Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.
Balvu "Zelta Mikrofons" par mūža ieguldījumu saņems Tija Auziņa un Svetlana Rudzīte
Šogad balvas pasniegšana norisināsies jau 29. gadu. Līdz šim mūža ieguldījuma balvu saņēmuši 34 industrijas profesionāļi, izpildītāji, komponisti un dziesmu vārdu autori. Balvas kandidātus iesaka un apstiprina Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienības (LaMPA) biedri.
Svetlana Rudzīte – televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēja
Viņas radošo biogrāfiju varētu izteikt vienā teikumā – viss darba mūžs pagājis Latvijas Televīzijā. „Ielūdz Raimonds Pauls”, „Krodziņā pie Paula”, Raimonda Paula Ziemassvētku koncerti 1988. gadā, festivāla „Latvju ziņģe” koncerti, „TV Varavīksne”, „Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēguma koncerti, simfoniskās mūzikas koncerti, dziesmu svētku translācijas, portretraidījumi, muzikālas videofilmas, televīzijas klubiņš „Pie Vecā Ratiņa”, „Jarānšovs”, „Kuldīgas dzīru” estrādes lielkoncerti – tas viss ir režisores Svetlanas Rudzītes un viņas komandas paveikts.
Sarežģītas programmas, savienojot šķietami haotiskus kadrus noteiktā secībā, apbrīnojama izdoma, teicams komandas darbs, tiekot galā ar visām problēmām, kas prasa diplomātiju un laiku. „Stresa pilns, nogurdinošs, bet ļoti mīļš darbs, un es nekad nestrādāju viena,” par savu televīzijas režisores profesiju saka Svetlana Rudzīte.
1966. gadā viņa sāka strādāt Latvijas Televīzijā par režisora palīdzi mūzikas redakcijā, kāpa augšup pa karjeras kāpnēm – režisora asistente, kopš 1970. gada režisore, vēlāk daļas vadītāja.
Par viņas uzticamu atbalstītāju kļuva vīrs operators Juris Rudzītis, mākslinieks scenogrāfs Juris Gals un citi, ieskaitot kostīmu māksliniekus, grimētājus, mūzikas redakcijas kolēģus.
Par pirmo patstāvīgo S. Rudzītes darbu kļuva ansambļa „Menuets” koncerts. Profesionālā izglītība iegūta Sanktpēterburgas (tolaik – Ļeņingradas) Mūzikas, teātra un kinematogrāfijas institūta TV režisoru fakultātes TV režisoru nodaļā, kas absolvēta 1975. gadā.
Drīz pēc tam kopā ar redaktori Maiju Adernieci tapa viens no pirmajiem muzikāli izklaidējošajiem raidījumiem zilajos ekrānos – Ivara Vīgnera leļļu teātra izrādei „Šveiks” sacerētu melodiju uzvedums varietē stilā ar Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga piedalīšanos.
Tādējādi Svetlana Rudzīte saucama par televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēju. Toreiz Jāņu naktī parādītajam uzvedumam gan sekoja Drošības komitejas reakcija, pieprasot paskaidrojumus par šo raidījumu.
Septiņdesmito gadu nogalē režisore sāka krāšņu muzikālo šovu tradīciju ar populāru mūziķu piedalīšanos – „TV diskotēka”, „Bez mīlestības nevaru nekā”, „Klasiskās mūzikas melodiju virpulī”, „Svētki pilsētā”.
Īpaša tēma režisores darbā bija sadarbība ar Raimondu Paulu: skatītāju ļoti gaidītais cikls „Ielūdz Raimonds Pauls”, „Vakara melodija”, videofilma „Atgriešanās”, pirmais Ziemassvētku koncerts ar Maestro dziesmām televīzijā 1988. gadā, vēlāk izdomas bagātie raidījumi „Paulovīzija”, „Krodziņā pie Paula”, festivāli „Latvju ziņģe” un Maestro Līgo vakara koncerti – šie visi Latvijā bijuši gaidīti un ar interesi vēroti uzvedumi.
Veidotas valsts svētku programmas, videofilmas „Satiksimies mēs no jauna” par Viktoru Lapčenoku un „Solo orķestrim” par Latvijas TV un radio estrādes orķestri, par kuras režiju saņemta balva Vissavienības TV filmu festivālā, ieskaitot operatoru (Juris Rudzītis un Andris Bētiņš) darbu.
