Desmit svarīgi fakti 2017. gada Latvijas kultūras dzīvē

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Šis gads Latvijas kultūrā raksturojams kā iesildīšanās gads 2018. gada lielajam notikumam - Latvijas simtgadei. Kultūras ministrija apkopojusi tos notikumus, kas bijuši būtiski gan plašākā kontekstā, gan pašas ministrijas kontekstā. Lūk, svarīgākie fakti.

- Ar plašu svinīgo norišu programmu visos reģionos atklāta LV100.

- Apstiprināts radošo atbalsta un sakrālā mantojuma saglabāšanas regulējums, finansējuma programmas to atbalstam.

- Piedzīvojot rekordaugstu skatītāju interesi, izrādītas pirmās trīs LV100 filmas. Spēcīgas filmas rada arī Jānis Nords un Aiks Karapetjans.

- Atjaunots Brīvības piemineklis un VEF Kultūras pils, aizsākta Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona pārbūve.

- Andris Nelsons iegūst jau otro «Grammy» balvu.

- Norit Kultūras ministrijas vidusskolu ēku un inventāra modernizācija; darbu sākusi Kultūras akadēmijas Filmu skola.

- LV100 tuvošanās saliedējusi tautiešus ārvalstīs - aizvadīts 1. Eiropas Latviešu kongress, plaši atzīmēta Eslingenas Dziesmu svētku 70. gada diena un Baltimoras Dziesmu svētki ASV.

- Ministre Dace Melbārde ievēlēta UNESCO 39. Ģenerālās konferences viceprezidentes amatā.

- Pieaugusi mazākumtautību piederības sajūta Latvijai - 2017. gadā valstspiederību izjūt jau 83% (2015. g. vien 67%).

- Sabiedriski nozīmīga satura veidošanai valsts finansējumu konkursos saņēmuši 72 nacionālo un reģionālo mediju projekti.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu