Pierasts domāt, ka mākslinieka - autora karjeras ceļš nav viegls, un savā ziņā tā ir patiesība. Kamēr autors izveido savu unikālo pieeju - mūzikā, valodā un citās mākslas izpausmēs, bieži vien sanāk būt sponsoram pašam sev. Reiz pienāk tas brīdis, kad tehniskās spējas un radošā vīzija krustojas, dzimst hits vai pat katalogs ar dziesmām, kuras cilvēki dungo no paaudzes paaudzē.

Autora tiesības ir spēkā vēl 70 gadus pēc autora nāves. Kamēr dziesma skanēs un tiks dziedāta, kādā citā veidā izpildīta, tikmēr tā nesīs atlīdzību arī autora mantiniekiem, taču autora vārds paliks mūžīgs - to nepārmanto. Ražīgu autoru darbu kataloga pārvaldīšanai mēdz algot cilvēku vai pat dibina atsevišķu fondu. Viens no veidiem, kā dziesma dzīvo pati savu ražīgo dzīvi, ir sinhronizācija un kaverversijas. Arī iniciatīva “Autorskola” palīdz izglītot un atbalstīt autorus, lai viņi izprastu savas tiesības un spētu tās aizsargāt, nodrošinot ilgtspējīgu radošo darbu attīstību.

Cita autora dziesmas kaverversija vai kāda fragmenta citēšana māksliniekiem ir interesanta vairāku iemeslu dēļ - šādi var izteikt cieņu autoram, parādīt savu piederību un erudīciju kādā konkrētā žanrā vai pat kultūrā kopumā. Mūzika ir sava veida valoda, ņemot par pamatu klausītājiem zināmu dziesmu, sākotnēji var labi mācīties atrast savu māksliniecisko valodu, bet vēlāk uz šīs pamata dot savu radošo un inovatīvo pienesumu, piemēram, semplu veidā.

Protams, kaverversijas palīdz pievērst plašākas auditorijas uzmanību, jo dziesmas atnes emocionālas sajūtas, ar kurām tad asociatīvi tiek saistīts arī kaverversijas izpildītājs vai arī filma, seriāls, kura skaņu celiņā ir ietverta konkrētā dziesma, vai arī reklāma. Autora tiesības ir noteikt, kādā formātā un kontekstā viņš atļauj izmantot savu darbu, un saņemt atlīdzību par katru darba izmantošanas reizi.

Pasaules mūzikā starp veiksmīgākajiem hitu radītājiem ir arī mūziķis Stings, kurš savu karjeru sāka grupā “The Police”, vēlāk turpināja solo darbību. Stings vairākkārt ir koncertējis Latvijā. Ja arī kāds nezina, kas viņš ir, noteikti būs dzirdējis kādu no viņa mūžīgajiem hitiem. Tā, piemēram, kad 1997. gadā dziesmu "Every Breath You Take" nesaskaņoti bija samplojis reperis P. Diddy, un Stings saņem labu daļu dziesmas atlīdzības ik reizi, kad šīs dziesmas versija tiek spēlēta. Savukārt 2018. gadā Stinga dziesmu "Shape of My Heart" neskaņoti un nesamērīgi daudz dziesmā "Lucid Dreams" bija izmantojis reperis Juice WRLD, Stinga pārstāvji panāca to, ka mūziķis saņem 85 procentus no dziesmas autortiesību atlīdzības. Vēlāk intervijās Stings ir sacījis, ka no P. Diddy saņemtā atlīdzība izskoloja viņa bērnus, bet Juice WRLD - viņa mazbērnus.

Latviešu grupa “Very Cool People” albumos “Funkology” un “Vudstokas renesance” ir radījuši savas versijas citu mūziķu darbiem un pirms publiskošanas sūtījuši savus aranžējuma ierakstus saskaņošanai.

Grupas līderis Elvijs Grafcovs stāsta: “Piemēram, “Funkadelic” un “Parliament-Funkadelic” dziesmām mēs sūtījām savus aranžējumus izrakstītus notīs. Viņi tās apstiprināja ar saviem zīmogiem un sūtīja atpakaļ. Ir bijuši gadījumi, kad esam citējuši kādu pasaulē slavenu grupu, bet citāts netika apstiprināts vai arī tā izmantošana mums būtu izmaksājusi 10 centus par vienu dziesmas atskaņojumu Spotify. Tādēļ šos citātus dziesmu miksēšanas procesā izgriezām. “Vudstokas renesanses” albuma licencēšana ievilkās Džimija Hendriksa dziesmu dēļ. Hendriksa tiesības ir mantotas un viņa mantinieki - radinieki zināmi ar savu skrupulozo attieksmi pret kaverversijām. Pagāja laiks, kamēr saņēmām viņu akceptu.”

