Šodienas redaktors:
Līga Āboma
Iesūti ziņu!

Baisāk nekā iztēlē – četras paralēles starp “Kalpones stāstu” un reālās pasaules notikumiem

Raksta foto
Foto: publicitātes

Ekonomiskā spriedze, klimata krīze, demogrāfiskā lejupslīde un augošā radikalizācija. Šķiet, kanādiešu autores Mārgaretas Atvudas romāns “Kalpones stāsts” un uz tā motīviem balstītais tāda paša nosaukuma seriāls ir tik aktuāls kā nekad. Gileāda ir baisa vieta, kur atrasties, un it īpaši – ja esi sieviete. Tomēr seriāla un grāmatas notikumus jo baisākus padara fakts, ka Atvuda iedvesmu radusi reālās dzīves notikumos un personībās. Sagaidot seriāla noslēdzošo sezonu, piedāvājam ieskatu četros reālos notikumos, kas sasaucas ar “Kalpones stāsta” motīviem.

Nupat pie LMT Viedtelevīzijas skatītājiem nonākusi seriāla “Kalpones stāsts” pēdējā sezona. Seriāla galvenā varone Džūna Osborna ir veikusi tālu ceļu. Pirmajā sezonā viņa bija viena no Kalponēm – sievietēm, kuras ir spiestas iznesāt augstu stāvošu Gileādas valstsvīru bērnus. Tagad cīņa par to, lai apvienotu savu ģimeni, viņu padarījusi par revolūcijas līderi – uz spēles ir arī visu Kalpoņu brīvība un Gileādas režīma beigas.

Seriāls “Kalpones stāsts” izpelnījies plašu kritiķu atzinību un vairākas prestižas balvas, tostarp Zelta Globusu, BAFTA, “Emmy”. Tāpat arī nozares profesionāļu atzinības guvusi galvenās lomas atveidotāja Elizabete Mosa. Starp citu viņa jau seriāla ietvaros iejutusies arī režisora lomā un pēdējās divas seriāla sērijas ir viņas kā režisores pārziņā.

Foto: ieskats seriālā "Kalpones stāsts"

Paralēles ar Donalda Trampa prezidentūru

“Kalpones stāsta” pirmā sezona iznāca 2017. gadā, līdz ar to daudzi vilka paralēles starp ASV prezidenta Donalda Trampa pirmo prezidentūru un seriāla notikumiem. Viena no acīmredzamākajām – 2021. gada 6. janvāra grautiņi Vašingtonā, kad Trampa atbalstītāji ielauzās Kongresa ēkā. “Kalpones stāstā” tieši tā arī aizsākās ASV krišana un Gileādas dibināšana – bruņots grupējums ieņēma Kongresu un pasludināja ASV Konstitūciju par atceltu.

Ne mazāk svarīga paralēle starp realitāti un fikciju ir Trampa pirmajā prezidentūrā pieņemtie lēmumi, kas būtiski samazināja abortu pieejamību visā valstī. To vidū arī Trampa ieceltie ASV Augstākās tiesas tiesneši, kuri atcēla lēmumu “Roe v. Wade” lietā, kas līdz tam brīdim pieļāva abortu veikšanu visā valstī. Tostarp Trampa otrais termiņš prezidenta amatā daudziem liek bažīties par vēl striktākiem abortu ierobežojumiem visā valstī. Lieki piebilst, ka sieviešu tiesību aizstāvju protestos aizvien biežāk var redzēt sievietes, kuras, lai izrādītu savas dusmas par tiesību ierobežošanu, tērpjas Kalpones uniformā – baltā aubē un asinssarkanā mantijā.

Filisa Šlāflija un Serēna Džoja

Nozīmīga “Kalpones stāsta” varone ir komandiera Freda Vaterforda sieva Serēna Džoja. Pirms ASV krišanas viņa bija talantīga un atjautīga viedokļu līdere, kura dedzīgi iestājas par to, ka sievietes vieta ir mājās pie pavarda, bet “izlaidīgas” sievietes nepieciešams sodīt. Viņas iecerētā vīzija par ASV nākotni piepildās, tomēr Serēnai nākas attapties pasaulē, kur neviens nedrīkst lasīt viņas sarakstītās grāmatas un viņai pašai arī vairs nav tiesību izteikties.

Daudzi spekulējuši, ka Serēnas prototips ir amerikāņu aktīviste un juriste Filisa Šlāflija, kura 60. gados ASV sev būvēja politiķes karjeru, sludinot ģimenes vērtības un cīnoties ar feministēm. Lai gan sievietei izdevies sevi ierakstīt vēsturēs lappusēs, viņu tā arī neievēlēja ASV Kongresā. Tāpat Šlāflijai savulaik neizdevās iegūt kāroto “National Federation of Republican Women” amatu, jo viens no viņas virzienā raidītajiem pārmetumiem bija tāds, ka sešu bērnu audzināšana neļaus pilnībā fokusēties sabiedriskajam darbam.

Izjauktas ģimenes

Starp neskaitāmajiem Gileādas noziegumiem pieskaitāma arī bērnu nolaupīšana. Piemēram, seriāla gaitā Džūna cīnās, lai atgūtu savu meitu Hannu, ko režīms viņai atņēmis ar aizbildināšanos, ka sieviete neesot piemērota bērna audzināšanai. Līdztekus Kalponēm nereti uzreiz pēc dzemdībām atņem mazuļus, lai nodotu tos citas ģimenes rokās.

Diemžēl piemērus šādiem noziegumiem var atrast viscaur vēsturē, tostarp arī pietiekami tuvu. Krievija kopš pilna mēroga uzbrukuma īstenošanas Ukrainā nolaupījusi vairākus tūkstošus bērnu. Līdzīgi kā “Kalpones stāstā”, bērnus nolaupa gan ar varu, gan viltu un pēc tam ar dažādām metodēm mēģina no viņu prātiem izdzēst atmiņas par īsto ģimeni un mājām.

Raganu prāvas

Mārgareta Atvuda atzinusi, ka viens no iedvesmas avotiem “Kalpones stāstam” ir Salemas raganu prāvas un vienas apsūdzētās – Mērijas Vebsteres – stāsts. Rakstniece romānu veltījusi tieši viņai, norādot, ka tas ir piemērs par nepamatoti apsūdzētu sievieti. Vienlaikus Atvuda minējusi, ka Vebstere ir arī cerību simbols, jo sistēmai viņu neizdevās salauzt un viņa izdzīvoja, lai izstāstītu savu stāstu.

Patiesība nereti ir pārsteidzošāka par apdāvināta stāstnieka sacerētajiem notikumiem. Tas arī ir viens no “Kalpones stāsta” veiksmes faktoriem, kas reizē šausmina un iedvesmo nepadoties cīņā par taisnību. Kā noslēgsies Džūnas Osbornas stāsts? Vai Gileādas režīms kritīs? Lai to uzzinātu, seko līdzi seriāla “Kalpones stāsts” noslēdzošajai sezonai. Pašlaik LMT Viedtelevīzijā pieejamas visas seriāla piecas sezonas, kā arī pirmās trīs 6. sezonas sērijas. Katru otrdienu pie skatītājiem nonāks jaunākās sērijas, bet 10. un noslēdzošā sērija gaidāma 27. maijā.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Komentāri

Nepalaid garām!

Uz augšu