Tos, kuri par rakstnieci un viņas darbiem dzird pirmo reizi, iepazīstinām: Francis Eberhofers ir brīnišķīgs lauku policists. Godīgs, vienkāršs un... iespējams, mazliet ar putniem galvā. Tieši tāpēc viņu no lielpilsētas Minhenes ir pārcēluši strādāt dzimtā ciemata policijā – tādā nostūrī kriminālā situācija nav necik saspringta. Te varētu iznīkt aiz gara laika, taču Francim ir teicams pēddziņa deguns, kas nekļūdīgi atpazīst noziedzīgus elementus... Vēl Francim ir Ome, kura ik dienu gatavo gardas bavāriešu maltītes, tētis, kurš katru dienu pilnā skaļumā klausās «The Beatles» un šad tad uzvelk nelegālu dūmu, brālis izdevējs Leopolds, kuram neveicas attiecībās, daži draugi un, protams, arī draudzene – precēties kārā Sūzija, mazpilsētas daiļava. Katrā no grāmatām Francim nākas atrisināt diezgan sarežģītu slepkavības lietu un pie viena risināt savas neparastās ģimenītes problēmas, un viņš to dara ar apburoši politnekorektu šarmu, īsteni Šveika cienīgā vientiesībā un neatlaidībā. Romānā «Skābo kāpostu koma» Francis pēc varoņdarbiem dzimtajā Nīderkaltenkirhenē pārcelts atpakaļ uz Minheni. Kamēr Francis ar Papu un Omi pusdieno, kāds nosper Papa mūžveco opelīti. Kad Francis auto atrod pamestu mežā, mašīnai nekas nekaiš, vienīgi bagāžniekā ir sveša meitene. Jauna un skaista, bet diemžēl mirusi. Nu Francim jānoskaidro, kas viņa ir un kurš viņai nodarījis pāri. Bet Sūziju pa to laiku meties savaldzināt senais skolasbiedrs Karls Heincs, kurš izrāda gluži nepieņemamu uzmanību Sūzijai...

«Ritas Falkas romānu sērija ir īstens vācu tautas vāģis, kas piemērots tiem, kuri nebaidās no sasālīta bavāriešu humora un labas detektīvintrigas. Pozicionēta kā lubene, šī sērija tomēr nebaidās smieties un runāt par nopietnām lietām. Nianses vācu sabiedrībai droši vien ir krietni tuvākas, saprotamākas un atpazīstamākas, tomēr smieklu daba ir universāla. Šis ir ļoti cienījams veids, kā uzrunāt auditoriju, Rita Falka to dara apbrīnojamā līmenī, tomēr vienlaikus tas ir arī tāds kā mūsdienīgs eposs par vācieti vienkāršo. Kādam viņš šķiet stulbs lauķis, kādam traks policists, tomēr Francī ir tik daudz īpašību, kuru pietrūkst pat smalkajiem latviešiem, – sākot ar pašlepnumu un kosmiska mēroga pašapziņu, beidzot ar stūrgalvību un prasmi pastāvēt uz savu pat tajos brīžos, kad gadās ar ģīmi iebraukt pisuārā,» tā laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze» 2016. gada 20. oktobra numurā raksta Arno Jundze.

Tad nu iepazīstiet Franci Eberhoferu un noteikti izmēģiniet arī kādu no Omes ēdienu receptēm (tās atrodamas katra romāna beigās).

Pieejama arī e-grāmata.

www.zvaigzne.lv

No vācu valodas tulkojusi Renāte Siliņa.