Tiek uzskatīts, ka slepeno organizāciju vēsture sākusies Austrumos. Lai arī kādas būtu šīs noslēpumainās biedrības mūsdienās, tās joprojām darbojas līdzīgi kā organizācijas zemēs, kurās norisinājās cilvēces drāmas pirmie cēlieni, – Ēģiptē, Babilonā, Sīrijā un Persijā. Tieši šeit Austrumu misticisms un tendence pēc noslēpumiem un intrigām sāka slepeno organizāciju tradīcijas, kas izplatījās pasaulē. Gandrīz visas slepenās organizācijas un biedrības vienmēr intriģējušas dažādu sazvērestību un konspirācijas teoriju piekritējus. Visbiežāk tiek pārmests, ka šīs struktūras vēlas pārņemt varu un kļūt par pasaules valdniekiem. Tāpēc esot iespējams, ka mūsu ikdienu vada neredzami varenie, kas lemj pasaules likteņus. Izsekojot slepeno organizāciju vēsturei ar konspirācijas teoriju piekritēju metodēm, šķiet, ka tendenci iegūt noslēpumainas zināšanas un sagrābt varu tās manto cita no citas, jo ir nesaraujami saistītas. Tas savukārt sazvērestības teorijas piekritējiem neglābjami liek secināt, ka slepenās organizācijas vada kāda vēl slepenāka vadība – neparasts spēks, varbūt pat viena persona, reālais pasaules valdnieks. Aptvert visas jebkad eksistējošās slepenās organizācijas ir neiespējami – kopš pastāv cilvēce, kādai tās daļai vienmēr bijusi vēlme atrast sabiedrotos, izstrādāt rituālus un nedalīties savā kopībā ne ar vienu citu ļaužu grupu. Taču ir kāda varena organizācija, kas lielā mērā uzskatāma par mūsdienu slepeno biedrību pirmsākumu, – tas ir Tempļa bruņinieku ordenis.

Templiešu mantojums

Noslēpumainība ap Tempļa bruņinieku ordeni, kā arī ātrums, kādā tas ieguva varenību un pēc tam dažu gadu laikā pazuda no zemes virsas, radījis daudzas ar šiem kareivīgajiem mūkiem saistītas leģendas. Nostāsti vēsta gan par templiešu saistību ar Svēto Grālu un Derības šķirstu, gan par viņu sakaru ar kādu vēlāk radušos ne mazāk noslēpumainu organizāciju – brīvmūrniekiem. Daudzas leģendas attiecas uz Al Aksas mošeju Tempļa kalnā, kas kļuva par pirmo templiešu mītni Svētajā zemē – Jeruzalemē, uz kurieni mūku ordenis devās, lai aizstāvētu kristiešu svētceļniekus no saracēņu uzbrukumiem. Al Aksas mošejā Tempļa ordeņa bruņinieki uzturējās 75 gadus. Mošejas atrašanās vieta ir svēta gan kristiešiem, gan musulmaņiem, gan jūdiem, jo agrāk šeit esot slējies Zālamana templis, kur glabājies Derības šķirsts. Tajā atrodoties plāksnītes ar desmit baušļiem, ko pierakstījis Mozus, un citas relikvijas. Šīs senās leģendas rada labu augsni dažādu pseidovēsturnieku prātojumiem – viņi uzskata, ka templieši atraduši kādus senus un ļoti svarīgus dokumentus, jo Al Aksas mošeja celta tā, ka nevis iznīcināja Zālamana tempļa drupas, bet gan paslēpa tās. Šajos dokumentos esot liecības, ka Kristus izdzīvojis pēc krustā sišanas, apprecējies ar Mariju Magdalēnu un viņiem bijuši pēcnācēji. Protams, šādus dokumentus neviens nav redzējis, bet tāpēc jau templieši bijusi organizācija ar savdabīgiem iniciācijas rituāliem un baisām zvēresta nodošanas ceremonijām, kurās apsolīta mūžīga klusēšana par brāļu noslēpumiem, – vismaz tā uzskata sazvērestības teoriju meklētāji. Vēl viena neatņemama templiešu leģendu sastāvdaļa ir Svētais Grāls, ko atraduši ordeņa brāļi un nogādājuši Skotijā, kad ordenis tika iznīcināts – aptuveni 1307. gadā. Daži zinātāji apgalvo, ka templieši atklājuši mūrnieku – gan Zālamana tempļa, gan Al Aksas mošejas cēlāju – noslēpumus, tostarp to, ka Derības šķirsts pārvietots uz Etiopiju. Pēdējais Tempļa bruņinieku lielmestrs Žaks de Molē [1249–1314] tika sadedzināts sārtā 1314. gadā pēc Francijas karaļa Filipa IV Skaistā [1268–1314] pavēles, ko atbalstīja Romas pāvests Klements V [1264–1314]. Uzskata, ka Filips bijis parādā ordenim, kas darbojās kā pirmā pasaules banka, un viņam tāpēc bija, maigi izsakoties, nepieciešams tikt vaļā no aizdevējiem, turklāt tā, ka ordeņa īpašumi pāriet karaļa rokās. Protams, šeit ir ko piebilst pseidovēsturniekiem – patiesībā jau Filipu neesot interesējusi nauda, bet gan citas, daudz lielākas templiešu vērtības, un tas izskaidrojot arī pāvesta ieinteresētību. Vienā ziņā sazvērestības teoriju piekritējiem ir taisnība, jo sazvērestība bija, un to, kā uzskata daži vēsturnieki, radīja pats Filips, safabricējot pierādījumus par templiešu saistību ar sātaniskiem rituāliem un pēc tam viņus apsūdzot uz šo pierādījumu pamata. Ordenis tika iznīcināts, bet dzīvi palikušie brāļi izklīda pa citiem ordeņiem, savukārt, ja tic sazvērestības teoriju piekritējiem, templieši ordeni saglabāja un patvērās Skotijā.

