Otru kinožurnālu - Latvijas hronika 14/1991 - režisējis Leonīds Brušteins, kopā ar operatoru Jāni Milbretu intervējot vairākus barikāžu dalībniekus un atskatoties uz nupat aizvadītajiem notikumiem.
Poētisku un fokusētu, tomēr arī dokumentālu skatu uz šīm svarīgajām dienām piedāvā režisore Laila Pakalniņa dokumentālajā īsfilmā "Doms" (1991), kuras centrā ir Doma baznīca - patvērums barikāžu laika dienās un naktīs.
Savukārt viens no kaismīgākajiem barikāžu laika dokumentētājiem un vēlāk pētniekiem ir režisors un operators Zigurds Vidiņš, kurš izveidojis arī īpašu barikāžu diloģiju - filma "Baltie zvani" (1991) montēta uzreiz pēc vēsturiskajiem notikumiem, bet 20 gadus vēlāk Vidiņš sameklējis vairākus pirmajā filmā sastaptos barikāžu dalībniekus un ar laika distanci analizējis šo laiku filmā "Tēvu barikādes" (2011).
Plašākā Latvijas neatkarības atjaunošanas kontekstā barikāžu laiku iezīmē režisora un operatora Andreja Cerbuļa dokumentālā filma "Dziesmotā revolūcija" (1991), kur emocionālā montāžā barikāžu epizodes apvienotas ar 1990.gada vasaras dienām, kad Latvijā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki, pirmoreiz pulcinot dzimtenē tautiešu no visas pasaules. Šķietami tik atšķirīgajos notikumos tomēr jūtams ļoti līdzīgs patriotiskais pacēlums un nacionālais pašlepnums, kas raksturo latviešu nācijas saliedēšanos atjaunotajā valstī.
Barikāžu laika filmu kolekcija portālā "filmas.lv" veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, pateicoties režisora Vidiņa atsaucībai.
Kolekcijā iekļautos kinodarbus no 13.janvāra var bez maksas skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets. Portāls "filmas.lv" vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, kuru saturiski veido Nacionālais Kino centrs un tehniski nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC).