Digitālajā laikmetā klausītāju uzmanības alkst visas pasaules mūziķi, tāpēc svarīgi ir kanāli, kas palīdz lielo mūzikas piedāvājumu sastrukturēt. Šie kanāli ir radiostacijas, interneta ziņu portāli un TV. Kanāli ir arī mūzikas straumēšanas vietnes, kas katram klausītājam piedāvā viņam atbilstošu dziesmu sarakstu. Kanāli ir arī kritiķu vadīti mūzikas portāli un neatkarīgi fanu forumi. Galu galā mūzikas kanāls ir arī mūzikas festivāls, kur pulcējas līdzīgi domājošie.

“Festivāli noteikti ir atsevišķs mūzikas izziņas kanāls, kam ir arī saikne ar radiostacijām. Pirms desmit gadiem šī saikne bija ciešāka, bet vēl joprojām ir aktuāla. Jāņem vērā, ka šobrīd izziņas kanālu daudzveidība ir krietni plašāka, nekā tas bija pirms 20–25 gadiem. Radiostaciju priekšrocība joprojām ir tāda, ka tās ir runājošs medijs. Attiecīgi radio cilvēki, tajā skaitā arī es, gan mūziku atskaņo, gan par to pastāsta, un šādi notiek radiostaciju un festivālu sinerģija. Straumēšanas servisos vari noklausīties visu, ko vēlies, bet radiostacijās tu varēsi uzzināt vairāk,“ saka Artis Volfs, radio SWH LV programmas veidotājs, ētera personība un dīdžejs.

Festivāls ir emocijām bagāts notikums, un mūzika ļauj šajās emocijās atgriezties vēl visa gada garumā. Pēdējos gadus mūziķi arvien biežāk dalību festivālā sasaista ar jaunas mūzikas publiskošanu, šādi gūstot lielākus panākumus arī digitālajā vidē. Festivāla programma ir arī iespēja uzzināt par mūziķiem, vēl pirms tie ir kļuvuši populāri, un iepazīt marginālākus mūzikas žanrus. Šādi tiek veicināta mūzikas aprite, par kuru dziesmas jeb intelektuālā īpašuma autori un izpildītāji saņem sev pienākošo atlīdzību. Par atlīdzības veidiem un tiesiskajiem aspektiem vairāk uzzināt iespējams vietnē Autorskola.lv. Savukārt par aktuālo tendenču ietekmi un festivāla programmu veidošanu izjautāju arī pasākumu “Summer Sound”, “Saldus saule”, “Kartupeļpalma” un “Skaņu mežs” organizatorus.

Šobrīd viens no plašas publikas iecienītākajiem festivāliem ir Liepājā notiekošais “Summer Sound”, kura programmā ir gan populārā, gan alternatīvā mūzika. Sava skatuve atvēlēta arī dīdžejiem, un festivāla galvenie mākslinieki šogad ir deju mūzikas pārstāvji. “Summer Sound” programmā redzam arī Latvijas mūzikas topa līderus.

Foto: Ar dejām pie slavenā dīdžeja Robina Šulca noslēdzies festivāls "Summer Sound 2024"

Uldis Pabērzis, “Summer Sound” organizators, stāsta: “Mēs sekojam tam, ko grib auditorija. Piemēram, mēs neesam elektroniskās deju mūzikas festivāls, bet katru dienu galvenās skatuves programmu noslēdz deju mūzikas pārstāvis, un cilvēkiem tas patīk. Festivālā ir mazākas skatuves, uz kurām var dzirdēt alternatīvo mūziku, bet radīt jaunu trendu, piemēram, piedāvājot jaunu žanru, tas nav "Summer Sound" gadījums. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā nestrādās viss tas pats, kas šobrīd ir populārs pasaulē. Svarīga ir arī paaudžu dažādība - festivāls piedāvā mūziku, kuru zina ne tikai jaunieši. Auditorija ir plašāka - puse līdz 23 gadiem, otra puse vecāki. Piemēram, "Labvēlīgais tips" - šo grupu zina visas paaudzes. Viņus mājās vai, esot ceļā mašīnā, ir klausījušies vecāki, tāpēc "Labvēlīgo tipu" zina arī bērni. Tas ir stāsts par grupām, kas spēlē 20 - 30 gadu garumā un spēj aizraut vairākas paaudzes. Grupai vairs nav konkrēta vecuma auditorijas. Vēl viens fenomens ir Žoržs Siksna. Viņam ir vecāka un tad pavisam jauna auditorija. Iespējams, šajā gadījumā jauniešu vecāki šādu mūziku nav klausījušies. Tas veidojis pārrāvumu, un tagad jauniešiem Žoržs Siksna ir kā atklājums.”

Video: "Summer Sound 2024"

Jautāts par gaumes veidotājiem, viņš turpina: “Agrāk nozīmīgs gaumes veidotājs bija radio. Šobrīd tā ietekme ir kļuvusi mazāka, bet cilvēki joprojām turas pie savām iecienītākajām stacijām. Kādus jaunumus viņi izvēlas spēlēt, par tiem uzzina auditorija. Digitālajā vidē, klausoties kaut ko vienu, ir grūti izlauzties no šīs mūzikas žanra "burbuļa" - lai no tā izlauztos, ir vajadzīga pašiniciatīva, bet tik centīgu cilvēku ir maz. No otras puses, ja cilvēks ir mierā ar vienu konkrētu žanru un viņam nekas vairāk neprasās, lai viņš klausās savu mūziku visu cauru dienu.”

