/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/12/16773861t1h1037.jpg)
4. Starptautiskajā dzejas festivālā "PAGE BREAK" vēl bez dzejas lasījumiem un citām aktivitiātēm notiks arī apaļā galda diskusija. Piektdien, 25. aprīlī pl. 16.00 tā pulcēs festivāla dalībniekus un ikvienu interesentu Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Berga bazārā.
Viena no apaļā galda diskusijas tēmām noteikti skars entropijas ideju un šī jēdziena aktualitāti mūsdienu realitātē. Kā to skaidro festivāla rīkotāja, dzejniece Madara Gruntmane-Dujana: "Ņemot vērā, ka dzīvojam izaicinājumu un pārmaiņu skartā pasaulē, šīgada festivāla tēma būs "Entropija", raugot dzejas valodā rast kārtību un orientēšanās spēju haosā."
Savukārt rīta kafiju un dzeju šorīt baudīsim kopā ar franču dzejnieci un rakstnieci Sabīni Vinu.
/nginx/o/2025/04/12/16773871t1h89a0.jpg)
Dzejniece, rakstniece un tulkotāja dzimusi Saigonā, Vjetnamā, bērnību pavadījusi Francijas pilsētā Lionā. Karjeras laikā izdevusi vairākas dzejas un prozas grāmatas, kā arī tulkojumus. Viņas atdzejojumu klāstā ir Annas Sekstones, Adas Limones, Gvendolīnas Brūksas, Diānas Seusas, Iļjas Kaminska (arīdzan festivāla "PAGE BREAK" dalībnieka!), Alises Osvaldas un citu autoru darbi.
Kā dzejniece Vina 2017. gadā saņēma "CoPo" dzejas balvu, bet 2024. gadā nokļuva Gijoma Apolinēra dzejas balvas finālistu vidū. Autores otrais romāns "Elvis à la radio" (Elviss pa radio) 2023. gadā tika apbalvots ar Žana Žaka Ruso balvu. Šobrīd Vina atdzejo jamaikiešu autora Išiona Hačinsona darbus, strādā pie sava trešā romāna un jauna dzejas krājuma.
/nginx/o/2025/04/12/16773863t1he0a7.jpg)
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Celties agri, dzert daudz ūdens un tēju, apēst kādu ābolu! Ja jums pieejams baseins vai dzīvojat netālu no kādas ūdenstilpnes, iesaku doties pusstundu vai stundu ilgā rīta peldē.
Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?
Franču dzejas antoloģiju, T-kreklu, uz kura uzdrukāts vārds “dzeja” franču valodā - "la poésie," un franču akcentu, kas dzirdams, kad runāju kādā no svešvalodām.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Es nekad nerakstītu par lietām, par kurām man nav sapratnes.
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Baltijas jūra, latviešu valoda un daba – meži un ezeri.
Kāda ir tava entropijas definīcija?
Tā ir haoss un, kā teica franču dzejnieks Artūrs Rembo – “sajūtu jucekļa” izmatošana, lai radītu jaunas vīzijas.
Par ko vēsta tava dzeja?
Par trimdu.
Tavs novēlējums labai dienai…
Lai jums mierīga diena, ko pavadīt lasot grāmatu, mīļu cilvēku kompānijā.
/nginx/o/2025/04/12/16773867t1h3254.jpg)
Sabīne Vina
Šorīt es gāju staigāt
Šorīt es gāju staigāt
ar zaļu ābolu rokā
kailu galvu zem tumšiem mākoņiem
ausīs skanot
Sentuānas de Lerī baznīcas zvaniem
tikpat maza kā gundegu zeltainās galviņas zālē
es gāju pa zemes ceļu sekoju oranžam tauriņam
Ēras upei un tās gulbju pārim
es šķērsoju neredzamu putnu čivināšanu
maigu savvaļas ķiršu ziedlapiņu krusu
iemērcot rokas dīķī es izdzēsu savu atspulgu
un gaidīju kad atgriezīsies sieviete attēlā
tiklīdz duļķes nosēdās
es meklēju bet neko neredzēju
paceļot acis redzēju
kā sakustas zari
No franču valodas atdzejojusi Gita Grīnberga.