Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Desmit svarīgi fakti 2017. gada Latvijas kultūras dzīvē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Šis gads Latvijas kultūrā raksturojams kā iesildīšanās gads 2018. gada lielajam notikumam - Latvijas simtgadei. Kultūras ministrija apkopojusi tos notikumus, kas bijuši būtiski gan plašākā kontekstā, gan pašas ministrijas kontekstā. Lūk, svarīgākie fakti.

- Ar plašu svinīgo norišu programmu visos reģionos atklāta LV100.

- Apstiprināts radošo atbalsta un sakrālā mantojuma saglabāšanas regulējums, finansējuma programmas to atbalstam.

- Piedzīvojot rekordaugstu skatītāju interesi, izrādītas pirmās trīs LV100 filmas. Spēcīgas filmas rada arī Jānis Nords un Aiks Karapetjans.

- Atjaunots Brīvības piemineklis un VEF Kultūras pils, aizsākta Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona pārbūve.

- Andris Nelsons iegūst jau otro «Grammy» balvu.

- Norit Kultūras ministrijas vidusskolu ēku un inventāra modernizācija; darbu sākusi Kultūras akadēmijas Filmu skola.

- LV100 tuvošanās saliedējusi tautiešus ārvalstīs - aizvadīts 1. Eiropas Latviešu kongress, plaši atzīmēta Eslingenas Dziesmu svētku 70. gada diena un Baltimoras Dziesmu svētki ASV.

- Ministre Dace Melbārde ievēlēta UNESCO 39. Ģenerālās konferences viceprezidentes amatā.

- Pieaugusi mazākumtautību piederības sajūta Latvijai - 2017. gadā valstspiederību izjūt jau 83% (2015. g. vien 67%).

- Sabiedriski nozīmīga satura veidošanai valsts finansējumu konkursos saņēmuši 72 nacionālo un reģionālo mediju projekti.

Nepalaid garām!

Uz augšu