Dziesma “Zeme, kas dzied” tapusi kā apliecinājums, ka vērtības, par kurām iestājās vīri, organizējot pirmos vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, arī šodien mums ir svarīgas.

Par skaņdarbu rašanos stāsta filmas “Zeme, kas dzied” režisors Māris Martinsons.“Pabeidzot darbu pie filmas, kuras izteiksmīgo mūzikas celiņu ir veidojis komponists Jēkabs Jančevskis, es sapratu, ka ir svarīgi ne vien izstāstīt 1873. gada stāstu, bet arī ar īpašu dziesmu apliecināt, ka mēs, latvieši, vēl aizvien esam šeit.

Dainis Īvāns ir sarakstījis Kronvaldu Ata aizkadra tekstus, kur skan šādi vārdi: “Nav pasaulē spēka, kas spēs uzveikt tos, kas turas pie savas zemes, kas dzied.”

Man bija pārliecība, ka tie ir topošās dziesmas vārdi – kā apliecinājums, kā zvērests, kā pārliecība. Duets “Vēstulēs” radīja melodiju un daļu dziesmas vārdu, Fiņķis sarakstīja savu daļu – manuprāt, spēcīgāko, godīgāko apliecinājumu piederībai šai zemei, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis – un koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā nāca ar savu muzikālo pārliecību, ieliekot vārdos vēl nebijušu muzikālu un domas spēku. To visu mūzikas producents Andis Ansons pārvērta jaudīgā dziesmā.” 

Dziesmas “Zeme, kas dzied” autori: vārdi – Dainis Īvāns, Helvijs Fiņķis, Braiens Martinsons, mūzika – Braiens Martinsons, Marta Krampe, Andis Ansons, izpilda “Vēstulēs”, Fiņķis, VAK “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, kora partijas aranžijas autors – Jēkabs Bernāts.

Dziesma filmā “Zeme, kas dzied” izskan noslēgumā, simboliski pārceļot skatītājus no 1873. gada šodienā un apliecinot, ka tradīcijas un latvietība turpina dzīvot.

Vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks jau 8. novembrī.