Pirmā pietura mūsu ekskursijā ir Mālderzāle – vieta, kur top taustāms teātra brīnums.

“Scenogrāfi nāk ar lieliem sapņiem un plāniem, jo zina, ka mūsējie varēs to realizēt.” Piemēram, izrādē “Atraitnes dēls” režisors bija ieplānojis, ka uz skatuves atrodas laimi ar magnētu, lai tie pieliptu pie virsmas. “Te gan mēs cīnījāmies. Viens ir izgatavot augli, bet otrs – iestrādāt tajā magnētu un panākt, ka tas citruss negrab un netaisa citas neaugļu skaņas,” pieredzē dalās Inta.

“Savukārt “Raudupietē” Elmārs Seņkovs bija izdomājis, ka aktrisei jānoplūc svaigi kauta vista. Sākumā režisors bija plānojis katrā izrādē šo procesu attēlot ar reālu vistu, bet tur ir gan asinis, gan smaka, un aktrisei vienkārši sametās slikta dūša. Tad nu mēs uztaisījām vairākkārt plūcamu vistu. Izskatījās efektīgi – spalvas pa gaisu. Vēl iestrādājām tādu floristikas piltuvīti ar mākslīgajām asinīm, kas pilēja no kakla.”