Paul Simon «Stranger to Stranger»

(Concord)

10/12

Saimons atšķirībā no citām sešdesmito gadu leģendām nekur tālu pazudis nebija. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš izdeva arīdzan lieliski skaņuplati «So Beautiful or So What» un vēl pirms tam - 2006. gadā atzīmējās ar albumu «Surprise». Jaunais ieraksts «Stranger to Stranger» tapis četrus gadus. Uz jautājumu kādā intervijā - kāpēc tik ilgi? - Saimons sev raksturīgā veidā atbildējis: «Tā nav nekāda picas uzcepšana!»

Nudien, Saimons ir viens no tiem māksliniekiem, kas ļoti rūpīgi domā par dziesmu aranžējumiem, skanisko koncepciju. Šajā ierakstā, piemēram, viņš smēlies iedvesmu amerikāņu komponista, kas bija viena no pazīstamākajām personībām pēckara avangarda mūzikā, - Harija Pārča (Harry Partch) mūzikā, kurš savulaik izaicināja pieņēmumu, ka oktāvā ir 12 notis. Viņš uzskatīja, ka Rietumos vispārpieņemtā vienmērīgi temperētā skaņojuma sistēma ir lieka un nevajadzīga. Tāpēc viņš izgudroja gammu (arī dīvainus instrumentus), kas sastāv no 43 notīm.

Pārča idejas dzirdamas albuma kompozīcijā «Insomniac's Lullaby», kurā šajos netradicionālajos toņos vokalizē a cappella dziedāšanas virtuozs un improvizācijas lielmeistars Bobijs Makferins (Bobby McFerrin).

Arī citi mūziķi, kas piedalījušies plates ierakstā, ir izcili. Trompetists C.J. Camerieri, piemēram, muzicējis ar «Bon Iver» un Joko Ono, un viņa solo ir īpaši izjusts albuma tituldziesmā. Bungas spēlē Džeks Dedžonets (Jack DeJohnette), čellu Deivs Egārs (Dave Eggar) - viņš, starp citu aranžējis stīgas Frenka Oušena šedervram «Channel Orange». Vēl savu pirkstu albuma ierakstā pielicis komponists Niko Mjūlijs (Nico Muhly), kurš stīgas aranžējis savukārt mūsu pašu duetam «Instrumenti» («Pilnīgi viens»), basu savukārt iespēlējis Bakithi Kumalo - tas pats vīrs, kurš dzirdams Saimona «Āfrikas albumā» - «Graceland».

To visu kopā salicis ilggadējais Saimona sadarbības partneris Rojs Heilī (Roy Halee) un itāļu elektroniķis Džidži Galesio (Digi G'Alessio), kas plašāk pazīstams ar segvārdu «Clap! Clap!».

Muzikāli Saimons ir atsaucies gan uz afrikāņu mūziku, gan savu lielo mīlu - flamenko (gribējis pat ierakstīt flamenko albumu pēc saviem Āfrikas piedzīvojumiem), gan gospeli, gan, protams, folku. Arī vizuāli meistars piedomājis pie plates vāka noformējuma, uzaicinot amerikāņu fotoreālistu Čaku Klousu (Chuck Close) uzgleznot savu portretu.

Albuma pirmais vēstnesis ir asprātīgais «Wristband» («Aproce»), kas ir stāstiņš par kādu mūziķi, kurš izgājis pirms koncerta uzsmēķēt, aiz sevis nejauši aizcirtis durvis un tad, lai iekļūtu atpakaļ zālē, devies uz galveno ieeju. Tur savukārt apsargs viņu nav laidis iekšā, jo viņam neesot aproces. Aproce šajā dziesmā kalpo arī kā metafora visiem tiem ļaudīm, kuri dzīvē tā arī nekad nav tikuši pie «aproces», lai nokļūtu apsolītajā vietā...

Plānots, ka Saimons ar jaunajām dziesmām dosies arī 40 koncertu turnejā ASV un Kanādā. Ceram vecmeistaru vēl skatīt vaigā kādreiz Latvijā. Varbūt nākamgad «Positivus»?

Izdošanas datums - 03.06.2016.