Visa festivāla garumā apmeklētājus gaidīs arī tikšanās ar pasaules un pašmāju mūzikas zvaigznēm. 27. un 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” izskanēs tango karaļa Astora Pjacollas opera “María de Buenos Aires” (Orasio Ferreras librets), savukārt 3. augustā notiks Riharda Vāgnera operu tetraloģijas “Nībelunga gredzens” noslēdzošās operas “Dievu mijkrēslis” koncertatskaņojums.

Mākslas festivāla “Cēsis” apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt daudzpusīgu programmu, kas iekļauj izmeklētas un augstvērtīgas mūzikas, vizuālās mākslas un teātra norises.

Šogad sadarbībā Latvijas Mobilo Telefonu festivāla organizatori Cēsu Laikmetīgās mākslas centra apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā iekļautajiem darbiem.

No 13. jūlija izstāde “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājuma” eksponēs darbus, kurus radījuši Latvijā zināmi mākslinieki – Miks Mitrēvics, Laila Pakalniņa, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Juris Artūrs Putrāms, Mārtiņš Ratniks, Krišs Salmanis, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Linda Vēbere, Armands Zelčs, kā arī izcilais serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem sabiedrības uzmanības centrā ir jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Muzeja neesamība veicinājusi vairāku nozīmīgu darbu izzušanu, sekmējot sabiedrības zināšanu trūkumu par konkrēto mākslas veidu, nespējot iedziļināties laikmetīgās mākslas izpausmēs.

Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kuram Kultūras ministrija ir nodevusi glabāšanā šo kolekciju. Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstāde būs apskatāma līdz 24. augustam. Izstādes kuratore – Astrīda Rogule.

Tāpat no 13. jūlija līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs aplūkojama jau par tradīciju kļuvusī festivāla patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi”. SEB stipendija glezniecībā veicinājusi daudzu jaunu un talantīgu mākslinieku radošo un profesionālo attīstību. Izstāde dziļāk atklās stipendijas saņēmēju unikālo ceļu pretī virsotnēm un radošos sasniegumus.

Izrādītajos mākslas darbos atspoguļosies idejas par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un radošās metamorfozes posmiem. Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles, Laimdotas Melles, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles, Sandras Strēles, Kristapa Priedes, Annas Pommeres, Krišjāņa Elvika, Madaras Kvēpas, Alises Builevicas un Katrīnas Biksones darbi. Kuratore – Inese Rozentāle.

Savukārt līdz 31. augustam koncertzālē “Cēsis” būs skatāma Ievas Jurjānes izstāde “It kā katra diena man būtu pirmā un pēdējā”, kurā izstādīti kolekcijas “GALS&SĀKUMS” darbi, kas atspoguļo laika ritējumu gan dabā, gan cilvēka mūžā.

Festivāla muzikālo programmu sestdien, 20. jūlijā, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā turpinās koncerts “Vox Clara. Viduslaiku dziedājumi”, kurā klausītājus priecēs senās mūzikas ansamblis “Schola Cantorum Riga” Guntara Prāņa vadībā.

Koncertā skanēs viduslaiku sakrālā mūzika — gregoriskais korālis un dažādi vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemēri no vairākām Eiropas pilsētām. Galvenā uzmanība būs pievērsta Ziemeļeiropas mūzikas tradīcijām Hamburgā, Rīgā un Lundā, kā arī bagātīgajam Limožas agrīnās polifonijas mantojumam.

Atsaucoties uz klausītāju interesi, koncertzāle “Cēsis” divas reizes – 27. un 28. jūlijā – izgaismosies Argentīnas tango karaļa Astora Pjacollas zīmē, klausītājiem piedāvājot viņa operitas jeb mazās operas “María de Buenos Aires” atskaņojumu.

Uz skatuves kāps čīliešu izcelsmes dīva Lusiana Mansīni (Luciana Mancini), vokālists Daniels Bonilja-Torress (Daniel Bonilla-Torres), dziedātājs Daumants Kalniņš, kā arī instrumentālais ansamblis vijolnieka Daniila Bulajeva vadībā, kurā muzicēs bandoneonists Artūrs Noviks, sitaminstrumentālisti Andrejs Puškarevs un Reinis Tomiņš, ģitārists Miks Akots, pianists Andrejs Jegorovs, kā arī kamerorķestra "Davinspiro Camerata" mūziķi.

