Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Radošo nozaru speciālisti Čehova teātrī diskutēs par mākslinieka atbildību krīzēs

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Mākslinieciskās stratēģijas un repertuāra plānošanas vadītāja Laura Groza piedalās poļu mākslinieka Olafa Bžeska darba "Neērtā cilvēka kritiens" atklāšanas pasākumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu Teātra galerijā. 2024. gada marts.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Mākslinieciskās stratēģijas un repertuāra plānošanas vadītāja Laura Groza piedalās poļu mākslinieka Olafa Bžeska darba "Neērtā cilvēka kritiens" atklāšanas pasākumā Mihaila Čehova Rīgas Krievu Teātra galerijā. 2024. gada marts. Foto: Paula Čurkste/LETA

Turpinot diskusiju ciklu “Bez punkta uz i", Čehova teātris izziņo ceturto diskusiju, kas šoreiz skars tematu par mākslinieka atbildību, kontekstuāli veidojot paralēles arī ar jaunāko teātra iestudējumu “Gogolis. Portrets”, kas pirmizrādi uz teātra skatuves piedzīvoja 11. maijā.

Diskusija “Mākslinieka atbildība: demokrātijas ilgtspējai krīžu laikmetā” Čehova teātrī norisināsies 13. maijā plkst. 19.00 un tiešsaistē būs skatāma LSM, Rus.LSM portālā, kā arī Čehova teātra "Facebook" un "YouTube" kontos.

Mākslas lomu sabiedrības saliedētībā un demokrātijas stiprināšanā analizēs strarpdisciplināra ekspertu grupa: režisore Laura Groza, māksliniece Sandra Krastiņa, teologs Indulis Paičs, publicists Rvīns Varde un mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Viens no diskusijas mērķiem: apzināt, kādas atbildības jēdziena izmaiņas ir novērojamas šodienas Latvijā un kā mēs redzam Latvijas sabiedrību tās daudzšķautņainībā.

Kulturologs, humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs.
Kulturologs, humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs. Foto: Paula Čurkste/LETA

Diskusiju vadīs Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Dr. art. Deniss Hanovs. Pamatojot diskusijas aktualitāti, viņš norāda: “Globālo militāro, ekonomisko un politisko krīžu laikmetā akūts kļūst jautājums par demokrātiskās kultūras sasniegumu saglabāšanu un par demokrātijas dzīvotspēju.

Virkne politisko ideju, kas noliedz cilvēktiesību un brīvības universālo dabu, iegūst aizvien plašāku atbalstu globālajā tīklošanās sabiedrībā, kurā bailes un nedrošība identitāšu un kopienu augošajā sarežģītībā stimulē apjukumu un vēlmi sameklēt ātras un vienkāršas atbildes lēniem un neviennozīmīgiem procesiem.

Sazvērestību teoriju uzplaukums, autoritāro tendenču pieaugums pasaulē liek kritiski vērtēt demokrātijas ilgtspēju un izvirza virkni jautājumu arī jaunrades procesiem.

Mākslinieka īpašā simboliskā un politiskā loma brīvības saglabāšanā ir raksturīga Austrumeiropas sabiedrībām, un gadu desmitiem tā sargāja, saglabāja un attīstīja latviešu kultūras un kolektīvo atmiņu mantojumu padomju kolonizācijas režīma apstākļos.

Mākslinieki artikulēja aizliegto, bija cieši saistīti ar nacionālās kustības mērķiem un spēja apiet cenzūru un aizliegumus, runājot ar līdzcilvēkiem alegoriju valodā. Mākslinieku pilsoniskā pozīcija un drosme stimulēja nacionālās valsts atjaunošanu un pakāpeniski sagrāva diktatūras telpu.”

Kā norāda D. Hanovs, šodienas apstākļos mākslas brīvību no jauna apdraud populisms un radikālās ideoloģijas, izklaides sabiedrības manipulatīvās prakses.

Šādā trauksmainā kultūrtelpā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 13. maijā tiks skaidrots, kāda ir mākslinieka atbildība šodienas Latvijas sabiedrībā un kā māksla spēj veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību, artikulēt kultūru dažādību un vienlaicīgi veidot politisko nāciju, kas spēj saglabāt un attīstīt mierspējīgu demokrātiju.

Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu "Sabiedrības saliedētības vektori", ko īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadīts pētnieku konsorcijs. Sadarbības mērķis ir vienot mākslas un zinātnes spēkus, iesaistot plašu un daudzveidīgu publiku atklātā, cieņpilnā un kompetentā sarunā par Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu