Zelta mikrofoni nav vis zelta lietutiņš, kas nolīst pār Latvijas mūzikas industrijas zobratiņu galvām, tomēr to var pielīdzināt slavas mirkļa sekundēm, kas paceļ un parāda sabiedrībai katru, kas savā fantāzijas zelta zirgā ticis līdz leduskalna virsotnei.
Nacionālais Zelta Ogu mikrofons
Šogad Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons" nominācijā "Tautas un pasaules mūzikas albums" pašā slavas saulītē pasildījās etnogrupa "Ogas" – mūziķes un pedagoģes Igetas Ozoliņas lolojums. Igeta mūsu sarunā gan tūlīt iebildīs, ka tas ir kopīgs lolojums, un vēl piekodinās, lai nesauc viņas par tautumeitām, jo nevēlas līdzināties nevienai citai grupai.
Iebildumu pieņemu. Jo tiešām – paskatoties uz "Ogām", tās nesajauksi ne ar vienu citu grupu, ansambli vai kopu. Skatītāju acu priekšā košas un priecīgas muzikantes, kam fonā pāris džeza, roka un klasiskās mūzikas tumšajās krāsās tērptu muzikantu.
Jautāju Igetai, vai viņa gaidīja, ka taps apbalvots tieši "Ogu" albums? Igeta saka, ka negaidīja, jo nākotni paredzēt nevar, iespējams, varbūt tikai Kriss Noa ko nojauta…
Igeta Ozoliņa: "Mēs, kad rīkojām sava otrā albuma "Ok, laime!" prezentāciju, bijām pārsteigti par pārpildīto zāli, par lielo atsaucību. Tad radās pārliecība, ka esam pakāpušies augstāk, un "Zelta mikrofona" nominācija varēja to apliecināt."