Mūsu saruna ir ar daudzām pieturvietām un pauzēm. “Šo es tikai tev”, “Tas nav plašākai publikai”, “šo neraksti”, mūsu sarunā ik pa laikam saka Mārtiņš un es spiežu pauzi ierakstam. Arī es runāju daudz, jo tā apsēdušies un parunājušies mēs laikam neesam krietnu ceturtdaļgadsimtu. Ieraksts. Pauze. Tikai mums zināmi un saprotami joki. Smiekli. Ieraksts. Pauze. Bet tālāk var lasīt to, kam pauze netika nospiesta.

Kristīne Vilīte: Tu vispār neapsver domu atgriezties kā aktieris?

Mārtiņš Egliens: Es neesmu kategorisks. Iespējams, būs kāds projekts vai loma, kad sapratīšu: “Jā, man to vajag,” bet šobrīd,

nē, es negribu būt aktieris uz skatuves. Tas stāsts ir beidzies.

Kino projektiem saku jā, bet teātrim nē.

Pirms diviem gadiem caur ziedot.lv tika izsludināta ziedojumu vākšana tev, lai tu varētu doties uz Vāciju atgūt balsi, vajadzīgo naudu tev savāca rekordīsā laikā – divās stundās.