gadu Spotify pilsētu topā aiz Rīgas auditorijas ziņā mums ir Helsinki. Tikai pēc tam monitoringā parādās citas pilsētas, kur grupa ir uzstājusies, - Londona, Viļņa, Varšava.

Šie dati mūs ir mudinājuši vērst skatu arī uz Somiju, un patlaban kaļam plānus, lai gada otrajā pusē beidzot aizbrauktu piedāvāt somiem “Sudden Lights” arī koncertos klātienē,“ atbild Linda Āboliņa, “Sudden Lights” menedžere, jautāta par straumēšanas datu lietošanu grupas darbības organizēšanā.

Pirmie sertifikāti ir saņemti!

Pirmajā sertifikātu pasniegšanas pasākumā, kas notika 25. aprīlī mākslas centrā “Zuzeum”, platīna sertifikātu saņēma:

• “Citi Zēni” par dziesmu “Eat your salad”,
• “Bermudu Divstūris” par “Brāl' Ar Dzīvi Nekaulē”,
• “Sudden Lights” par dziesmu “Aijā”.

Savukārt ar zelta sertifikātu tika sumināti deviņi ieraksti:

• “Bermudu Divstūris” ar divām dziesmām “Līgava” un “Vidēji glīts”,
• ārzemēs dzīvojošais latviešu producents Tobu ar divām dziesmām “If I Disappear” (ft. Tom Mårtensson) un “Back to you”,
• “M.Sencis un Grandmasters Neons” ar “Pie***t Seju”,
• “Singapūras Satīns” un “A-Europa” ar dziesmu “Uz Seen”,
• Mesa ar “Ko vairāk man vajag”,
• “Labvēlīgais Tips” ar “Tukšu tačku”,
• Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa ar “Ričijs Rū ar gaisa balonu”.

Sertifikāti - balvas, kas tika pasniegtas ceremonijā, vizuāli atgādina plati, kas simbolizē pāreju no fiziskiem mūzikas nesējiem uz straumēšanas laikmetu. Tās vizuāli atspoguļo ideju par mūzikas neierobežotību un tās visaptverošo pieejamību digitālajā ērā, kur fiziskas robežas vairs neeksistē un mūzika ir pieejama vien dažu klikšķu attālumā. Balvu dizainu izstrādājis mākslinieks Haralds Gerts.

Foto: Pasniegti Zelta un Platīna sertifikāti Latvijas mūzikas ierakstiem

“Pirms digitālās “ēras” sākuma mūziķu popularitātes novērtējums bija dziesmu atskaņošana radiostacijās un pārdoto disku skaits, par kuriem tradicionāli tika piešķirti arī atbilstoši sertifikāti vai balvas - zelta un platīna diski. Šobrīd nozarē situācija ir radikāli cita, kas izpaužas arī klausītāju ikdienas paradumu maiņā - par galveno objektīvo rādītāju ir kļuvušas dziesmu vai albumu straumēšanas reizes dažādās straumēšanas platformās,” saka LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa, norādot, ka jaunieviestie straumēšanas sertifikāti un to piešķiršanas kārtība ir starptautiski akceptēts process. “Es domāju, ka statistikas apkopošana un noteiktu līmeni sasniegušo mākslinieku apbalvošana ar zelta un platīna sertifikātiem ir ne tikai novērtējums konkrētam māksliniekam vai dziesmai, bet arī pamudinājums visai nozarei - autoriem, izpildītājiem, producentiem: sekojot līdzi tendencēm mūzikas mārketingā un mūzikas tirgū kopumā, “iznest” savu radošo veikumu ļoti plašai auditorijai,” uzskata Liena Edvardsa, LaIPA izpilddirektore.

LaIPA mūzikas ierakstu sertifikācija ir veidota atbilstoši IFPI (Starptautiskās mūzikas ierakstu asociācijas) standartiem ar skaidriem un precīzi definētiem kritērijiem:

zelta sertifikāts tiks piešķirts mūzikas ierakstiem par 2 000 000 straumju sasniegšanu, savukārt, par 4 000 000 straumju sasniegšanu ieraksts saņems platīna sertifikātu.

Sertifikācija attieksies uz mūzikas ierakstiem, kas izdoti, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, kad tika sākta Latvijas straumēšanas rezultātu apkopošana. Rezultāti balstīti uz visaptverošu novērtējumu, ietverot Latvijas oficiālo statistiku, kurā iekļauta gan tādu straumēšanas platformu kā Spotify, Deezer, Apple Music un Youtube Music rezultāti, gan ierakstu lejupielādes iTunes. Aprēķinu ziņā lejupielādes tiks pārvērstas straumēs, nodrošinot līdzsvarotu pieeju mūzikas ierakstu novērtēšanai. Viena dziesmas lejupielāde būs līdzvērtīga 100 straumēm, bet viena albuma lejupielāde - 1000 straumēm. Šāds aprēķina modelis nodrošina, ka abi digitālā patēriņa veidi ir taisnīgi pārstāvēti sertifikācijas procesā.

Sertifikācijas datu apkopošana notiek sadarbībā ar Lielbritānijas monitoringa kompāniju “Ranger Computers”, kas veic apjomīgu mūzikas ierakstu straumēšanas datu analīzi dažādās pasaules valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina, ka sertifikācijas process ir balstīts uz precīziem un uzticamiem datiem.