Saldus Kalnsētas parkā notiekošais maza formāta festivāls “Saldus saule” programmā apvieno gan laika pārbaudītus māksliniekus, gan vietējās grupas un jaunos talantus, gan plašai auditorijai zināmas un aktuālas grupas. “Latvijas mūzikas tendencēm sekoju līdzi, bet tās izvērtēju caur festivāla prizmu, šādi saglabājot festivāla raksturu. "Saldus saule" ir leģendārs pasākums, pietiekami populārs, ar savu auditoriju. Primāri gādājam, lai pastāvīgie apmeklētāji būtu laimīgi. Dažkārt arī paņemam kādu mākslinieku, kas iziet ārpus mūsu ierastajiem rāmjiem. Mums ir svarīgi, ka uz festivāla skatuves gribam redzēt dzīvo mūziku, kur ir dzīvi instrumenti un uzstāšanās. Ierakstu var paklausīties katrs pats mājās. Dzīvās mūzikas skatuves maģija ir tā, ka viss notiek šeit un tagad - tas arī ir uzstādījums no manas puses, kad izvēlos festivāla programmai mūziku,” saka Uldis Akselrods, festivāla organizators.

Pieredzējušais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks ir pats sava alternatīvā festivāla “Kartupeļpalma” organizators. Viņš saka: “Festivālā “Kartupeļpalma” kopš tā pirmsākumiem 2018. gadā aicinu spēlēt mūziķus, kas mani pašu kā daudz pieredzējušu un gana kritisku klausītāju ir uzrunājuši ar savas mūzikas oriģinalitāti un ar kuriem gribētu iepazīstināt arī citus mūzikas cienītājus. Daudzi apmeklētāji izteikuši pateicību par to, ka pirmoreiz tieši šeit ir izdzirdējuši grupas “Krāsa”, “Nikto”, “Sigma”, “Spāre”, “Pamirt”, “Waterflower”, Keitiju Bārbali, Simonu Krastu un citus. Tādējādi turpinu darīt “Kartupeļpalmā” to pašu, ko jau vairākas desmitgades savos rakstos, radio raidījumos un dīdžeja setos, - cenšos veidot publikas gaumi, paplašinot viņu redzesloku. Plika popularitāte jeb atbilstība “mūsdienu industrijas prasībām” nekad nav bijis kritērijs izvēlē, jo plaši pazīstami mūziķi ir jau pietiekami nodarbināti citos festivālos. “

Festivāls “Skaņu mežs” notiek kopš 2003. gada, un šajā laikā caur daudzveidīgo eksperimentālās un impovizētās mūzikas programmu ir izaudzinājis vairākas klausītāju paaudzes. Organizatori pauž: “Festivāls “Skaņu mežs” tiecas atspoguļot norises eksperimentālajā mūzikā, taču allaž programmā iekļauj arī popkultūrai tuvas pagrīdes mūzikas formas - tas palīdz uzturēt attiecības ar plašāku publiku un paskaidrot, ka ne visas pārmaiņas mūzikā ir radikālas vai straujas un ne visas nolemj savus radītājus dzīvei kultūras marginālijās. Vienlaikus tas palīdz saredzēt to, kas šo visdažādāko mūzikas pasaules līmeņu mūzikai garā ir kopīgs. Tādēļ, piemēram, šogad viens no atslēgas koncertiem “Skaņu mežā” būs hiphopa duets Armand Hammer.”

“Skaņu meža” programmu neietekmē topu aktualitātes - festivāls vadās pēc neatkarīgu mūzikas mediju, tādu kā portāls “The Quietus”, žurnāla “The Wire” publikācijām un seko līdzi vinilplašu veikala “Boomkat” pārdotākajiem ierakstiem, un uzklausa mūziķu ieteikumus.

“Algoritmi šeit daudz nepalīdzēs - algoritms var piedāvāt “līdzīgas izvēles”, balstoties tajā, ko jūs klausījāties iepriekš, taču algoritms “neredz” motīvus, kādēļ klausāties mūziku. Tieši tādēļ šajos apstākļos vēl aizvien relevanti ir mūzikas kritiķi, kam uzticaties, radio raidījumi, kas nepieviļ, kā arī preses izdevumi un grāmatas, kas paskaidro ne tikai mūzikas noskaņu un skanējumus, bet arī apstākļus, kas to veido, un iemeslus, kādēļ tā skan tā, kā skan. Uzturēt šos paradumus un sekot šiem avotiem ir gandrīz mērķtiecīgs darbs. Manuprāt, atrast un “iemācīties lietot” sev interesantus mūzikas kritiķus gan kultūras darbiniekiem kā man un Viestartam, gan klausītājiem ir tikpat vitāls uzdevums kā atrast sev saistošus mūziķus,” saka Rihards T. Endriksons, “Skaņu meža” organizators.