Ministrija tādējādi reaģēja uz mediju ziņām, ka viens no kinoteātriem Maskavas centrā tomēr sācis demonstrēt skotu režisora Armando Ianuči lenti, kas satīriskā gaismā ataino komunistiskā režīma vadoņu cīņu par varu pēc Staļina nāves 1953. gadā.

Kā ziņots, Krievijas Kultūras ministrija otrdien, divas dienas pirms paredzētās filmas izrādīšanas sākuma, atsauca tās demonstrēšanas atļauju, jo filma saturot «informāciju, kuras izplatīšana ar likumu Krievijā ir aizliegta».

«Staļina nāvi», kas ir Lielbritānijas un Francijas kopražojums, bija paredzēts Krievijā sākt demonstrēt ceturtdien, un tā sākotnēji no Kultūras ministrijas saņēma ierobežotas atļaujas demonstrāciju, kas deva tiesības seansus apmeklēt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu.

Lai gan presē filma izpelnījusies labas atsauksmes, tās iespējamā izrādīšana izsauca komunistiski un šovinistiski noskaņoto aprindu protestus.

Valsts domes kultūras komitejas priekšsēdētāja vietniece Jeļena Drapenko pēc filmas noskatīšanās ministrijas amatpersonām, politiķiem un kinoindustrijas pārstāvjiem pirmdien īpaši sarīkotā seansā sarunā ar aģentūru RBK paziņoja, ka «savā dzīvē nekad neko tik pretīgu nav redzējusi».

Izlasītā publika «filmā saskatīja ekstrēmisma elementus,» pavēstīja Drapenko.

Pēc seansa 21 no atlasītajiem skatītājiem parakstīja kultūras ministram Vladimiram Medinskim adresētu vēstuli, pieprasot atlikt filmas demonstrēšanu, kamēr nebūs pārbaudīta tās atbilstība Krievijas likumiem.

Vēstuli parakstīja arī prezidenta Vladimira Putina režīmam pietuvinātais krievu kinorežisors Ņikita Mihalkovs un cita starpā filmā attēlotā padomju armijas maršala Georgija Žukova meita.

Vēstules autori apgalvo, ka filma esot «pamflets par mūsu valsts vēsturi» un «nomelno to mūsu pilsoņu piemiņu, kas uzvarēja fašismu».

Viņi arī paziņojuši, ka lente saturot elementus, «kuri var tikt vērtēti kā ekstrēmistiski», un tā esot paredzēta «Krievijas tautas pazemošanai».

Kā norādīts šajā vēstulē, «Staļina nāvē» dzirdamā PSRS himna esot «izmantota aizvainojošā veidā».

Skaidrojot lēmumu aizliegt filmas demonstrēšanu, Medinskis paziņojis, ka Krievijā «nav cenzūras, taču pastāv morāla robeža starp vēstures kritisku analīzi un ņirgāšanos par to».

Šis ir kārtējais incidents, kas liecina par arvien aktīvāku valsts iejaukšanos kultūras procesos un pieaugošajiem mēģinājumiem Krievijā reabilitēt noziedzīgo komunistisko režīmu un tā asiņaināko vadoni - Josifu Staļinu.