Arī šogad Starptautiskais kinofestivāls “Baltijas pērle” saviem skatītājiem rudens iesākumā sagatavojis plašu un saistošu filmu programmu. Tajā iekļauts arī šobrīd Berlīnē dzīvojošā krievu režisora Kirila Serebreņņikova darbs “Ļimonovs. Balāde”, kurā galvenā varoņa prototips ir krievu nacionālboļševiks Eduards Ļimonovs (1943-2020).
Repertuārs bez principiem? Rīgā izrādīs filmu par krievu nacionālboļševiku Eduardu Ļimonovu (2)
Poļu režisora Pāvela Pavļikovska, britu rakstnieka un scenārista Bena Hopkinsa un Kirila Serebreņņikova scenārijs filmai “Ļimonovs. Balāde” tapis pēc franču rakstnieka Emanuela Karēra (Emmanuel Carrère) grāmatas “Ļimonovs” (2011) motīviem.
“Šī nav Ļimonova biogrāfija,” intervijā kinokritiķim Antonam Doļinam uzsvēris režisors. “Mūsu filma ir Emanuela Karēra grāmatas ekranizācija, skatījums uz Ļimonovu Rietumu intelektuāļa acīm. Es veidoju filmu par daļēji izdomātu varoni, un viņš sastāv no paša grāmatu liriskajiem varoņiem. Tāpēc vārds "balāde" apakšvirsrakstā man bija svarīgs. Tas ir cilvēks, kam raksturīga iekšēja drāma, iekšējas sāpes, trauslums, ievainojamība – viņš ir dzejnieks. Te pārādās viss, par ko viņu gan mīl, gan ienīst, gan uztver kā kulta figūru.”
Festivāla “Baltijas pērle” komunikē lasāms: “Lai gan Ļimonova politika ir nesaraujami saistīta ar viņa izlaidīgo hedonismu, Serebreņņikova filma, kas uzņemta ar apbrīnojamu baudu, ir drīzāk patīkama romantiska odiseja nekā politisks pētījums. Eduarda Ļimonova dīvainā karjera – no emigrējuša dumpinieka rakstnieka Ņujorkā līdz kareivīgas politiskās grupas līderim – ir izstāstīta ar aizrautību, humoru un režisoram raksturīgo teatralitāti.”
Interesants piedāvājums. Tomēr, tā kā kopš 2022. gada 24. februāra ģeopolitiskā situācija Eiropā ir krasi mainījusies, būtu nepieciešams plašāks izvērtējums par to, ko mēs izvēlamies skatīties, kam vēlamies atvēlēt savus līdzekļus un par ko man kā mediju pārstāvim būtu jāinformē savi lasītāji.
Tendence atgriezties “normalitātē” Latvijas – un šajā gadījumā, sevišķi Rīgas – kontekstā ir lavījusies klusi un uzmanīgi, izmeklēti birdinot pa informatīvai druskai par kultūras un izklaides pasākumiem krievu valodā un krievu auditorijai.
Apzinoties Rīgu kā ilggadēju placdarmu Krievijas dzīvesstila svinēšanai un popularizēšanai, tas ir tikai likumsakarīgi.
Arī Serebreņņikova filmas parādīšanās uz kinoteātra “Splendid Palace” ekrāna iekļaujas šajā pašā noskaņā: mēs varam izrādīt un skatīties filmas par jebko, jo dzīvojam brīvā valstī un cenzūra Latvijā ir aizliegta. Saistībā tieši ar “Splendid Palace” šīgada februārī TVNET publicēja rakstu, kurā aplūkoja kādreizējā Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāta Aleksandra Mirska iecerēto koncertprogrammu, kurai vajadzēja notikt uz kinoteātra skatuves šīgada aprīlī.
14. februārī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) saistībā ar iecerēto koncertu publiski izplatīja sevis nosūtīto aicinājumu Valsts drošības dienestam, kurā bija lasāms:
“Šobrīd hibrīduzbrukumu apstākļos mums ir jābūt modriem un jāizskauž jebkuras aktivitātes, kas arī slēptā veidā mēģina kultivēt prokrievisko režīmu un īstenot Krievijas intereses kultūras aizsegā.”
Notikumu tālākā gaitā noslēdzās ar 25. martā vietnē “Biļešu Serviss” lasāmo paziņojumu, ka Aleksandra Mirska koncerts tehnisku iemeslu dēļ ir atcelts un paredzētajā vietā un laikā nenotiks.