Mākslinieks Skarainis dzimis 1923.gada 5.augustā Krievijā, 1958.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu «Latviešu strēlnieki». Diplomdarba vadītājs bijis Teodors Zaļkalns.

Skarainis izstādēs piedalījās kopš 1956.gada. No 1973.gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Kā pastāstīja Dobičins, Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Mākslinieka nozīmīgāko darbu vidū ir Salaspils memoriālais ansamblis, pie kā izstrādes Skarainis darbojies vairāku autoru kolektīvā, 1905.gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē, kura izveidē Skarainis darbojies kopā vēl ar arhitektiem.

Mākslinieks veidojis arī rakstnieka un publicista Rūdolfa Blaumaņa pieminekli, kas atrodas Brakos, Madonas rajona Ērgļos, kapa pieminekli režisoram Alfredam Amtmanim-Briedītim, kapa pieminekli kinorežisoram Jurim Podniekam un arī bronzas skulptūras.

Skaraiņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, muzejos Maskavā un Taganrogā, Krievijā, Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Mākslas zinātniece Gundega Cēbere uzsvēra, ka Skaraiņa ieguldījums mākslā ir regulāra piedalīšanās izstādēs jau no 1956.gada, līdzdalība un apbalvojumi pieminekļu konkursos un darbu īstenojumi vidē. Skarainis sevi aktīvi pieteicis, meklējot jaunus formveides principus, ar tēlniecības izteiksmes līdzekļiem tiecoties atklāt kustības un viegluma izjūtas gan strādājot autoru kolektīvā pie Salaspils memoriālā ansambļa izveides, gan citiem monumentālajiem darbiem.

«Ar vērtējošo pozīciju, izteikti novatorisko skatījumu viņš daudzkārt ietekmējis tēlniecības attīstības kopainu kopš pagājušā gadsimta vidus, bet dažādu iemeslu dēļ nereti palicis savrupi no oficiālās mākslas dzīves situācijām. Viņu vienmēr saistīja radoši eksperimenti, piemita unikāla spēja ieraudzīt jaunas formu dimensijas un struktūras, materiālu faktūras, veidojot gan monumentālos un memoriālos darbus, gan mazo formu tēlniecībā, kas savā veidā arī šobrīd iedarās aktuālās mākslas kopainā. Savā radošajā dzīvē mākslinieks vienādi atbildīgi attiecies kā pret maziem, tā lieliem uzdevumiem, nesavtīgi savu laiku ziedojot arī sabiedriskajam darbam Latvijas Mākslinieku savienībā, piedalījies pats un vadījis kādreiz tik populāros mazo formu tēlniecības simpozijus Latvijā un ārvalstīs. Māksla bija Skaraiņa darbs un dzīve - vienmēr nedalīta harmoniska vienība, iekšējas nepieciešamības radīta sava laika un vides atspulgs,» sacīja Cēbere.

Atvadīšanās no mākslinieka notiks 16.decembrī Engures novada Ragaciema «Skarās» plkst.12 un Ragaciema kapos ap plkst.13.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Skaraiņa tuviniekiem un kolēģiem.