“Ikdienā mūziku klausos, braucot mašīnā maršrutā Liepāja - Rīga - Liepāja. Klausos radio atlasīto mūziku un dažkārt ar Shazam palīdzību uzzinu, ko tobrīd atskaņo radio. Jaunu mūziku atrodu vietnē Spotify - pēc žanriem, izpildītājiem. Pa laikam veidoju Spotify izlases, bet tur vairāk ir labi zināmas dziesmas, kuras man ir mīļas un kuras klausos konkrētos brīžos pēc sajūtām. Apskatos arī to, kādas tendences ir aktuālas vietnē Youtube,” savu jaunas mūzikas atklāšanas procesu iezīmē mūziķis Emīls Balceris.

“Jaunas, iedvesmojošas mūzikas atklāšanai man svarīgs rīks ir vietnes Spotify piedāvātā “Discover Weekly” izlase, kurā mūzika tiek atlasīta pēc konkrētā klausītāja gaumes tendencēm. Man kā autoram ir svarīgi parakāties mūzikas arhīvos un paklausīties septiņdesmito, astoņdesmito un deviņdesmito mūziku, kas kombinācijā ar mūsdienu indie mūziku iedvesmo mani ģenerēt jaunas idejas,“ pieredzē dalās mūziķis Chris Noah.

“Par straumēšanas servisiem varam teikt, ka dodam priekšroku maksas saturam (premium, bez reklāmām), jo vēlamies atbalstīt industrijas kolēģus. Par labu saturu ir jāmaksā! Galvenokārt mūziku klausāmies vietnē Spotify. Pa retam, kad izdzirdu ko jaunu, izmantoju arī rīku Shazam. Mans lielākais atradums Shazam ir franču mūziķis Yame - kā izdzirdēju, esmu visu diskogrāfiju noklausījies,” atklāj producents Punkts uz I no grupas “MUUD”.

“⁠Pārsvarā klausos mūziku Spotify, kasetēs, vinila platēs, kā arī diskos, jo māšīnā nestrādā radio, tāpēc bija jāmeklē alternatīvas. Meklējot jaunu mūziku, ļoti palīdz tas, ka vietne Spotify piedāvā līdzīgu mūziku tai, kuru jau esmu klausījies. No pēdējiem atklājumiem ir latviešu reperis Wiesulis, kurš nejauši sāka skanēt Spotify un tagad diezgan bieži ir dzirdams manā rotācijā,“ saka mūziķis Viktors Buntovskis.

“Strādājot radio, latviešu mūziku nemeklē - tā atnāk. Latvijā, līdzīgi kā citviet, mūziķi sūta savas dziesmas, kuras noklausāmies un saprotam, kur potenciāli tās novirzīt tālāk. Reizēm “shazamoju” latviešu dziesmas. Ar senāk radītu latviešu mūziku ir savādāk - tur ir jāparokas un tad vari uzzināt, ka, piemēram, poproka grupas “Tumsa” pirmais albums bija smags un alternatīvs. Jaunās mūzikas tendences, tajā skaitā arī Latvijā radītās, ir redzamas straumēšanas vietnēs. Arī paši mūziķi labprāt komunicē - vēlas dzirdēt kādu komentāru par skaņdarbu, atnākt uz radio aprunāties vai kā citādi popularizēt savu veikumu,” saka Rūdols Švēde, “RADIO TEV” mūzikas redaktors un skaņu producents.

“Ikdienā pavadu kādas trīs stundas, klausoties jauno mūziku. Klausos tikai jauno, šobrīd senāk radītajai mūzikai neatliek laika. Procesā izmantoju visus iespējamos straumēšanas servisus: Spotify, Tidal, Apple Music un citus. Lasu informatīvos resursus - Pitchfork, NME mājaslapās publicētās mūzikas ziņas. Shazam izmantoju reti, piemēram, kad esmu citu dīdžeju pasākumos un nezinu, ko viņi spēlē. Savukārt Latvijā radītos mūzikas jaunumus lielākoties saņemu e-pastā,” savu mūzikas klausīšanās ikdienu ieskicē Artis Volfs, radio SWH LV programmas veidotājs, ētera personība un dīdžejs.

Savas dziesmas ceļu mūziķi - autori, izpildītāji, kā arī producenti var izsekot, gan izmantojot dažādas digitālas programmas mūzikas straumēšanas vietņu ietvaros un neatkarīgos monitoringos, gan sekojot līdzi Latvijas mūzikas topam. Ja mūziķi ir deleģējuši savas pārvaldījuma tiesības, divas reizes gadā viņi saņem atskaites no autortiesību (AKKA/LAA) un blakustiesību (LaIPA) pārvaldījuma biedrībām. Plašāka informācija visiem interesentiem brīvi pieejama autorskola.lv. Vietnē varēs uzzināt vairāk arī par legālas mūzikas straumēšanas nozīmīgumu.