Komponista vienīgā opera (jeb kā viņš pats dēvēja šo “mazo operu” – operita) tapusi 20. gadsimta 60. gadu vidū ar izcilā dzejnieka Orasio Ferrera dzeju (atdzejojumu latviešu valodā veicis Edvīns Raups).

Šis muzikālā teātra šedevrs ar savu kaislīgi smeldzīgo mūziku, vitālajiem ritmiem un dienvidniecisko melodiju jutekliskumu un šarmu ātri iekaroja arvien pieaugošu popularitāti visā pasaulē.

To iestudējuši izcili aktieri, dziedātāji un tango dejas cienītāji. Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs un tīmeklī.  

Jau par festivāla tradīciju iedibinātā “Vāgneriāna” šogad turpināsies 3. augustā ar Riharda Vāgnera tetraloģijas “Nībelunga gredzens” noslēdzošo operu “Dievu mijkrēslis”. Uz koncertzāles “Cēsis” skatuves kāps spoži pasaules un Latvijas opersolisti, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri LNSO un Valsts Akadēmisko kori “Latvija” dedzīgā un pasaules atzinību strauji iemantojušā somu diriģenta, LNSO mākslinieciskā vadītāja Tarmo Peltokoski vadībā atskaņotu šo Riharda Vāgnera meistardarbu.

Koncertatskaņojumā galvenajās lomās piedalīsies pasaules vadošie Vāgnera operu solisti. Zīgfrīda lomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius, Zviedrija), Brinhildes lomā būs dāņu soprāns Trīne Mellere (Trine Møller, Dānija).

Nībelunga Alberiha dēla – Hāgena – lomu dziedās viens no pieprasītākajiem Vāgnera lomu atveidotājiem, bass Ains Angers (Ain Anger, Igaunija), savukārt Gunters būs baritons Bogdans Baču (Bogdan Baciu, Rumānija). 

Blakus viņiem – starptautiski atzītās latviešu dziedātājas: valkīras Valtrautes lomā iejutīsies mecosoprāns Zanda Švēde, bet Gudrunas, Trešās nornas un Reinas meitas Voglindes lomas izdziedās soprāns Liene Kinča.

Pirmās nornas un Floshildes lomas klausītāji dzirdēs mecosoprāna Irmas Pavāres interpretācijā, savukārt Trešās nornas un Velgundes lomu dziedās soprāns Aira Rūrāne. Operas atskaņojumu kuplinās arī baritons Armands Siliņš.

Video projekcijas apjomīgajam “Dievu mijkrēšļa” koncertatskaņojumam radījis starptautiskus panākumus guvušais kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Dāvis Sīmanis.

Jau vairākus gadus augustā, Koncertzālē “Cēsis” skatāmi aizvadītās sezonas spilgtākie Latvijas teātru mazās formas skatuves darbi. Šogad “Teātru Grand Prix CĒSIS” cikls aizsāk jaunu – starptautisku – virzienu.

Skatītājiem būs iespēja noskatīties Dailes teātra iestudējumu “Eiridīke” un Valmieras teātra izrādi “Valmieras puikas”, bet, paplašinot cikla starptautisko vērienu, festivāla organizatori aicinās iepazīt Eiropas festivālu godalgoto fiziskā teātra izrādi “The Desk" (Rakstāmgalds, Somija) un baudīt frīku kabarē “Stulbā dzīve” ar leģendārās britu grupas “The Tiger Lillies”, ukraiņu mūziķu apvienības “Dakh Daughters” un Dailes teātra vadošo aktrišu piedalīšanos.

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Valsts kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes un Vidzemes koncertzāles "Cēsis" atbalstu.

Mākslas festivāla “Cēsis 2024” iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmeklī, kā arī festivāla norises vietās. Plašāka informācija par mākslas festivālu “Cēsis 2024” pieejama vietnē www.cesufestivals.com vai festivāla Facebook lapā.