Koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” apmeklētājiem līdz 2025. gada 2. martam ir pieejama LNRMM mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tie kārtoti sešās instrumentu veidu grupās – taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti.

Dažiem no instrumentiem blakus novietoti sensori, ar kuru palīdzību apmeklētāji var dzirdēt šo instrumentu skanējumu, virzot plaukstu virs sensora. Pieejami arī seši audiovizuāli stāsti par katru no izstādē izceltajām instrumentu grupām ar instrumenta skanējuma digitālām demonstrācijām.

Pie “Meistaru sienas” iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Ikviens var darboties un izmantot maņas, pārbaudīt praktiski, cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz “Skaņu sola”, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri “Trīsskanis” un darboties ar “čamdāmiem” instrumentiem.

Sadarbojoties ar biedrību “SocIntegra” un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmiju, izstāde ir īpaši piemērota arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ir pieejama taktila izstādes karte, apraksti Braila rakstā un vadlīnijas. Īpaši ģimenēm un bērniem izstādi papildina burtnīca “Pieskāriens”. Tajā izlasāmi interesanti fakti par mūziku un instrumentiem, kā arī intervija ar dziedātāju Katrīnu Gupalo. Mazos prātus asina krustvārdu mīklas, uzdevumi, krāsojamās lapas un daudzas citas aktivitātes.

Izstāde bez ieejas maksas apskatāma koncertzāles darba laikā. Radošā komanda: kuratore – Liena Šmukste, scenogrāfs – Māris Ruskulis, gaismu dizains – Mārtiņš Feldmanis, skaņas dizains – Jēkabs Nīmanis un Pāvils Jurjāns, lielformāta foto – Jānis Porietis, teksti – Agnese Rutkēviča un LNRMM pētnieku un īstenotāju komanda.

Vakara noslēgumā klausītājiem klātienē un tiešraidē “Digitālajā dzintarā” visā pasaulē bija iespēja baudīt svētku koncertu, kur tika celtas godā latviešu komponistu simfoniskās dejas. Programmu atklāja skatuves dejas klasika – Jurjānu Andreja četrdaļu cikls, kur goda vietā ir slavenās pāru dejas “Jandāls” un “Ačkups”. Ar savu raksturīgo humoru skanēja Pētera Plakida “Dziedošā prelūdija un dancojošā fūga”, noslēgumā uzplaiksnījot “Tūdaliņ, tagadiņ” motīvam. Daudzkrāsainas ainas iz Mērdzenes gadatirgus Latgalē izgaismojās Edmunda Goldšteina spilgtajos “Mērdzenes dančos”, kam sekoja Jāņa Ķepīša versija “Latvju dejām”, kuru vainago teju ikvienam zināmā meldija “Es mācēju danci vest”. Mūziku caurvija koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Oresta Silabrieža rakstītas etīdes par deju Latvijas un latviešu likteņos.

Koncerta otrajā daļā lielo zāli izgaismoja iespaidīgas videomākslinieka “-8” radītas videoprojekcijas, kuras veidotas īpaši šim koncertam ar mērķi radīt klausītājam sajūtu it kā viņš pats atrastos kustībā, dejā. “Brīžiem ļaujoties galvu reibinošām piruetēm, citkārt slīdot lēnā valsī, skatītājs izdejo ceļu cauri dažādām Latvijai raksturīgām ainavām, kas izsapņotas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību,” vizualizācijas raksturo mākslinieks.

Elegantas dāmas un iznesīgi kavalieri sveču tūkstošu gaismā satikās gaisīgā dejā Imanta Kalniņa Sestās simfonijas III daļā “Balle pilī”. Spožas deju ainas izgaismojās Tālivalža Ķeniņa “Tautas dejā un fūgā nr. 2”. Cildeni un svinīgi ritmi atbalsojās Jāņa Mediņa “Polonēzē” un Jāzepa Mediņa “Fantastiskā valsī”. Tam sekoja Ģederta Ramana pirmās iemīlēšanās svaigums “Valsī ekspromtu” un Romualda Kalsona “Tango” no Dzidras Ritenbergas filmas “Šīs bīstamās balkona durvis”.

Pateicībā par klausītāju vētrainajām ovācijām, mūziķi kā muzikālu piedevu atskaņoja Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, kuru papildināja vizualizācijas ar “dejojošiem” jūras viļņiem.

Koncertu “Valsts svētku koncerts. Latvijai 106” ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu organizēja SIA “Lielais Dzintars”. Izstādi atbalsta: Liepājas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Latviešu vēsturiskās zemes, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un AAS “BTA Baltic Insurance Company”.