Kopā ar viņu koncertā varēs dzirdēt Liepājas Simfonisko orķestri vācu diriģenta Luca Kēlera vadībā, atskaņojot Maksa Bruha «Pirmo vijoļkoncertu» un Fēliksa Mendelszona «Trešo simfoniju laminorā».

Koncerta apmeklētājiem būs unikāla iespēja dzirdēt, kā mūsu izcilās vijolnieces rokās skan autentiska 1683. gadā darinātā Antonio Stradivari vijole.

Vijolniece Sareika ir vairāku konkursu, tostarp prestižā Beļģijas Karalienes Elizabetes (2009) konkursa, laureāte un kopš 2012. gada – pasaulslavenā «Artemis» stīgu kvarteta pirmā vijole. Dzimusi Jūrmalā, viņa ar izcilību un žūrijas atzinību absolvēja Parīzes Nacionālo konservatoriju. Vineta Sareika regulāri uzstājas kā soliste ar Beļģijas Nacionālo orķestri, Valonijas Karalisko kamerorķestri, «Sinfonia Varsovia» orķestri, Lisabonas Metropolitēna orķestri, Fogtlandes Simfonisko orķestri un Tulonas orķestri. Viņa ir sadarbojusies ar izciliem diriģentiem – Polu Gudvinu, Džilbertu Vargu, Andri Nelsonu, Dērku Brosē, Tadeušu Voicehovski, Žanu Bernāru Pomjē un tādiem mūziķiem kā Ogistēns Dimē, Pīters Donahjū, Abdels Rahmans El Baha, Pols Meijērs, Lorāns Kabasko, Mišels Štrauss un citi. Izcilā vijolniece bieži piedalās arī pazīstamos Eiropas kamermūzikas festivālos – Zalcburgas festivālā Austrijā, Verbjē festivālā Šveicē, Santanderas mūzikas svētkos Spānijā, kā arī daudzos festivālos Francijā: Monpeljē Francijas radio festivālā, Živernī festivālā, Dovilas Lieldienu mūzikas festivālā, Eksanprovansas festivālā, Pablo Kazalsa festivālā un Mentonas festivālā. Kopš 2017. gada janvāra Vineta Sareika spēlē Antonio Stradivari 1683. gadā darinātu vijoli, kuru viņai uz vairākiem gadiem aizdevis Ruggieri fonds Šveicē.

Vēsturnieki Maksi Bruhu dēvē par «minora meistaru», savukārt klausītājus viņa mūzika uzrunā ar bagāto iztēli, skaisto vienkāršību un plašo emociju buķeti, kas piestāv romantisma strāvojumam. Tieši tāds arī ir Bruha «Pirmais vijoļkoncerts», kas ir veltīts 19. gadsimta slavenajam vijoļvirtuozam Jozefam Joahimam, kurš par Bruha opusu ir teicis: «Tas ir vācu visbagātīgākais un visvaldzinošākais vijoļkoncerts.»

Fēlikss Mendelszons 1829. gadā pirmo reizi devās uz Apvienoto Karalisti. Redzētais atstāja lielu iespaidu uz tolaik 20 gadu veco komponistu, un rezultātā tapa spožā koncertuvertīra «Hebridu salas» un teiksmainā «Skotu simfonija». Skotijas rietumu daļā atrodas Hebridu salu arhipelāgs ar pārdabiski mežonīgu un skaistu jūras ainavu. Mendelszons vēlāk rakstīja māsai: «Lai Tev būtu nojausma, cik neparasti mani ietekmēja Hebridu salas, nosūtu Tev šo partitūru, ko es tur sadzirdēju.» Skotu leģendas un teiksmainās ainavas Mendelszons atbalsojis arī «Trešajā simfonijā», romantisma meistardarbā, ko komponists pabeidza vairāk nekā 13 gadus pēc sava episkā ceļojuma uz Apvienoto Karalisti.

Lucs Kēlers jau kopš 1999. gada ir Berlīnes Mākslu Universitātes profesors. Vairāk nekā 25 gadus viņš ir bijis Eiropas Savienības Jauniešu simfoniskā orķestra direktors, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas galvenais viesdiriģents un goda biedrs, Karaliskās Skotijas Mūzikas un teātra akadēmijas Glāzgovā goda diriģents. Kēlers mūzikas pasaulē pazīstams arī kā izcils fagotists, kurš veicis daudzus ierakstus un pasniedzis meistarklases visā pasaulē. Kā diriģents Lucs Kēlers ir sadarbojies ar ļoti daudziem Vācijas orķestriem, tostarp Vācijas Simfonisko orķestri Berlīnē, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Zārbrukes un Hamburgas Simfonisko orķestri. Diriģējis festivālos Lucernā, Berlīnē, Drēzdenē, Belgradā, Seviljā, Maiami, Aldeburgā, Reinas ielejā un citur.

Liepājas Simfoniskais orķestris ir vecākais orķestris Baltijas valstīs. Tā saknes meklējamas 1883. gadā, kad Liepājā nodibināta pirmā filharmonija Baltijā. Par pirmo orķestra māksliniecisko vadītāju kļuva ļeņingradietis Mihails Orehovs. Nozīmīgs posms orķestra vēsturē bija laiks no 1992. līdz 2009. gadam, kad tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents bija Imants Resnis. Kopš 2010. gada orķestra galvenais diriģents ir Atvars Lakstīgala.

_{«Dzimuši Latvijā» ir koncertu cikls, kura ietvaros atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē notiek tādu izcilu Latvijas mākslinieku solo koncerti, kuri savu meistarību un atzinību ir nostiprinājuši ārpus Latvijas robežām.}

_{Vēsturiskā Dzintaru Mazā koncertzāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaros norisināties visa gada garumā.}