Angļu romantisma laikmeta dzejnieks Persijs Bišs Šellijs ir teicis: “Dzejas uzdevums ir lasītājam apstiprināt šo pasauli kā labāko no visām iespējamajām vai arī piedāvāt viņam bēgšanu no tās.” Animācijas mākslinieka un režisora Ginta Zilbaloža otrā pilnmetrāžas filma “Straume” veikusi pirmo šo uzdevuma daļu, vienlaikus aicinot pārdomāt, kas varētu radīt vēlmi kādam īstenot otro.

Vispārliecinošāk Gints Zilbalodis Eiropas kino telpā ienāca ar meditatīvo filmu “Projām” (Away, 2019), kas izpelnījās atzinību vairākos desmitos festivālu visā pasaulē. Savu pilnmetrāžas debiju Gints veidoja viens pats – bija gan režisors, animators, producents, gan scenārija un mūzikas autors.

Filma stāstīja par kādu puisi, kurš pēc lidmašīnas avārijas attopas uz noslēpumainas salas, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas. Taču uz šīs salas mīt arī milzīgs, tumšs gars, kurš sāk puisi vajāt. Lai izglābtos un atgrieztos mājās, galvenais varonis dodas izaicinošā ceļojumā pāri salai kopā ar savu jauniegūto draugu – mazu putnēnu.

Mazas un trauslas radības pretnostādne lielai, skaistai, bet vienlaikus bīstamai pasaulei ir primārais “Straumes” (Flow, 2024) sākumpunkts, no kura risināt jau virkni citu pārdomu un redzējumu par pasauli mums apkārt un pasauli mūsos.