Bez apstājas tapa arvien jauni iestudējumi: koncerts „Baltā retro dziesma”, Ulda Stabulnieka dziesmu cikla „Bils un Mērija” televīzijas variants, protams, „Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēguma koncerti. Rudzīte režisēja arī televīzijas klubiņu „Pie vecā ratiņa”, Latvijas Televīzijas 40. jubilejas balli, „Jarānšovu”.
Kad Rudzīšu ģimene – Sveta, Juris un viņu meita Līga – sadraudzējās ar dziedošo ģimeņu festivāla „Spiets” rīkotāju Ingu Utenu, sekoja piedalīšanās Imantdienas tradīcijas atjaunošanā.
„Televīzija – tas bija mans dzīvesveids. Mums bija radošs darbs, vēlme strādāt, milzu entuziasms, protams, skatītāji, kuri atbalstīja, bet reizēm arī kritizēja,” saka S. Rudzīte. Šajā gadsimtā šķēpi lauzti par ne vienu vien no S. Rudzītes režisētajām TV gadumijas pārraidēm. Ar darba gaitās iepazītajiem mūziķiem iznāca satikties 2006. gadā, kad uz festivāla „Liepājas dzintars” jubileju tapa dokumentālā filma par Liepājas rokmūzikas tradīcijām (kopā ar Līgu Puriņu).
Par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūras labā 2011. gadā televīzijas ilggadējai režisorei Svetlanai Rudzītei piešķirts Atzinības krusts (IV šķira). Viņas mūža izcilais ieguldījums Latvijas populārās mūzikas attīstībā tagad tiek godināts ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu „Zelta Mikrofons”.
Tija Auziņa – festivāla „Bildes” dvēsele
1985. gada rudenī, aizsākot pirmās „Bildes”, nedz to ierosinātājs Igo, nedz to dvēsele Tija Auziņa, nedz pārējie rīkotāji nevarēja iedomāties, ka laika gaitā festivāls kļūs ne vien par mūziķu un mākslinieku kopā sanākšanu, bet arī par plašāko, daudzveidīgāko latviešu populārās mūzikas sarīkojumu.
Šogad norisinājās jau trīsdesmit piektās „Bildes” ar dažādu žanru koncertiem. Par ilggadējo, pašaizliedzīgo ieguldījumu mūzikas industrijā Tijai Auziņai pasniegta Latvijas mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons”!
Dzimusi Valgā, Tija Auziņa bija Valkas 1. vidusskolas lepnums un prieks – čakla mācībās un sabiedriskajā darbā, apmeklēja sarīkojuma deju pulciņu, darbojās skolas novadpētniecības muzejā, jo interesējās par literatūru un vēsturi.
Beigusi Valkas mūzikas skolu, kas atbalsojās turpmākajā profesionālajā darbībā, jau strādājot Rīgas Tehniskās universitātes (tolaik Rīgas Politehniskā institūta jeb RPI) Studentu klubā par kultūras masu darba vadītāju.
Tijas Auziņas fantāzija un darbīgums īstenojās ne tikai studentu ballīšu organizēšanā, bet arī Teātra un Mākslas dienu, institūta diskotēku konkursu rīkošanā. Daudzus gadus viņa pulcināja aktīvākos studentijas pārstāvjus uz mācību gada noslēguma pasākumu „Puķu nakts” – ballīti bez reklāmas, toties ar daudzpusīgu muzikālo programmu.
Tieši Tijas Auziņas gādībā tika organizēti koncerti Studentu celtnieku vienību (SCV) festivālu dalībniekiem pagājušā gadsimta 80. gados.
Deviņdesmito gadu sākumā Rīgas Arhitektu namā darbojās Tijas Auziņas mūzikas salons, veidojot tobrīd tam laikam jaunu mūziķu sanākšanas – kluba tradīciju.
Visplašākā rezonanse sabiedrībā bijusi mūzikas un mākslas festivālam „Bildes” – sākot ar 1985. gadu, katru rudeni mūziķi, T. Auziņas rosināti, sniedza radošo atskaiti, mākslinieki rādīja savas muzikālās dotības, tapa spontānas apvienības, uzstājās pieredzējuši kolektīvi.
