Mūzikas digitālais patēriņš ir jauns process - kā nozares pionieri jāmin 1999. gadā dibinātā Napster, kas piedāvāja failu apmaiņas servisu. 2003. gadā tehnoloģiju gigants Apple tirgū laida digitālo mūzikas veikalu iTunes Store. Par mūzikas straumēšanas pamatlicēju tiek uzskatīta platforma Spotify, kas dibināta 2006. gadā kā konkurenti platformai The Pirate Bay. Mūzikas straumēšanas platformas internetā ir atvieglojušas piekļuvi plašiem mūzikas katalogiem, bet, no otras puses, saņēmuši arī kritiku jautājumā par atlīdzību izmaksāšanu.

Mūzikas straumētāji ļauj ātri atpazīt tendences, kas ir patīkamas lielai auditorijai. Tikmēr mūzikas tematiskie saraksti dod iespēju atklāt ko iepriekš nedzirdētu. Tiesības, kas saistās ar mūzikas ierakstu publiskošanu straumēšanas servisos ir pašu ierakstu īpašnieku ekskluzīvās tiesības padarīt šos ierakstus pieejamus sabiedrībai kādā no noteiktajām straumēšanas vietnēm vai platformām. Praksē šīs tiesības pārvalda mūzikas ierakstu kompānijas vai neatkarīgie ierakstu producenti, kas ar savu ierakstu izdošanu nodarbojas paši. Viena no alternatīvām ir vietne Bandcamp, kur reizē var mūziku straumēt, ir iespēja nopirkt ierakstus digitālos un fiziskos formātos, un tā kalpo kā mūzikas izziņas resurss.

Klausītāju gadījumā process ir salīdzinoši vienkāršs - atliek izvēlēties sev tīkamu mūzikas straumēšanas vietni, veikt abonēšanas maksu, kas dod iespēju klausīties mūziku gan tiešsaistē, gan lejuplādējot. Protams, straumēšanas vietnes, tajā skaitā arī Spotify un Youtube, var lietot arī bez maksas, bet tad klausīšanās procesu sākumā, beigās un dažkārt arī vidū var pārtraukt reklāma. Tikmēr mūziķiem dziesmu augšuplādes procesam jāparedz vairāk laika un jāņem vērā gan tiesību jautājumi, gan personīgā stratēģija.

Lai mūzikas ierakstus ievietotu straumēšanas servisos, ierakstu kompānijas vai neatkarīgie ierakstu producenti slēdz līgumu ar digitālo mūzikas izplatītāju jeb agregatoru par fonogrammu ievietošanu un pārvaldīšanu straumēšanas platformās, tajā skaitā caur šo digitālo izplatītāju saņem blakustiesību atlīdzību par mūzikas ierakstu digitālajiem klausījumiem vai skatījumiem.

Piemēram, Spotify iekasē divu veidu atlīdzību: blakustiesību atlīdzību par mūzikas ierakstu izmantošanu (blakustiesības) un autoratlīdzību par muzikālo darbu izmantošanu (autortiesības).

Blakustiesību atlīdzība par mūzikas ierakstu izmantošanu ir atlīdzība, kas tiek izmaksāta mūzikas ieraksta īpašniekam – parasti ierakstu kompānijai. Atlīdzību izmaksā ar digitālā izplatītāja starpniecību, savukārt ierakstu kompānija pēc tam to izmaksā izpildītājiem. Autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu tiek izmaksāta autoriem. Atlīdzība par mūzikas ierakstiem tiek izmaksāta mūzikas izdevējiem vai autortiesību organizācijai, kura pēc tam izmaksā atlīdzību dziesmu autoriem.

Kā populārākos mūzikas agergatorus var minēt: DistroKid, TuneCore, CD Baby. Agregatoriem ir dažādi norēķinu modeļi, piemēram, vienreizēja samaksa, abonements, procenti no straumēšanas aprites un citi.

