No 1.septembra albumu varēs lejupielādēt portālā www.PlatformaMusic.lv, dubultā CD formātā tas būs pieejams no septembra vidus.

Video: Mumiy Troll "Kontrabanda"

"Astotnieks", "VIII", "8", vai "?" – tas ir jaunais grupas "Mumiy Troll" laimes modelis. Sarežģīta aritmētika, pamatota uz vienkāršu skaitli. Materializēta revolūcija, harmonijas un līdzsvara sacelšanās pret standartu, normu, noteikumu un formātu haosu. Šobrīd mumitroļļiem nav nekādu atturošu sistēmu.

Ķīniešu mitoloģijā astoņi ir pasaules uzbūves pamats: astoņi pasaules balsti un astoņas gaismas zemes – astoņi kosmiskie kalni, astoņas durvis astoņiem lietus mākoņiem un astoņiem vējiem.

Divos jaunā albuma diskos – vissvaigākais un aktuālākais no grupas, tās šodiena, gaiss un jēga. Tas ir agrā uzplaukuma perioda "Mumiy Troll" - "Iskra" un "Morskoj" periods. Kustība "atpakaļ nākotnē" ir pamats "Astotnieka" muzikālās koncepcijas attīstībā, kura pēc MT līdera Iļjas Lagutenko teiktā ir ietverta tajā, ka tās nav.

"Man atkal gribas kļūt par grupu, kurai nav aiz muguras vēstures, albumu, kaut kādu žanru, stila kaislību," atzīstas Iļja Lagutenko. "Gribējās izmest visu to, kas ir galvā – tieši tajā formā, kas atbilst šodienai."

"Astotā" materiāls tika radīts trīs gados – Maskavā, Krimā un Losandželosā. Losandželosā ieraksts tika veikts Village studijā, kas mūziķiem jau pazīstama no iepriekšējiem albumiem, kā arī pēc īpašnieku uzaicinājuma grupa veica ierakstus Ocean studijā. Darbs pie "VIII" notika saspringtos apstākļos – īsā laikā vajadzēja ierakstīt lielu daudzumu sakrātā materiāla. Grupas uzdotā bezpārtraukuma tempa rezultātā ieraksta trešajā dienā grupas skaņu režisoru hospitalizēja uz slimnīcu "Cedars-Sinai" ar diagnozi "pārmērīga pārpūle", bet pēc atgūšanās viņš tika nosūtīts uz dzimteni. Darbs tika turpināts ar citu skaņu režisoru.

Bez galvenajiem kolektīva dalībniekiem – Iļjas Lagutenko (vokāls), Jurija Calera (ģitāra), Jevgeņija "Sdviga" Zviģennovo (basģitāra) un Oļega Pungina (bungas) – ierakstā piedalījās DJ Ram, grupas pirmo remiksu autors, un Pavlo Ševčuks, kurš uzstājās kā albuma skaņu režisors un līdzproducents. Tāpat kā agrāk, daudzu dziesmu autors ir Iļja Lagutenko. Jurijs Calers ir kļuvis par daudzu kompozīciju līdzautoru.

Mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis: "Jaunais "Mumiy Troll" albums ir labākais krievu rokmūzikas albums kopš pēdējā grupas "Kino" ieraksta."

Pašlaik portālā www.PlatformaMusic.lv jau pieejams "Mumiy Troll" singls "Kontrabandas". Dziesmas videoklips skatāms LMK.

Par dziesmu "Kontrabandas" Lagutenko stāsta: "Kādā mūžzaļā Āfrikas valstī ir kaudze problēmu, bet mums, ziemeļu ļaudīm, šķiet galvenais, lai spīd saule un aug palmas, un viss būs kārtībā. Atrodoties lielā, saulainā pilsētā, smokot nebeidzamajā steigā, nesaprotot, kur skrienot un pēc kā, gribas visu pamest un braukt uz laukiem, lai nodotos saules un personīgajām meditācijām. Bet pēc tam pieķer sevi pie domas, ka tā jau būs ne tava dzīve. Un saproti, ka galvenās vērtības – saule un labestība – pārvēršas "nelegālās", nelaicīgās. Un tas jau ir mazliet skumji."

