Savukārt fonda pārvaldītajam "Purvīša muzejam" finansējums nav piešķirts vispār. Grende atzīmē, ka kultūras ministre Agnese Lāce (P) pagājušā gada oktobrī tikusies ar fonda "Viegli" muzeju komandām un skaidrojusi jauno kārtību. Pēc fonda padomes priekšsēdētājas paustā, ministre esot solījusi, ka finansējums būs pietiekams un uztraukumam nav pamata, jo tikšot uzlabota konkursu izvērtēšanas kārtība ar jaunu kritēriju un nolikumu palīdzību.

"Tomēr nedēļu pirms gada beigām izrādījies, ka kultūras ministre ir maldinājusi nevaldības organizāciju, jo VKKF mērķprogrammas projektu konkursa rezultāti izgaismojuši "jaunās sistēmas" brāķus - nespēju tikt galā ar VKKF līdzšinējo apšaubāmo finanšu pārdales sistēmu un necaurspīdīgo pieeju projektu izskatīšanā," norāda Grende.

Viņasprāt, tā esot bezatbildīga attieksme pret divu muzeju komandām, kultūras mantojumu un sabiedrības ieguldījumu muzeju tapšanā. Ziedoņa fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja skaidro, ka muzeju pastāvēšanas modelis bija noteikts un saskaņots ar iepriekšējām valdībām, tomēr tas tika mainīts.

Fonda "Viegli" komanda lūdz kultūras ministri labot "jaunās finansējuma sistēmas" brāķi un atrisināt situāciju, kad divi muzeji, kas veltīti Imantam Ziedonim un Vilhelmam Purvītim, ir palikuši ar daļēju vai vispār bez finansējuma un nevar pilnvērtīgi turpināt darbu.

Tāpat fonds aicina izveidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz starptautiskiem standartiem balstītu Latvijas izcilo personību muzeju sistēmu, uzsverot, ka lielākā daļa Latvijas muzeju ne tikai neatbilst jaunajai muzeju definīcijai, bet, novecojušā Muzeju likuma ierobežoti, nespēj attīstīties un konkurēt ar citām atmiņas institūcijām.

Fonda "Viegli" komanda aicina reorganizēt VKKF, pārveidojot to par laikmetīgu, caurspīdīgu un labas pārvaldības fondu, kas atbilst sabiedrības interesēm.

Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece Rita Plūme, Lāce atgādina, ka gada nogalē VKKF programmā piešķirts kopumā 327 000 eiro liels finansējums septiņiem privātajiem akreditētajiem muzejiem.

Kultūras ministre klāsta, ka lielākajai daļai no fonda programmā atbalstītajiem muzejiem piešķirtais finansējums ir lielāks nekā līdz 2024.gadam tiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķīrusi Kultūras ministrija.

Lāce piekrīt, ka Ziedoņa muzeja gadījumā piešķirtais finansējums ir mazāks nekā prasītais, taču, apskatot konkursa rezultātus, varot redzēt, ka ekspertu komisija nevienam no desmit privātajiem muzejiem nav piešķīrusi prasīto finansējumu maksimālajā apjomā.

"Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka uzticos ekspertu komisijas darbam un godprātīgai pieejamā finansējuma sadalei," pauž kultūras ministre.

LETA jau rakstīja, ka pirms VKKF konkursa vairāki privātie akreditētie muzeji pauda neapmierinātību, ka finansējumu to darbībai turpmāk nepiešķirts Kultūras ministrija, nododot šo uzdevumu VKKF.

KM aicināja VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo nevalstisko organizāciju atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, tas darīts, lai izskaustu vēsturiskus, politiskus lēmumus, ar kuriem finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts atsevišķiem privātajiem muzejiem.