Kopā ar kori koncertā piedalīsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un izcili solisti – Florian Sievers, Ilze Grēvele-Skaraine, Rihards Millers, Tīna Gelnere.

Stāsta ilggadējais zēnu kora vadītājs un diriģents, Rīgas Doma kora skolas dibinātājs un direktors daudzu gadu garumā Jānis Erenštreits: "Septiņdesmit pieci gadi Latvijas mērogam ir ļoti cienījams cipars! No Rīgas Doma zēnu kora mazajiem dziedoņiem ir izauguši daudzi ievērojami vīri, piemēram, Mārtiņš Brauns, Boriss Rezņiks, Uldis Stabulnieks, Uģis Prauliņš, arī pašreizējais kora diriģents Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Ivars Cinkuss, Ints Teterovskis, Ainārs Rubiķis, Jānis Liepiņš, Jānis Ozols, ērģelnieks Aivars Kalējs un daudzi citi izcili mūziķi.

Ar prieku gaidu šo jubilejas koncertu, arī pats plānoju to apmeklēt. Latvijas Universitātes Lielā aula zēnu balsīm ir akustiski ļoti piemērota vieta, un tur sudrabotās eņģeļu balstiņas, kā mēs tās saucam, skanēs visskaistāk un klausītāji varēs koncertu vislabāk izgaršot. Hendeļa "Mesija" ir brīnišķīga izvēle, tas ļoti piestāv zēnu korim un viennozīmīgi ir jubilāra cienīga izvēle. Šis koncerts būs svētki! Tam būs liela pievienotā vērtība."

Fragments no G.F. Hendeļa oratorijas "Mesija", Karaliskās koru biedrības (Lielbritānija) kopkora dziedājumā.

Rīgas Doma zēnu koris dibināts 1950. gadā, regulāri koncertē ne tikai visas Latvijas galvenajās koncertzālēs un baznīcās, bet arī daudzās pasaules valstīs. Koris bijis Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Francijā, Šveicē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Amerikā, Kanādā, Japānā u.c. Koris ir izdevis 23 ierakstus, akcentu liekot uz latviešu komponistu darbiem, protams, neapejot arī klasikas pērles, kā V. A. Mocartu, J.S. Bahu u.c. autorus.

Vairākkārtīgi koris saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu balvas un spējis ar savu darbību un profesionalitāti pārliecināt 2001. gada Lielās mūzikas balvas žūriju, ka šim kolektīvam un tā mākslinieciskajam vadītājam ir jāsaņem Lielā mūzikas balva par aktīvu koncertdarbību Latvijā un latviešu mūzikas popularizēšanu ārvalstīs. Lielajai mūzikas balvai koris nominēts arī 2008., 2009. un 2012. gadā.

Kopš 1998. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Klišāns − augstākās klases diriģents, kura dzīves pieturpunktos var atzīmēt prasmi interpretēt mūziku no renesanses līdz laikmetīgajam skaņu rakstam, kurš uzskata, ka svinga izjūta palīdz interpretēt arī Bahu, kas nebaidās uzdot neērtus jautājumus mūzikas dzīves krīzes situācijās, bez tam prot savām rokām meistarot rāmjus bišu medus savākšanai un vēl daudz ko citu.

Bez Mārtiņa Klišāna darbības vairs nav iedomājami Latvijai tik nozīmīgie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kā arī diriģentam ir iespēja vadīt skološanas procesu un redzēt, kā skolu vecuma jaunaudze izaug no Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētku birztalas un veidojas par tūkstošzarainu dziedātāju un diriģentu mežu. Šai procesā Mārtiņš ir devis arī savu artavu (Latvijas skolu jaunatnes IX, X, XI, XII, XIII Dziesmu svētku virsdiriģents) vienmēr akcentējot: lai ietu uz priekšu, ir jānovērtē pagātne, kā mantra ir jādzied tautā iesakņojušās klasiķu dziesmas. 2015. gadā Mārtiņš Klišāns kļuvis par Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieku.

Muzikoloģe Iveta Grunde stāsta: "1741. gada vasaras beigās 24 dienu laikā Georgs Frīdrihs Hendelis uzraksta savu slavenāko darbu – oratoriju "Mesija" un jau 1742. gada aprīlī Dublinā Hendelis pats vadīja šīs oratorijas atskaņojumu. Tas bija labdarības koncerts. Arī visus vēlākos šīs oratorijas atskaņojuma ieņēmumus Hendelis ziedoja Londonas bāreņu namiem, pamestiem bērniem.

Šī oratorija bija rakstīta angļu valodā. Bet vēlāk tā tika tulkota arī viņa dzimtajā vācu valodā. Un viens no tulkojumiem pieder arī reiz Rīgā dzīvojušajam vācu rakstniekam, dzejniekam, teologam Rīgas Domskolas skolotājam Johanam Gotfrīdam Herderam.

Pie pašas Rīgas Doma baznīcas ir arī neliels Herdera vārdā nosaukts laukums, kur ir uzstādīts piemineklis šim vīram."

Jubilejas koncertā kopā ar Rīgas Doma zēnu kori un kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” uzstāsies īpaši solisti.

Florians Sievers – vācu izcelsmes tenors, dziedāšanu mācījies pie Bertolda Šmida Leipcigā, kur 2021. gadā kursu absolvējis ar izcilību. Viņa sniegums ieskaņots daudzos CD, video un radio ierakstos. Plašais repertuārs, sākot no baroka līdz klasiski romantiskiem skaņdarbiem un laikmetīgajai operai, liecina par dziedātāja stilistisko kompetenci un plašo repertuāra dažādību.

Mecosoprāns Ilze Grēvele-Skaraine ieguvusi maģistra grādu senās mūzikas dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Studējusi arī Hāgas Karaliskajā konservatorijā Nīderlandē un Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas un operdziedāšanas pedagogiem. Ilze Grēvele-Skaraine ir Lielās mūzikas balvas 2019 nominante, starptautiskā Alīdas Vānes jauno operdziedātāju konkursa 2019. gada laureāte, konkursa "Ineses Galantes talanti 2018" uzvarētāja. 

Baritons Rihards Millers ieguvis bakalaura un maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vokālās prasmes papildinājis meistarklasēs pie Aksela Everarta, Džojas Mammenas, Natālijas Štucmanes, Līves Jansenas, Dmitrija Vdovina, Ingas Kalnas. Kopš 2014. gada Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās operas solists.

Mecosoprāns Tīna Gelnere absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Karalisko Velsas Mūzikas un Drāmas koledžu, kā arī studējusi Parmas Arrigo Boito konservatorijā Eiropas Operas akadēmijas ietvaros. Dziedātājas repertuārā iekļautas gan operu lomas, gan senās un laikmetīgās mūzikas darbi. Tīna Gelnere ir festivāla "Sansusī" 2023. gada mūziķu kautiņu uzvarētāja un Pētera Vaska fonda 2024. gada kompozīciju konkursa balvas par izcilu interpretāciju ieguvēja. Šobrīd Tīna studē profesionālajā doktorantūrā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, specializējoties laikmetīgajā vokālajā mūzikā.

Biļetes ir iespējams iegādāties "Biļešu paradīze" kasēs un tīmeklī.