Iļja Lagutenko par albumu "Astotnieks"

"8".

Jaunais grupas albums ir kļuvis par vislielākā mēroga darbu visā kolektīva vēsturē. Visas dziesmas, kuras ir izvietotas divos diskos, var attiecināt uz formātu The Best. Tikai ar vienu atrunu – tās visas ir absolūti jaunas. Un sacerētas pēdējā pusgadā.

Negribas gulēt uz lauriem, kūļājot kājas un skatoties uz vairāk nekā smaidošiem horizontiem. Burtiski tajā pašā laikā, kad ar iepriekšējo albumu mūsu klausītāji nepaguva nonākt līdz desertam, mēs ievārījām tādu putru un pavadījām lielāko daļu 2007. gada, ne tikai uzstājoties koncertos, bet arī ierakstot jaunās dziesmas. Bez tam padarītā darba apjoms pat grupai "Mumiy Troll" bija divas, trīs un pat piecas reizes lielāks nekā parasti.

Revolucionārs lēmums ir tas, ka jaunajā albumā nepastāv nekādas koncepcijas – tas ir "Mumiy Troll", kuram ir piecdesmit tūkstoši seju. Varbūt tāpēc visas dziesmas ir absolūti dažādas.

Ieraksta laikā es beidzot sagaidīju izdevīgu brīdi, kad varēju paspēlēt uz vienbalsīga sintezatora. Pēdējo reizi es to darīju savos ierakstos tālajos astoņdesmitajos gados. Kamēr mūziķi lidoja no Amerikas uz Maskavu, es iekļuvu studijā un ieliku savas nevīstošās partijas dažās dziesmās.

Pirmkārt, gribas pārsteigt ne tik daudz publiku, cik pašam sevi. Ka tu vēl kaut ko spēj tajā jomā, kur arī tāpat esi labs. Jaunajā albumā es sevi pārsteidzu ar nepārvaramu vēlmi sākt visu no baltas lapas, neuztvert grupu kā cilvēkus, kuri izdomāja rokapopu un ierakstīja vairākus kulta albumus.

Pirms gada es nespertu tādu soli – trīsdesmit dziesmas var izstiept uz pieciem gadiem. Saplānot piecgades izaugsmes plānu, izveidot struktūrshēmu. Bet šajā gadā es, Iļja Lagutenko un grupa "Mumiy Troll" neesam tādi. Mēs sekojam intuīcijai.

"Astoņi". Nosaukums.

Vai galīgais albuma nosaukums? Nē. Tas nav galīgais, tas ir bezgalīgais nosaukums, bet tā nu ir pieņemts, ka albums ir kaut kā jānosauc. Tāpēc mums eksistē miljons darba nosaukumu. Un katru dienu tie var būt citi. Un tas nav tāpēc, ka es ar jums koķetēju. Es vienkārši tiešām to nezinu.

Es neizslēdzu, ka diska izdošanas brīdī tas būs nosaukts pilnīgi citādi. Un es iešu un ar flomāsteru pārsvītrošu nosaukumu, kas tika uzdrukāts uz 100 tūkstošiem tirāžu un ar roku uzrakstīšu pavisam citu. Netaupot laiku un flomāsterus.

"VIII". Izplatīšana.

Mana patiesākā vēlēšanās – lai klausītāji izdzirdētu visus tos vairākus desmitus dziesmu, pie kurām mēs esam strādājuši pēdējā gada laikā. Varbūt tā ir ambicioza un ne gluži savlaicīga vēlēšanās. Laikā, kad neviens apkārt neraujas izdot diskus un visi ir orientēti uz vienas dziesmas kultūru!