Viņš turpina: “Kopumā licencēšana nav tik sarežģīta - galvenais šajā jautājumā atrast īstos partnerus. Dažreiz par licencēšanas procesu jāmaksā atsevišķi, bet pārsvarā dziesmas ir lielo mūzikas ierakstu kompāniju īpašumā, attiecīgi tās vari lincencēt, sadalot atlīdzības procentus. Protams, jāievēro, ka dziesmas tekstus nedrīkst mainīt un ar dziesmas vēstījuma interpretāciju jābūt uzmanīgam. Ir supermūziķi - tādi kā “ABBA”, “AC/DC”, “Queen”, kurus labāk nevajag aiztikt - ar viņiem saskaņot savu versiju ir gandrīz neiespējami. Mums būtu sarežģīti izdarīt arī to, ko paveica Mailija Sairusa dziesmā “Flowers”, kur viena pantiņa daļas iedvesma ir Bruno Marsa dziesma “When I was your man” ar mainītu tekstu un vēstījumu. Kad Bruno Marsa menedžmentam piezvana Mailijas Sairusas pārstāvji, tad tā ir cita saruna, nekā ja to darītu “Very Cool People”.”

Mailijas Sairusas 2023. gada superhits “Flowers” radīja jautājumu, kāpēc pie autoriem nav atsauces uz Bruno Marsu un viņa komandu. Lai arī dziesmas vārdi ir kā tieša atbilde “When I was your man” dzirdētajiem solījumiem, tās melodijā nav tiešu līdzību, lai dziesma kļūtu par autortiesību strīdus objektu. Pateicoties publikas interesei, Bruno Marsa 2012.gadā izdotā “When I was your man” uz brīdi atkal ieguva aktualitāti mūzikas straumēšanas vietnēs internetā. Zinātkāre ir liels dzinulis!

Latviešu mūzikas veiksmes stāsts

“Saistībā ar kaverversijām interesants stāsts par mūsu pašu deju mūzikas grupu “BTH”, kas 2002. gadā izveidoja Džordža Maikla grupas “Wham!” dziesmas “Last Christmas” kaverversiju un iekļuva UK Top 40. “BTH” līdz šim ir vienīgā latviešu grupa, kas ir gan izdota Lielbritānijā, gan iekļuvusi šajā prestižajā topā. Dziesmas versija ir izdota arī ASV, Beļģijā un Francijā, kā arī dziesmas video, kas filmēts Londonā, tika rādīts MTV kanālos dažādās pasaules valstīs un pat pabija topā Skandināvijā,“ atceras Guntars Račs.

Visvairāk jaunu versiju ir piedzīvojušas Raimonda Paula un Leona Brieža dziesmas “Dāvāja Māriņa” un “Notici”. Veiksmes stāsts ir arī Mārtiņa Freimaņa sarakstītā “The War Is Not Over”, kuru 2005. gada Eirovīzijā izpildīja Valters un Kaža. "Šī dziesma tika pārrakstīta un iekļauta megapopulārās dāņu grupas "Michael Learns to Rock” 2008. gada albumā “Eternity”, kur dziesmai šobrīd vietnē Spotify ir vairāk nekā 800 000 klausījumu. Tas bija iespējams, jo tolaik izdevniecība MicRec bija EMI Music Publishing partneri un mēs regulāri apmainījāmies ar informāciju par jaunākajām dziesmām no mūsu katalogiem. Tolaik arī "Michael Learns to Rock” bija EMI mākslinieki," stāsta Guntars Račs.

