Līdztekus valsts finansējumam programmas norisēm plānots piesaistīt vēl 12,5 miljonus eiro no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem; ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, partneriem un atbalstītājiem.

Vietējo kultūras organizāciju un dažādu sadarbības partneru veidotajā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmā “(ne)miers” iekļautas piecas līnijas ar 28 projektiem, kuri darbosies gan ar Liepājai, gan Eiropai kopumā aktuālām problēmām.

“Eiropas sapnis” atklās ceļojumu uz Eiropas sapni; “Pilsēta paradokss” uz paradoksu pilsētu aicinās piedzīvojumus alkstošos eiropiešus; “Jaunatklāj vietējo!” aicinās paraudzīties pašiem uz sevi un savu apkārtni ar “jaunām” – Eiropas acīm; programmas “Apzinātā mērenība” ietvaros uzmanība tiks pievērsta klimatam un ilgtspējīgai attīstībai, reflektējot, kā apzināta mērenība ietekmē Baltijas jūru un mūsu kopīgo vidi; “Radošā tālnojauta” mācīs izmantot inovācijas un tehnoloģijas mākslā un izglītībā.

Sabiedrības iesaistes programmas “Misija (ne)miers” ietvaros tiks īstenots plašs pasākumu un aktivitāšu kopums iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai ar mērķi paplašināt auditoriju, stiprināt kapacitāti, kā arī mainīt sabiedrības attieksmi, rosinot vērtēt un darboties.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta kopienām, jauniešiem un brīvprātīgajiem. Iecerēts, ka kopumā projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu.

Ar plašo un daudzveidīgo 2027. gada kultūras programmu trīs pašvaldības – Liepājas valstspilsēta, Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads – vēlas izveidot jūtīgu orientēšanās plānu, kas palīdzētu labāk izprast gan vienam otru, gan pasauli, kurā dzīvojam, veicinot sabiedrības aktivitāti un izaugsmi veselīgai miera un nemiera devai.

Valsts budžeta finansējumu 10 miljonu eiro apmērā paredzēts ieguldīt programmas “(ne)miers” 28 projektu satura īstenošanā (5,5 miljoni eiro), Latvijas tēla stiprināšanā un starptautisku kampaņu īstenošanā (1,3 miljoni eiro), programmas administrēšanai būs nepieciešami 2 miljoni eiro, citu valsts institūciju saistīto pasākumu izdevumu nodrošināšanai – 1 miljons eiro, savukārt izpētes darbiem un monitoringam paredzēti 160 tūkstoši eiro.

Pilsētas līdz ar “Eiropas kultūras galvaspilsētas” statusa iegūšanu pārnestā nozīmē saņem arī nākotnes iespēju ceļa karti, kurā, izmantojot savu īpašo statusu, strādāt pie šādiem darbiem:

• atjaunot pilsētu un attīstīt to saskaņā ar stratēģijām un prioritātēm;
• panākt kultūras, ekonomikas un tūrisma izaugsmi;
• uzlabot pilsētas starptautisko atpazīstamību un pilsētas tēlu tās iedzīvotāju acīs;
• nodrošināt iedzīvotāju labbūtību.

Saistībā ar Liepāju kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā un šī projekta ekonomisko izdevīgumu ir uzstādīts mērķis: visas programmas īstenošanā katrs ieguldītais publiskā finansējuma eiro ģenerē 3 līdz 5 eiro atdevi.

Ar “Liepāja 2027” projekta īstenošanu ir uzstādīts mērķis sasniegt vismaz 15% pieaugumu nakšņojumu skaitā pret iepriekšējo gadu (vismaz 20%, ja statistikas datu uzskaitē ņemtu vērā arī īstermiņa īres mītņu noslogojumu).

Ņemot vērā Eiropas Kultūras galvaspilsētas titula iespējas un īstenojot “Liepāja 2027” projektu, tā realizētāji uzņēmušies virzīties uz vēl vienu mērķi – būtiski paplašināt pasažieru transporta savienojumu iespējas gan ar Rīgu, gan tuvākajām Lietuvas pilsētām – Klaipēdu un Palangu.

Pašvaldību vadības un administrācijas strādā pie tūrisma sektora uzlabošanas (piemēram, jaunu viesnīcu atvēršanas), interesi izrādījuši vairāki potenciālie investori. Tāpēc arī tūrisma plūsmas uzlabošanās plašākā reģionā būs stimuls tūrisma sektorā palielināt naktsmītņu un gultasvietu skaitu no vidēji 3 827 gultasvietām visā “Liepāja 2027” reģionā līdz vismaz 5 000 pēc 2027. gada.

Liepājas un Latvijas tēla atpazīstamības stiprināšanai tiks īstenotas piecas liela mēroga reklāmas kampaņas – starptautiskā un nacionālā līmenī, kuru īstenošanas rezultātā plānots par aptuveni 15 % palielināt tūristu skaitu reģionā kopumā; sasniegt vismaz 1,3 miljonu iedzīvotāju auditoriju Latvijā un vismaz 30 miljonu iedzīvotāju auditoriju starptautiski; par apmēram 20% palielināt kultūras pasākumu apmeklētāju skaitu reģionā; par apmēram    15 % palielināt sabiedrības līdziesaisti dažādos notikumos reģionā.

Projekta sagatavošanai un īstenošanai Liepājas valstspilsētas pašvaldība 2023. gadā ir izveidojusi nodibinājumu “Nodibinājums Liepāja 2027.” Projekta sagatavošanas un norises pārraudzībai, kā arī iesaistīto institūciju sadarbības veicināšanai 2024. gada 25. martā Valsts prezidents ir izveidojis projekta “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā” Pārraudzības padomi, kurā iesaistītas ieinteresētās pašvaldības, ministrijas, sabiedriskās organizācijas.

Šobrīd Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Tartu Igaunijā, Būdē Norvēģijā un Bādīšle Austrijā.