Mākslinieka īpašā simboliskā un politiskā loma brīvības saglabāšanā ir raksturīga Austrumeiropas sabiedrībām, un gadu desmitiem tā sargāja, saglabāja un attīstīja latviešu kultūras un kolektīvo atmiņu mantojumu padomju kolonizācijas režīma apstākļos.
Mākslinieki artikulēja aizliegto, bija cieši saistīti ar nacionālās kustības mērķiem un spēja apiet cenzūru un aizliegumus, runājot ar līdzcilvēkiem alegoriju valodā. Mākslinieku pilsoniskā pozīcija un drosme stimulēja nacionālās valsts atjaunošanu un pakāpeniski sagrāva diktatūras telpu.”
Kā norāda D. Hanovs, šodienas apstākļos mākslas brīvību no jauna apdraud populisms un radikālās ideoloģijas, izklaides sabiedrības manipulatīvās prakses.
Šādā trauksmainā kultūrtelpā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 13. maijā tiks skaidrots, kāda ir mākslinieka atbildība šodienas Latvijas sabiedrībā un kā māksla spēj veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību, artikulēt kultūru dažādību un vienlaicīgi veidot politisko nāciju, kas spēj saglabāt un attīstīt mierspējīgu demokrātiju.
Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu "Sabiedrības saliedētības vektori", ko īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadīts pētnieku konsorcijs. Sadarbības mērķis ir vienot mākslas un zinātnes spēkus, iesaistot plašu un daudzveidīgu publiku atklātā, cieņpilnā un kompetentā sarunā par Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.