Pirmdien, 23. septembrī jau otro reizi visā Eiropā tika atzīmēta Eiropas folkloras diena, kurā šogad Latvija piedalījās jau ar vairākiem pasākumiem.
Latvija piedalās otrajā Eiropas Folkloras dienā un Eiropas Folkloras tīklojuma konferencē
No tiem spilgtākais bija biedrības “Skaņumāja” rīkotais koncerts “Upes Pērles”, kurš noritēja sestdien, 21. septembrī koncertzālē Ulbrokas Pērle. Tajā piedalījās folkloras kopas un kapelas no Vidzemes un Liepājas, kā arī grupa “Kauno bandonija” no Lietuvas, kā arī mūziķi Hanna Kuminga un Džons Daijers no Devonas Lielbritānijā.
Katra kopa izcēlās ar īpašu tradicionālu instrumentu vai dziedāšanas veidu – tādējādi skatītājiem bija iespēja iepazīties ar tuvākām un tālākām folkloras pērlēm.
Bija iespēja vienā koncertā redzēt un dzirdēt gan Vidzemei raksturīgās meistara Augusta Ieviņa ermoņikas un Lietuvas bandonijus. Bija arī iespēja apzināties atšķirīgo pieeju folklorai Latvijā un Lielbritānijā, jo Devonas mūziķi atskaņoja dažādu laiku, arī pavisam nesen sacerētas dziesmas folka manierē, kamēr latviešu folkloras kopas balstās arhīvu ierakstos un cenšas saglabāt seno dziedāšanas un melodiju manieri.
Eiropas Folkloras dienas kartē Latvijā šogad jau bija ierakstījušies četri sarīkojumi, kuri ietvēra gan Daugavpili, gan Rīgu, gan Alsungu. Arī Latvijas Folkloras Institūts atzīmēja Eiropas Folkloras dienu, izveidojot sarakstu ar latviešu vai Latvijā radītu dažādu stilu un žanru mūziku, kurā ir atsauces uz folkloru. Dziesmas no šī saraksta tika atskaņotas radio raidījumā “Kultūras rondo” visas pagājušās nedēļas garumā. Kopumā visā Eiropā Folkloras dienā piedalījās pāri ar 20 Eiropas valstu.
Uzreiz pēc Eiropas Folkloras dienas 24. un 25. septembrī, Kaustinenā, Somijā, notika jau piektā Eiropas Folkloras tīklojuma (European Folk Network) konference, kurā no Latvijas piedalījās Daina Zalāne no Kultūras menedžmenta centra “Lauska”, Inese un Rasa Rozes no Tradicionālo kultūras iniciatīvu centra “KasTe” un Katrīna Feldmane no Latvijas Nacionālā kultūras centra.
Konferences galvenā tēma bija nemateriālais kultūras mantojums (NKM), tā saglabāšana un nodošana tālāk nākamajām paaudzēm. Bija iespēja izzināt, kā NKM tiek iekļauts dažādās izglītības iniciatīvās sistēmās dažādās Eiropas valstīs un kā tiek risināti dažādi strukturāli un citi izaicinājumi saistībā ar NKM. Konferences pāri par 100 dalībniekiem no 17 Eiropas valstīm vairākos koncertos un īpašos dančos bija arī iespēja iepazīties ar bagātīgo somu tradicionālās vijoļspēles tradīciju.