Mūžībā aizgājis rakstnieks Antons Stankevičs

TVNET
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Latvijas Rakstnieku savienība ar skumjām paziņo, ka 2017. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, mūžības ceļos aizgājis latviešu prozaiķis un kinodramaturgs Antons Stankevičs. (13.06.1928. – 24.06.2017.).

Antons Stankevičs dzimis Rēzeknē, beidzis Rīgas teātra institūta aktieru fakultāti. Savulaik strādājis Liepājas teātrī, laikraksta Literatūra un Māksla un žurnāla Karogs redakcijās, bijis žurnāla Daugava pirmais galvenais redaktors. Viņa literārajā mantojumā biogrāfiski romāni par latviešu kultūras dižgariem: «Pēc pirmajiem cīruļiem» (1962, par Jani Rozentālu), «No Braku kalna» (1973, par Rūdolfu Blaumani), «Dvēseles atbalss» (1978, par Emīlu Dārziņu), «Zem Neretas debesīm» (1988, par Jāni Jaunsudrabiņu), biogrāfiskā apcere «Reiz dzīvoja Edvards Vulfs» (1993). Tāpat Antona Stankeviča paveikto darbu sarakstā ir virkne stāstu krājumu, garstāsti, neiztrūkstoša mīlestība pret dzimto Latgali un latgaliešu valodu (bijis līdzautors latgaliešu rakstu valodai veltītajai grāmatai «Golvonais vaicōjums» (2002).

Kā scenārists Antons Stankevičs savu ieguldījumu devis arī Rīgas kinostudijas filmu tapšanā. Viņš sarakstījis scenāriju spēlfilmām «Noktirne» (1966) un «Purva bridējs» (1966, kopā ar J. Sīli), bijis literārais un vēstures konsultants Aloiza Brenča pēdējai spēlfilmai «Anna» (1994) No 1964. līdz 2011. gadam Antons Stankevičs bija Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Atvadīšanās no Antona Stankeviča notiks sestdien, 1. jūlijā, pulksten 10, Rīgas krematorijas Lielajā zālē, pulksten 16 viņš tiks apglabāts Rēzeknē Miera ielas kapos.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku līdzjūtību Antona Stankeviča tuviniekiem un talanta cienītājiem.

Arno Jundze

Nepalaid garām!

Uz augšu