„Bilžu” unikālajā gaisotnē notikušas spilgtas debijas, ieskaitot grupas „Opus Pro”, „Time After Time”, „Rīgas viļņi”, „Labvēlīgais Tips”, „Dzidriņas Megasistēma”, „Rebel”, „Putnu Balle”, „Mirta un Hot Acoustic”, „Stiprās sievas” un citas.
Jaunos mūziķus Tija Auziņa allaž rosinājusi dziedāt dzimtajā valodā, radījusi ideju par jauno grupu un veterānu kopprojektiem, festivālā notikušas ne viena vien pagātnē populāru mūziķu un kolektīvu atgriešanās uz skatuves.
Veiksmīgi īstenotas idejas par vienotiem „Bilžu” izstāžu mākslinieciskajiem objektiem – apgleznoti krekli, krēsli, apdarinātas pogas, pastkastītes, notika ceļojošās izstādes, papildinot festivāla pievienoto vērtību. Rīkotas vairākas valsts mēroga radošās akcijas, iesaistot sabiedrību – pēc Tijas Auziņas aicinājuma skolēni zīmēja mūziķu portretus (7000 darbu!), tika savākts miljons pogu mākslas darbiem, kuru izstādes pēc tam bija skatāmas Latvijas pilsētās.
Pēdējos gados, rīkojot „Mazās Bildes” un akciju “Pastkastīte – mājas vizītkarte!”, dāvinātas apgleznotas pastkastītes nozīmīgām kultūrvietām un uzņēmumiem Latvijā, aicinot arī iedzīvotājus sakārtot savas pastkastītes.
2003. gadā izveidots „Bilžu birojs”, kas nodarbojas ar koncertu, izstāžu u.c. pasākumu rīkošanu, kā arī izdevējdarbību – klajā nākuši mūzikas albumi, kā arī kalendāri un mākslas grāmatas, atspoguļojot „Bilžu” mākslas sadaļu. Daudzus gadus „Bildes” Latvijas mūzikas biedrības rīkotajās mūziku aptaujās atzītas par „Gada muzikālo notikumu Latvijas mūzikas dzīvē”, Tijai Auziņai un festivālam pasniedzot balvas „Raimonds”.
Par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā kultūras darbiniece, ilggadējā mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” organizatore Tija Auziņa 2009. gadā kļuva par Atzinības krusta (V šķira) kavalieri un 2015. gadā saņēma Latvijas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu.
2024. gadā veiksmīgi izskanēja jau 35. festivāls „Bildes”, apvienojot nu jau triju paaudžu mūziķus. „Tija, tu esi dzija, kas mūs kopā saadīja!” šīs rindas „Bilžu” dvēselei veltījis Guntars Račs, viens no „Liepājas brāļiem”, par kuru rašanos 1987. gadā arī jāpateicas Tijai Auziņai. Par ilggadējo, pašaizliedzīgo ieguldījumu mūzikas industrijā Tijai Auziņai tiks pasniegta Latvijas mūzikas ierakstu gada balva „Zelta Mikrofons”.
Tija Auziņa atzīst:
„Cilvēkiem ir jābūt kopā, ir jātiekas, bet, ja mēs tikai braukāsim cits citam garām mašīnās, skriesim garām ļaužu pilnajās ielās, nekas nenotiks. Gribu, lai visiem, kuri piedalās „Bildēs” gan ar mākslu, gan organizatorisko darbu, pašiem tas būtu interesanti.”
„Zelta Mikrofons 2025” ceremonija notiks 2025. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī, tiešraidē to pārraidīs TV3, bet balvas nominācijas tiks paziņotas 16. decembrī.
„Zelta Mikrofonu 2025” rīko biedrība „Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība” (LaMPA), atbalsta Kultūras ministrija, Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports, SIA „Zaļā josta”, elektronikas un sadzīves tehnikas veikali „Euronics”, „Rixwell Elefant Hotel (Riga)”, kas izmitinās ārvalstu viesus. Kaņepes Kultūras centrs būs ceremonijas afterpārtijas norises vieta. Nominantu izziņošanas pasākuma un konferences „Music Lab” telpas nodrošinās „Zvaigznājs”.