Skaņdarbus radījuši komponisti Arturs Maskats, Santa Ratniece, Anna Fišere, Mārtiņš Viļums, Platons Buravickis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons un Andris Dzenītis. Koncertā uzstāsies Kaspara Putniņa mākslinieciskajā pārziņā esošais Latvijas Radio koris – pasaules mēroga kormūzikas zvaigznes, kuru sniegums novērtēts ar prestižajām “Grammy” un “Gramophone” balvām.

Savā vizionārajā redzējumā par “Bezgalības kreļļu” koncepciju dalās Nora Ikstena: ‘‘Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta.

Astotnieku noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle – vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā?

Ko Zeme vēlētos pateikt karstajai, sievišķajai Venerai, kas griežas pulksteņa rādītāju virzienā? Laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram? Kas viņai būtu sakāms bezgalīgajām debesīm – Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram? Ko sacīt kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam?

Kādos vārdos, kādā valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules.’’

SATURNS

Ēriks Ešenvalds – viens no mūslaiku kormūzikas korifejiem, kura skaņdarbus kori dzied visā pasaulē. Ērika dabas vērotāja, teiku pētnieka un harmoniju meistara būtībai izcili piestāv kora faktūra – labskanīgajos balsu vijumos komponists atspoguļo dažādas dabas parādības, cilvēka jūtu pasauli un vēsturiskas mistērijas.

VENERA

Santa Ratniece ir neparasta personība latviešu komponistu vidū, ceļotāja un pētniece, kuras skaņdarbus nevar sajaukt ar kādu citu skaņražu partitūrām. Autores mūzika ir procesuāla – laiktelpa viņas darbos izplešas kā izgaismots horizonts, kurā atklājas bezgalība. Viņas skaņdarbi izskanējuši Berlīnes filharmonijā, Leipcigas “Gewandhaus”, Linkolna centrā Ņujorkā, Amsterdamas “Muziekgebouw”, Pekinas koncertzālē, festivālā “Klangspuren”, festivālā ’’Varšavas rudens’’ un “Mostly Mozart” festivālā Ņujorkā.

URĀNS

Juris Karlsons – komponists, kura mūzika ir kā teātra skatuve. Dinamiska un kontrastaina, pilna gan ar aizrautīgas spēles stihiju, vitāla ritma enerģiju, gan arī ar iedziļināšanos, vīrišķīgu romantismu un reliģiskām pārdomām. Viņš ir viens no galvenajiem simfoniķiem un instrumentācijas meistariem latviešu mūzikā.

MARSS

Mārtiņš Viļums ir skaņas fenomena un muzikālās laiktelpas meistars, kurš savu mūzikas valodu dēvē par "mikrosonorismu". Komponists radījis savdabīgu mūzikas pasauli, kas suģestē ar maģiskām skaņu dimensijām un filozofiska satura tvērumu, kas, šķiet, eksistē ārpus laika.

JUPITERS

Platona Buravicka rokraksts izceļas ar tā nepieradināto spēku, spurainumu un pirmatnīgo grūvu. Viņš radījis matemātisku algoritmu mūziku, preparējis klavieres, komponējis elektronisku mūziku, skaņdarbus akustiskajiem instrumentiem un klasiskiem sastāviem. Bieži piedalās dažādās performancēs un veido virtuālus instrumentus savām improvizācijām.

ZEME

Annas Fišeres neparastais ceļš līdz akadēmiskajai kompozīcijai vedis no dziedāšanas, darbošanās pagrīdes un elektroniskajā mūzikā, un jurisprudences studijām. Viņas komponētā “Koku opera. Vējgāzes” tika izrādīta Somijas mežos, izpelnoties starptautisku atzinību. Savukārt par operu “Vēsā” Anna Fišere saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu 2023 kategorijā “Gada uzvedums”. Komponiste mūzikā mistiski izzīlē dabas pirmatnējos noslēpumus un savas dvēseles attiecības ar to.

MERKURS

Arturs Maskats savā daiļradē pauž emocionāli atklātu, uz cilvēka jūtām balstītu mākslas redzējumu. Koris komponista rokās allaž kļūst par caurspīdīgu un vijīgu instrumentu, jūtīgi iedzīvinot teksta vēstījumu. Starptautisku ievērību ieguvis viņa skaņdarbs “Tango”, kas tiek atskaņots daudzviet pasaulē un jau kļuvis par latviešu simfoniskās mūzikas klasiku.

NEPTŪNS

Ienirstot Andra Dzenīša mūzikā, klausītājam var šķist, ka viņu savā varā pārņem augstsprieguma pavada, kas ved caur dzīves reāliju sadursmēm un vienā brīdī sastingst metafiziskā skaistumā. Pēdējos gados prestižās Eiropas koncertzālēs izskanējusi tieši komponista orķestra mūzika – tai skaitā Amsterdamas “Concertgebouw”, Berlīnes filharmonijā, Dortmundes “Konzerthaus”, Londonas Karaliskajā Svētku zālē un citur. 2018. gadā vairākos koncertos Eiropā un Amerikā atskaņojumus piedzīvoja viņa skaņdarbs ’’Māra’’, kuru komponistam pasūtināja diriģents Andris Nelsons abiem viņa vadītajiem orķestriem – Leipcigas “Gewandhaus” un Bostonas simfoniskajam orķestrim.

“Rīgas festivāls” jau kopš 2011. gada ir stabila Latvijas galvaspilsētas kultūras dzīves sastāvdaļa, ik pavasari pulcējot spilgtākos pašmāju un ārvalstu mūziķus un piedāvājot stilistiski daudzveidīgas un mākslinieciski augstvērtīgas koncertprogrammas.

Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes“ kasēs un tīmeklī. Festivāla tīmekļa vietne: www.rigasfestivals.lv.