Komentē Šlēsvigas muzeja eksperts Karstens Fleišhauers (Carsten Fleischhauer): “Gleznas “Latviešu meitene” atgriešana (restitūcija) ir spilgts piemērs starptautiskai sadarbībai kultūras vērtību atgūšanā. Mēs ceram, ka šī veiksmīgā sadarbība kalpos kā iedvesma citu mākslas dārgumu atgūšanā.” 

Lai arī Kultūras ministrijas ieviestā finansēšanas modeļa maiņas rezultātā Purvīša muzeja liktenis šobrīd ir neskaidrs, tas nav mazinājis vēlmi turpināt mākslinieka 1944. gadā Vācijā pazudušo gleznu meklējumus.

Rūpīgi analizējot ainavista evakuācijas laikā no Rīgas aizvesto gleznu pēdas, muzeja darbinieki uzgājuši latviešu trimdas avīzes “Latvju vārds” 1945. gada izdevumā informāciju par Šlēsvigas reihskomisāra Hinriha Lozes muižā atrastajām Purvīša un citu latviešu autoru gleznām. Turpinot meklēšanu, atklājās, ka mākslas vērtības no Lozes muižas šodien atrodas Šlēsvigas muzeja pārraudzībā. Ekspedīcijas Šlēsvigā laikā, muzeja “Schloss Gottorf” krājuma glabātuvē tika atrasta šķietami zudusī Jāņa Roberta Tillberga glezna.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris atzīmē, ka

"šis ir trešais gadījums Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kad kāda ārvalstu institūcija atgriež Latvijai tās kultūras mantojumu. Šīs gleznas atgriešana ir simbolisks kopīga darba rezultāts un spēcīgs pamudinājums aktīvi turpināt Vilhelma Purvīša darbu meklējumus nākotnē.”

Jāņa Roberta Tillberga gleznu “Latviešu meitene” uzreiz pēc atgriešanās dzimtenē plānots izstādīt publiskai apskatei fonda “Ola” mākslas galerijā Ogļu ielā 12A. Tikmēr Vilhelma Purvīša pazudušo gleznu meklēšanas ekspedīcijas turpinās, pateicoties privātajiem līdzekļiem, bankai "BluOr Bank" un citu muzeja atbalstītāju ziedojumiem.

Turpmākie soļi Purvīša gleznu meklējumos ir nākamā gada sākumā plānotā komunikācijas kampaņa, kuras laikā tiks uzrunāti 10 000 muzeji un arhīvi 16 Vācijas pavalstīs, aicinot tos pārskatīt savus krājumus.