Godinot kafejnīcas pagātni un aicinot to apmeklēt arī šodien, Ogres Vēstures un mākslas muzejā šobrīd apskatāma izstāde, kurā apkopota zīmīgās Brīvības ielas 18 ēkas vēsture, leģendārā pavāru un viesmīļu kolektīva atmiņas un stāsti par cilvēkiem, kuri kafejnīcā strādā šodien. Svinīgo noskaņu stiprina uzklāts simbolisks vakariņu galds. 

Vēl viena izstādes daļa veltīta Vissavienības akciju sabiedrības “Intūrists” aktivitātēm un ziņojumiem. “Intūrists” bija viena no Valsts drošības komitejas jeb čekas piesegstruktūrām, un tās darbības īpatnībām pievērsīsimies nedaudz vēlāk.

Izstādes informatīvo korpusu veido Latvijas Nacionālā arhīva, Ogres Vēstures un mākslas muzeja, kā arī privātu kolekciju materiāli.

Kafejnīcas ēkas pirmsākumi meklējami jau 1910. gadā, kad notika pirmā zemesgabala izsole, taču pašu ēku no 1924. līdz 1925. gadam uzcēla tās nākamais īpašnieks, uzņēmējs un inženieris Pauls Bēms (1879-1951). Bēma vadītā firma “Paul Boehm” ražoja krāsns podiņus, krītu, ģipsi un citus izstrādājumus.

Tobrīd pār būvniecību Ogrē valdošā Rīgas īpašumu pārvalde noteica, ka jaunās ēkas apjoms nedrīkst pārsniegt 5% no gruntsgabala teritorijas, ēkai bija jābūt vismaz sešu metru attālumā no citām zemes robežām, teritorijā drīkstēja uzcelt vienstāva saimniecības ēku un būvdarbi nedrīkstēja notikt vasarā. Tādēļ arī tik salīdzinoši ilgs būvniecības periods.

Arī ēkas fasādes projekts bija jāsaskaņo ar pārvaldi, un un tam bija jābūt veidotam vasarnīcu stilā – tieši šo stingro noteikumu dēļ Ogre veidojās kā arhitektoniski vienota kūrortpilsēta.

1930. gadā māja jau bija ieguvusi jūgendstila vizuālās aprises, tolaik tik populārā nacionālā romantisma iezīmējumā – to raksturoja sīki logu rūtojumi, stāvi jumti, motīvi, kuru saknes meklējamas folklorā.

Pašlaik no vēsturiskās ēkas ir palicis ēkas apjoms, nacionālā romantisma elementi un atsevišķas interjera detaļas; tās fasādi rotā Kultūras pieminekļa simbols.