Dažkārt ieraksti tiek izdoti arī pēc autora nāves - autora piemiņai. Tā, piemēram, šā gada 27. septembrī klajā nāks pēdējās desmitgades elektroniskās mūzikas / avangarda popa spožākā talanta SOPHIE pēcnāves albums, kas iesākts pirms autores pēkšņās nāves un kuru pabeiguši viņas tuvākie cilvēki ar mūziķes ģimenes atbalstu. Arī Latvijas mūzikā ir līdzīgi precedenti. “Saziņā ar mantiniekiem tika izdots arī Edvīna Zariņa un Dakotas pēdējā koncerta ieraksts no Ogres koncerta “Dzīvā skatuve”. Šķita, ka tas ir cienījams žests, kas tika izdarīts pēc palikušo grupas biedru lūguma, un albums tika nominēts arī “Zelta Mikrofonam”,“ atklāj Guntars Račs. Arī Ulda Stabulnieka albums “Es mīlu dzīvi skaisto” miksēts, māsterēts un izdots pēc mūziķa nāves, saskaņojot ar Stabulnieka atraitni. “Priecājos, ka šis ieraksts neiegūla plauktos uz mūžīgiem laikiem. Tai pašā laikā es gribētu nomierināt visus, kas uzskata, ka tā ir iedzīvošanās uz aizgājēju nelaimes. Nē, es patiesībā neatceros, ka jebkāds “pēcnāves” albums būtu nesis kādus komerciālus veiksmes stāstus. Mēs to esam darījuši tikai, lai godam saglabātu piemiņu. Iespējams, ar pēcnāves veltījumu koncertiem ir citādāk, bet ierakstu izdošana parasti ir tikai piemiņas fiksācija," pauž Račs.

Mūzika arī filmās un reklāmās

Guntars Račs vada kompāniju “MicRec Publishing” un astoņus gadus bija “EMI Music Publishing un Sony ATV Partneris Baltijas valstīs”, pārstāvot vairākus desmitus tūkstošu autoru miljons darbus Baltijas valstīs, mūzikas licencēšanā sadarbojoties gan ar filmu kompānijām, gan ar reklāmas aģentūrām.

Viņš ieskicē: “Kanādiešu projektam “Soviet Bus Stops” tika licencēta Lūsēna un Zodiaka “The Saturn’s Light”, Laura Reinika “Es skrienu” skan lietuviešu producētajā filmā “Emigrants”, Raimonda Paula “Dāvāja Māriņa” skan filmā “Claudio's Song”, kuru producēja angļu kompānija “Biscuit Filmworks”, šīs dziesmas instrumentālā versija skan beļģu filmā “All - in” un zviedru filmā “Meanwhile on Earth”. Savukārt Imanta Kalniņa un Vizmas Belševicas “Dūdieviņš”, kā arī Raimonda Paula “Pasaulīte” dzirdamas Holivudas producentu sci-fi žanra kinofilmā “Prospect”. Raimonda Paula pārlikums Emila Dārziņa “Melanholiskajam valsim” dzirdams BBC seriālā “Wallander”, un tā ir tikai daļa no tā, ko esam licencējuši. Vēl bija plānota “Dāvāja Māriņa” fragmenta iekļaušana oskarotās animācijas filmas “Soul” skaņu celiņā, bet beigu beigās tika iekļauta tikai papildu materiālos. Par šo visvairāk žēl. Turpinām strādāt pie jaunām dziesmām un nekad neatmetam cerības, ka nākamais mūsu publicētais ieraksts saņems Grammy vai skanēs kādā lielbudžeta filmā.”

Viņš norāda, ka mūzikas saskaņošana ir darbietilpīgs process, tāpēc parasti tiek deleģēts izdevējiem vai speciālām aģentūrām. Jāsaņem gan mūzikas, gan teksta autora piekrišana. Ja tiek izmantota konkrēta ieraksta versija, jāsaņem blakustiesību turētāju akcepts. Ja autoru kolektīvā ir iesaistīts autors no cita reģiona, atbilde var kavēties un klients atsakās no darījuma.

Račs saka: “Atlīdzības autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir atkarīgas no tā, cik liels ir kopējais filmas budžets, kur to paredzēts izrādīt (TV, kino, festivālos, online servisos), kā arī tas, vai tiks izmantots tikai fragments vai visa dziesma, un vai tā tiks izmantota filmas pašreklāmās. Protams, svarīgs ir dziesmas izmantošanas konteksts. Ja autoram tas nav pieņemams, mēs nevaram saskaņot arī tad, ja filmas producents sola labu atlīdzību, kas parasti svārstās no 100 eur par skaņdarbu (studentu producētās filmās, kas paredzētas nelielam skatītāju lokam) līdz vairākiem tūkstošiem, kad filmas budžets un izrādīšana paredzēta visā pasaulē un dažādos kanālos. Katrs gadījums ir individuāls. Nav divu līdzīgu gadījumu mūsu praksē. Līdzīgi ir ar darbu liecencēšanu televīzijām, kur rezultātā veidojas jauna dziesmas fiksācija kā audiovizuāls darbs. Arī tas ir saskaņojams, un autoram par to pienākas atlīdzība.”