Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna stāsta: “Krāsains, dzīvības un enerģijas pilns, gaumīgs un bagātīgs – septītais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls ir devis daudz gandarījuma gan tā rīkotājiem un dalībniekiem, gan viesiem. Mūsdienu etnomūzika veido spēcīgu saikni starp tradīcijām un jauniem strāvojumiem, klasiskām vērtībām un jaunu ceļu meklējumiem. Priecājamies, ka varam piedāvāt platformu, kur īstenot laikmetu, vērtību un eksperimentu satikšanos krāšņā un atmosfērīgā veidolā.”

Pirmo reizi Latvijā viesojās sekstets “Khusugtun” no Mongolijas, priecējot festivāla viesus ar khöömii rīkles dziedāšanu, kuru iedvesmojusi putnu balsu daudzveidība. Vidusjūras reģiona mūzikas skanējumu ļāva izbaudīt portugāļu grupa “Albaluna”.

Kā vienmēr, festivālā bija plaši pārstāvētas pašmāju grupas un mūziķi – leģendārie “Iļģi”, “Laimas Muzykanti”, “Alum Alu”, “Ogas”, “Nielslens Lielsliens”, meditatīvo priekšnesumu meistars Harijs Vagrants.

Šī gada etnomūzikas festivāla tēma bija “Svārstības”, atgādinot, ka mēs dzīvojam pasaulē starp nepārtrauktām svārstībām, ko rada gaisma, skaņa, elektriskie un radiācijas viļņi. Lai ikviens varētu izjust svārstības uz savas ādas, festivāla laikā notika Rīgas cirka mākslinieku rīkotās līdzsvara darbnīcas, un gan lieliem, gan maziem festivāla apmeklētājiem bija iespēja darboties radošās meistardarbnīcās, apgūstot sviesta kulšanas, zālīšu spēka, ūdens nešanas, ķistu jeb saulīšu meistarošanas un radošo skaņu rīku spēlēšanas un izgatavošanas prasmes.

Par festivāla kulmināciju arī šoreiz kļuva spāņu mākslinieka Jordi NN īpaši veidotās uguns skulptūras iedegšana. Skulptūras “Viļņošanās rezonanse” krāšņo piedzīvošanu vēl neaizmirstamāku padarīja japāņu tradīcijā balstītās buto dejas performance Simonas Orinskas un citu dejotāju izpildījumā, kā arī čellistes Sarmas Gabrēnas un Nila Jumīša skaniskais pavadījums.