Kad 2023. gada martā iznāca Gustavo atgriešanās albums “Tagad tikai sākās”, tā tituldziesma vienu nedēļu bija Latvijas straumēšanas top20 augšgalā.

Latviešu dziesmām pārspēt pasaules superzvaigžņu hitus nav viegls uzdevums. Ierastāk tās ierindojas augstajās ceturtajās un piektajās vietās. Jautāts par radiostaciju un straumēšanas vietņu lomu viņa mūzikas popularizēšanā, Gustavo saka: “Fakts, ka Latvijas lielākās radiostacijas spēlē manu mūziku, noteikti sekmē to, ka mans repertuārs daļai klausītāju ir un paliek aktuāls. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka radiostacijas bažās par savu klausītāju izvēlas akcentēties tieši uz senāk izdotajām dziesmām, kuras jau ir iemantojušas plašāka loka simpātijas un salīdzinoši retāk uzņemas atbildību popularizēt nupat kā izdoto mūziku. Runājot par mūzikas popularizēšanu straumēšanas platformās, šķiet, tieši pēdējos pāris gados ir notikušas un turpina notikt ļoti krasas izmaiņas platformu izmantoto algoritmu plaknē. Mēs redzam, ka notiek paradigmas maiņa tajā, kā mūzika tiek popularizēta. Dažas no šīm platformām ir pārskatījušas mūzikas video formāta vietu, ar algoritmu palīdzību to padarot otršķirīgu, liekot akcentu uz saturu, kur mūzika tiek izmantota kā fons pašu klausītāju veidotam video saturam.

Tādā veidā ir iespēja uzzināt arī klausītāju mūzikas aktualitātes un tendences, kad atsevišķi skaņdarbi tiek izmantoti biežāk.”

Repera Wiesulis un producenta sangvn radītās dziesmas ir Latvijas straumēšanas topa nemainīgas vērtības jau divus gadus. Topā atrodamas dziesmas no abiem mūziķu albumiem. Pats Wiesulis ir radio pieci personība, kur vada hiphopam veltītu raidījumu “REPortāža”.

“Mana pieredze rāda, ka straumēšana un radio Latvijā ir savstarpēji nesaistītas lietas. Tajā pašā laikā uzskatu, ka tām vajadzētu būt saistītām. Šķiet, tas būtu tikai likumsakarīgi, ja radiostacijās tiktu atspoguļotas lokālās mūzikas aktualitātes un būtu iespējams novērot saistību starp populārākajām dziesmām straumēšanas vietnēs internetā un to klātbūtni radio rotācijās. Žanra specifikai, manuprāt, nav saistības ar mūsu vai citas daiļrades veiksmi straumēšanas platformās, kura korelētu ar zināma veida neesamību radiostacijās. Konkrētiem žanriem nevajadzētu kalpot par industrijas standartu radiostacijām. Man personīgi ir radies iespaids, ka raidlaiks radiostacijās ir atkarīgs no mākslinieka centieniem panākt savas daiļrades nokļūšanu radiostacijās, proti, dodoties uz intervijām un iesūtot jaunas relīzes radiostacijās.

Šī prakse vienkārši nesaskan ar mūsu darbības filozofiju - mēs radām mūziku un ļaujam tai dzīvot, nonākt pie klausītājiem nepiespiesti.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tieši straumēšanas topos mūsu dziesmas ir biežāk sastopamas.”

Mūziķis Chris Noah, kurš novembrī izdeva albumu “Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies”, no kura trīs singli ir sasnieguši visaugstākos rezultātus Latvijas radiostaciju topā, bet straumēšanas topā nav tik klausīti, saka: “Manuprāt, jo vairāk seko globālajām tendencēm, jo vienkāršāk vari sasniegt jaunāku auditoriju, kas ar mūzikas straumēšanu aizraujas, un, pateicoties viņiem, topos nonāk dažādi pārsteigumi.

Mans mērķis ir sasniegt tos cilvēkus, kas patiešām mūzikā ieklausās, lai arī to ir skaitliski mazāk.

Kas attiecas uz saikni ar radiostacijām, tur strādājošie cilvēki spēj atpazīt mūzikas kvalitāti, saturu, un viņi nolasa arī to, ko es ar savu mūziku vēlos pateikt. Piemēram, manuprāt, Latvijas kontekstā katram dziesmas “Kādreiz” digitālajam klausījumam ir daudz lielāka vērtība par to, ko saņem uz masu gaumi orientēta popdziesma. Šī popdziesma ir fona mūzika, atrodama dažādās pleilistēs. Kad straumēšanas platformās cilvēki klausās manu mūziku, es zinu - cilvēki zina, ko viņi klausās, tas ir pa īstam. Es vēlētos būt tas, kas vietējā tirgū izveido pats savu pop-roka apakšžanru, nevis ielec kādā esošajā žanrā un mainās tam līdzi. Savā apakšžanrā es vēlētos radīt šo hitu - sarakstīt dziesmu, kas ir saprotama plašākai auditorijai, - tam nepieciešams vairāk laika. Latvijas mūzikas topa kontekstā nevaru sūdzēties par klausītāju trūkumu. To pierāda koncerta “Palladium Riga” apmeklējums.

Man ir prieks par dziesmas “Raķešu zinātne” panākumiem. Šī dziesma ir superhits un pierādījums tam, ka topu augšgalā var būt Latvijā radīta dziesma, kas iedvesmo arī mani.

Šobrīd ar albumu mans mērķis bija pašam izpausties muzikāli, būt godīgam pret sevi. Bet nekad nesaki nekad, var pienākt brīdis, kad arī man būs jāpadomā, kā ielauzties šajā straumēšanas topā.”

Ar dažādu mūzikas kanālu devumu mūzikas klausīšanās veicināšanā var iepazīties skaitļos un datos. Ikgadēji Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veic aptauju par Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumiem. Aktuālais pētījums plašākai sabiedrībai tika prezentēts 2024. gada septembrī. Aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāji visbiežāk jaunu mūziku meklē straumēšanas servisos (34%). Tam seko mūzikas meklēšana no mūzikas videoklipiem (27%), radio raidījumos un to mūzikas topos (23%), sociālajos tīklos (20%), pēc dzirdētā koncertos, festivālos vai tiešraidēs (15%), draugu, ģimenes vai kolēģu ieteikumos (12%).

Radiostacijās mūziku klausās 82% aptaujāto - radiostaciju izvēli nosaka mūzikas žanrs/stils, bet retāk nekā gadu iepriekš radiostacijas izvēli nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars. 24% iedzīvotāji ir norādījuši, ka klausās radio tāpēc, lai fonā skanētu mūzika, pašai radiostacijai nav nozīmes.

Internetā mūziku klausās 79% no aptaujāto. Salīdzinoši biežāk klausās sievietes, iedzīvotāji vecuma grupā 16-29 gadi, kā arī skolēni, studenti. Retāk – vīrieši, kā arī iedzīvotāji vecuma grupā 50-60 gadi. Savukārt 24% aptaujāto norādījuši, ka mūziku klausās bezmaksas interneta radio kanālos.

Aptaujā arī noskaidrots, ka kopumā jaunu mūziku, ko klausīties salīdzinoši biežāk meklē sievietes, iedzīvotāji vecuma grupā 16-29 gadi, kā arī skolēni, studenti.