Acīmredzot mums ir noticis kaut kāds aktivitātes uzplaiksnījums. Man gribas rīkoties kā vecajos, labajos laikos, kad mēs tikai sākām: visu ko ierakstījām, iemetām kasetēs un operatīvi devām klausīties draugiem, lai varētu uzzināt viņu domas. Varbūt savas jaunās dziesmas mēs drīz ievietosim speciālā čipā – tādā kā suņiem aiz auss ieaudzē, lai nepazaudētos.

"Troļļi" "Astotajā".

Tas, ar ko šodiena intriģē, ir tas, ka tad, kad tu atver acis un vēl nezini prognozi, var notikt jebkas. Un nav saprotams, ar ko beigsies. Nav zināms, patiks mums šī diena vai ne un vai šis albums patiks mūsu draugiem klausītājiem vai ne. Bet mēs nebaidāmies iet uz tādu kontaktu. Mēs vēlamies iestāties šajā neziņā neatkarīgi no tā, vai tā tur ir silta vai auksta!

MT – tie joprojām ir bērni, kas apgūst savu pasauli. Tāpēc, ja jums tajā viss ir saprotams, tad mums – pilnīgi nē! Mums nav saprotams, kas ir roks. Mums nav saprotams, kas ir pops, hitparāde, brends, reitings, formāts. Es gribētu to visu uzzināt. Es gribētu, lai jūs man to paskaidrotu uz mūsu jauno dziesmu piemēriem.

Pēc mūsdienu muzikālās industrijas mēriem, mums ir hiperaktivitātes periods. Nav pagājis ne gads kopš mūsu pēdējā albuma iznākšanas, kā jau tiek gatavota jauna relīze! Nav nekādu noteikumu struktūru un sistēmu – ir materiāls un mēs to ierakstām.

Mūsdienu reālija slēpjas tajā, ka mūzika ir jātaisa priekš sevis. Bet tālāk tu atradīsi tos cilvēkus, kuriem patiks tas, ko tu dari, un viņi būs kopā ar tevi. Lūk, uz tādām attiecībām viss tiek būvēts. Mēs visi sākam domāt par personīgajām interesēm.

Tas ir kompromiss starp MT, tāds kāds tas ir, un industriālo attiecību sistēmu, kuru mums nav tiesību strauji sagraut. No otras puses, gribas iet uz priekšu, ar vieglumu pret to izturēties un neturēties pie tā, kas bija vakar un kā bija vakar. Pareizi tas ir vai nepareizi – tieši tā tas ir šodien!

Brīža unikalitāte – šodienas trends. Mūsdienu mūzikā cieņā ir princips: "šodien nav tā, kā bija vakar". Visi maksā par brīža unikalitāti, tas dod cilvēkiem iekšējo dzinuli. Mūziķim jāizmanto tas, kaut kas, ko var izdarīt tikai viņš, neviens cits to izdarīt nevar.

Uzskatu: jo vairāk eksperimentu, un pat humora, ironijas materiāla pasniegšanas jomā, jo labāk. Es saprotu, ka mēs vērojam, kā sabrūk Rietumu daudzmiljardu mūzikas industrija. Un varbūt tas ir pozitīvs solis. No vienas puses, mākslinieks paliek vienatnē pats ar sevi. Bet mūzika ir kļuvusi tik neatņemama daļa ne tikai mūsu laika pavadīšanai, bet arī tirgus daļa, ka vienkārši nav iespējams iedomāties, ka to pametīs likteņa varā!

Mēs kā klausītāji vēlētos, lai mūzika paliktu par dzīvu un īstu organismu. Bet nākotnē, no otras puses, viens no šīs evolūcijas ritenīšiem, viss tas, kas man ienāks galvā tagad, kaut kādā veidā ietekmēs šo procesu. Tā lūk, velns parāvis, viss ir iekārtots. Lūk.