Sadzīviskajā komēdijā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” režisors Jānis Streičs skatītājam parāda rakstnieces Māras Svīres trāpīgi tvertos latviskos raksturus jaunā – vien pašiem latviešiem uztveramā kodu līmenī, kaut nedaudz atvieglojot cilvēciskās vērtības graujošos padomju dzīves principus. Tādēļ pats režisors atzinis, ka latviešu tauta viņam šo filmu “atņēmusi un nacionalizējusi”.
Tests ⟩ Īstiem ekspertiem – ne tik viegli jautājumi par filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”
„Tā laikam ir pirmā latviešu komēdija, kuru skatoties, no sirds nāk smiekli!” – tā 1981. gadā, īsi pirms filma parādījās uz Latvijas kinoekrāniem, teicis kāds Rīgas kinostudijas Mākslas padomes loceklis pēc filmas pieņemšanas skates.
Jānis Streičs vēlāk atzinis, ka filmu „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” nemaz nav iecerējis kā traki smieklīgu komēdiju. Ja būtu zinājis, ka skatītāji tā smiesies, būtu dažās vietās montējis citādāk, atstājot pauzi smiekliem, lai tie nenoslāpē nākamo tekstu.
Iespējams, tieši tādēļ rodas sajūta – neatkarīgi no tā, cik reizes jau filma redzēta, tā vienmēr atklās kādu jaunu, iepriekš it kā nedzirdētu prātulu, komentāru vai runātāja patieso raksturu atklājošu frāzi.
Jānis Streičs savulaik teicis, ka viņam nepatīkot vairāku Latvijas filmu ģeogrāfiskā anonimitāte, it kā vienā pagastā apvienojot klasiski skaistas vietas no dažādām valsts malām. Tāpēc režisors ir lepns, ka viņa filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” viss ir konkrēts un vietējiem pazīstams – tikumu komēdijas (un kādā ziņā arī melodrāmas) galvenā varone Mirta Saknīte (Lilita Bērziņa) dzīvo Cēsu rajona Raiskuma ciemā un ar savu limuzīnu brauc pa konkrētu ceļu uz Cēsīm.
Šī konkrētība dod filmas cienītājiem papildu iespējas uzturēt dzīvu filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” klātbūtni Latvijas kultūras telpā – ik pa laikam ar lielāku vai mazāku sarīkojumu Cēsu pusē tiek svinētas filmas jubilejas, tūristi un fani regulāri viesojas „Bieku” mājās, kur filma uzņemta.
Arī mediji šādiem notikumiem piešķir papildu publicitāti, kas īpaši uzplauka 2016. gadā, kad Jānis Streičs svinēja 80 gadu jubileju un Nacionālais Kino centrs kopā ar Rīgas Kino muzeju pasludināja to par Jāņa Streiča kino gadu.