Agregatori nogādā mūzikas ierakstus straumēšanas platformās, uzskaita, iekasē un izmaksā atlīdzību par digitālajiem klausījumiem mūzikas ieraksta tiesību īpašniekiem. Tādēļ svarīgi pirms mūzikas ieraksta publiskošanas, tās radītājiem vienoties par digitālo tiesību sadalījumu, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma tiesībām. Agregatori norēķinās ar to cilvēku, kas ir ievietojis ierakstu platformā, savukārt šī cilvēka pienākums ir norēķināties ar pārējiem mūzikas ieraksta tiesību īpašniekiem. Jāatzīmē, ka caur agregatoriem mūziku digitālajās straumēšanas vietnēs ievieto pašizdotie mākslinieki un neatkarīgās ierakstu kompānijas. Lielajam trijniekam, kas ir Universal Music Group, Warner Music Group un Sonny Music Entertainment, ir sava tiešā piegādes ķēde un šis trijnieks kontrolē apmēram 70% tirgus.

Jāpievērš uzmanība meta datiem, lai arī agregatori muzikas ierakstam automātiski piešķir ISCR kodu (identifikācijas kods), tomēr ilgtermiņā būs labāk piereģistrēt fonogrammu LaIPA. Tas nozīmē to, ka dziesmai tiks piešķirts ISCR kods, kas sākas ar LV, tādējādi, ja fonogramma izskanēs ārzemēs (radio vai televīzijas programmās), būs vieglāk to sasaistīt ar producenta “mājas” organizāciju.

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Latvijā administrē pēc likuma noteiktās autortiesības un blakustiesības, kas Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) gadījumā ir fonogrammas jeb mūzikas ieraksta publiskais atskaņojums, kurā ietilpst gan radiostacijas, gan fona mūzika veikalos un citās publiskās vietās, gan mūzikas ierakstu izmantošana televīzijā un citur.

Ik nedēļas Latvijas mūzikas topā, kuru LaIPA apkopo sadarbībā ar portālu TVNET, datus piegādā atšķirīgi monitoringa pakalpojumu sniedzēji: Radiomonitor - apkopo radiostaciju atskaņojumu datus, bet Ranger Computer - gan straumējumus, gan lejuplādes interneta mūzikas straumēšanas servisos. Populārāko dziesmu apkopojums gan radiostaciju, gan interneta straumju topā ļauj iepazīt saistības starp tendencēm, norisēm un mūzikas patēriņa paradumiem.

“Latvijā straumēšanas servisus uz šo brīdi lieto diemžēl mazs iedzīvotāju skaits - ap 16%, savukārt “Premium” plānus izvēlas ap 10%.

Pozitīvais aspekts ir tāds, ka ir liela izaugsmes iespēja. Jo vairāk cilvēku sāks lietot straumēšanas servisus, jo lielāka naudas plūsma parādīsies vietējā ierakstu tirgū, un mūziķi būs motivētāki strādāt disciplinētāk pie saviem ierakstiem, to izplatīšanas un reklamēšanas. Atšķirībā no radio stacijām, pozitīvais aspekts ir arī tas, ka, piemēram, Spotify Latvia Top 50 sarakstā mēs redzam objektīvu platformas lietotāju pieprasījumu, savukārt radiostacijās mūzikas rotāciju pārsvarā nosaka mūzikas redaktori,” saka LaIPA padomes priekšsēdētājs, mūziķis un producents Rūdolfs Budze.

2013. gadā Amerikas Ierakstu industrijas asociācija (RIAA) aizsāka straumēšanas rezultātu sertificēšanu, šādi atzīmējot dziesmas popularitāti konkrētā reģionā. RIAA piemēram sekoja arī citu reģionu asociācijas, kuras visas kopā apvieno Starptautiskās Mūzikas ierakstu asociācijas (IFPI) standarti, un tiem seko arī Latvija.

Šī gada aprīlī pasniegti pirmie zelta un platīna sertifikāti Latvijas mūzikas ierakstiem, kas kopš 2022. gada 1. janvāra sasnieguši nozīmīgu straumēšanas reižu skaitu. Kopā tie bija 12 sertifikāti – 9 zelta un 3 platīna. Šajā rudenī, 16. oktobrī, notiks otrā straumēšanas zelta un platīna sertifikātu pasniegšanas ceremonija.