Ētera personība un ceļotāja Elīna Baltskara: "Man ir izveidojusies liela dzīvotgriba"

Es pieļauju, ka ir bijuši brīži, kuros tev ir bijis jāpārkāpj sev pāri – tā sakot, "jāpiedzemdē" sevi pašai no jauna, jo fiziski un savā mērā arī emocionāli aktīva ceļošana taču izsūc spēkus.

Jā, taču vienlaikus es nezinu, vai varu teikt, ka esmu baigi rūdīta. Droši vien ne. Ja raugāmies fiziskā ziņā, es neesmu rūdīta. Ja runājam psiholoģiski, ir brīži, piemēram, tādos lielajos, tālajos pārgājienos vai citos grūtos brīžos, kad fiziski spēki ir izsmelti, bet psiholoģiski tomēr es joprojām redzu iespēju turpināt kustēties. Ja vien tā ir, tad es vienkārši turpinu iet uz priekšu. Man ir tāda iespēja, un es nevarētu teikt, ka man šeit ir nepieciešams piedzimt no jauna vai kļūt par citu cilvēku. Viss, kas man ir, ir tā iespēja, kas man ir dota, un es vienkārši to izmantoju. Kaut kur psiholoģiski tas viss sakrājas un veido kopumu, kas ļauj man turpināt kustēties un nezaudēt spēku.

Tas man atgādina Semjuela Beketa grāmatas nosaukumu: "I can’t go on, I’ll go on" [i].

Ņemot vērā, ka man ir bijuši tiešām atdzimšanas brīži dzīvē, tad daudzas grūtības liekas mazāk grūtas. Kaut kā tu saproti: kamēr tev ir iespēja, tev ir pietiekami daudz.

Pirms kāda laika tev bija ļoti smaga veselības krīze, par kuru es zinu tādēļ, ka tu ar savu atveseļošanās pieredzi dalījies sociālajā vidē. Vai šajā krīzē bija kaut kāda nozīme tam, ko tu teici par to, ka diennaktī ir 24, nevis 28 stundas? Proti, vai tas bija saistīts ar kaut kādu izdegšanu?