Izstāde ir 1979. gada gleznotājas personālizstādes interpretācija, cenšoties ar laika distanci atgādināt par viņas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, tajā pašā laikā, sniedzot priekšstatu par toreiz sadalītās Berlīnes dzīves ritmu. Izstāde aicina izzināt, kādos veidos Tabaka gan iekļāvās, gan atšķīrās no tur notiekošajiem kultūras procesiem, stāstīja Sujunšalijeva.

Izstāde pamatā aptver meistares 70. gadu otrās puses daiļradi, sniedzot ieskatu atsevišķu Rietumberlīnes mākslinieku, tostarp Volfa Fostela, Salome, Dītera Mazūra, Rainera Fetinga un citu starptautiski nozīmīgu autoru darbībā.

Eksponātu izlase ir veidota no LNMM, Latvijas mākslinieku savienības muzeja, Berlīnes Nacionālās galerijas, Ludviga muzeja Āhenā krājumiem, kā arī no Fostela, Jutas un Manfreda Heinrihu, Zuzānu un citām privātkolekcijām Vācijā un Latvijā.

Kā ievērojamākais Tabakas panākums ir vērtējama viņas apjomīgā 1979. gada personālizstāde «Maija Tabaka (Riga). Bilder 1962 - 1978», kas tika izstādīta pilsētas kultūras dzīves epicentrā «Betānijas mākslinieku namā». Sujunšalijeva norādīja, ka vācu mākslas kritiķi Tabaku šīs izstādēs dēļ vēl aizvien turpina dēvēt par «paradīzes putnu».