Brīvmūrniecības pamati

Par Tempļa ordeņa mantiniekiem tiek uzskatīti brīvmūrnieki. Pēc dažām versijām, franču templieši ne vien paglābušies Skotijā, bet turpinājuši aktīvu pagrīdes darbību, un viņiem palīdzējušas skotu mūrnieku ģildes. Templieši pateicībā sākuši vienkāršajiem ļaudīm mācīt bruņniecības tradīcijas, uzskates materiālam izmantojot mūrnieku darbarīkus. Ar laiku šajā savienībā pieņemti arī citu profesiju pārstāvji. Saskaņā ar pseidovēsturnieku domām, šis būtībā jaundibinātais ordenis slepeni darbojies līdz pat 1717. gadam, kad Anglijā atklāti nodibināja Apvienoto lielo brīvmūrnieku ložu, ko pierasts uzskatīt par brīvmūrniecības aizsākumu Eiropā. Vēl daži sazvērestību piekritēji uzskata, ka patiesībā templieši patvērās Šveices teritorijā, kur arī nodibināja šo valsti – nepārprotamā saistība esot saskatāma Šveices karogā, kas ir tāds pats kā templiešu karogs, turklāt nevienam nav noslēpums, ka Šveicē atrodas viena no pasaules varenākajām bankām. Līdz pat mūsdienām neskaitāmas organizācijas nākušas klajā ar apgalvojumiem, ka ir Tempļa bruņinieku ordeņa īstenās mantinieces, tiesa, neviena no tām nav uzskatījusi par nepieciešamu iegūt jelkādu vēsturisko pamatojumu šādai saistībai.

Apgaismoto varaskāre

Vēstures fakti liecina, ka brīvmūrniecības pirmsākumi meklējami 1390. gadā, kad tika publicēta poēma Regius Manuscript, ko uzskata par pirmo ar masonu ložām saistīto tekstu. Tādas Skotijā, iespējams, eksistējušas jau 16. gadsimtā, bet Anglijā – 17. gadsimtā. Taču brīvmūrniecība mūsdienu izpratnē radās pēc 1700. gada, kad dažādās ložas sāka apvienoties. Brīvmūrniekiem svarīga bija reliģiskā tolerance, vienlīdzība, kā arī klasiskais liberālisms un apgaismības idejas. Vēl šodien tā ir visu pasauli aptveroša brālība, kuras dalībnieki izplata filozofiskas idejas un veido sadraudzības tīklu politiskajiem un biznesa pasaules līderiem. Taču brīvmūrniekiem, kā zināms, ir dažādas pakāpes un dažādi rituāli, kas tiek turēti slepenībā, tāpēc viņu darbība jau kopš pirmsākumiem neizbēgami piesaista sazvērestības teoriju kultivētājus. Ideja par brīvmūrnieku jeb masonu sazvērestību ar mērķi pārņemt varu pasaulē radās 18. gadsimta beigās. Ļautiņi, kas tic šai sazvērestībai, par pierādījumiem uzskata, piemēram, masonu izmantotā simbola – piramīdas ar aci augšpusē – atrašanos uz Amerikas dolāra. Iespējams, par brīvmūrnieku pasaules sazvērestību pirmais ierunājās anglis Džons Robinsons, kurš 1798. gadā publicēja grāmatu Pierādījumi par sazvērestību pret visām reliģijām un Eiropas valdībām, kas izstrādāta brīvmūrnieku un apgaismoto slepenajās sanāksmēs, iegūti no drošiem avotiem. Robinsona idejas ietekmēja francūzi Abi Ogastēnu Baruelu, kurš par šo tēmu sarakstījis pat divus sējumus. Gan Robinsons, gan Baruels savos darbos vēsta ne vien par brīvmūrnieku sazvērestību, bet arī par to, ka Bavārijas mācītais vīrs Ādams Veishaupts [1748–1830] izplata kaitīgās apgaismības idejas ar sava slepenā ordeņa Illuminati starpniecību. Tādējādi pasaules prātus sāka satraukt arī šī noslēpumainā biedrība, kas, pēc sazvērestības teorijas piekritēju domām, turpina pārvaldīt pasauli līdz pat šai dienai. Vācijas Ingolštates universitātes profesora Veishaupta karjera neiedomājamus augstumus sasniedza 1772. gadā, kad viņš kā pirmais ārpus baznīcas esošais pārstāvis tika iecelts par kanonisko tiesību profesoru. 1775. gadā Veishaupts sāka plānot pretdarbību baznīcas autoritārismam zinātnē, izveidojot domubiedru grupu, par kuras oficiālo dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1776. gads. Šī grupa pamazām paplašinājās, līdz kļuva par Illuminati jeb Apgaismotajiem – pēc šā vārda organizāciju iepazina visa Eiropa, vēlāk arī Amerika. Ar laiku Illuminati paustās idejas pieņēma arī brīvmūrnieki. Ņemot vērā Illuminati darbības virzienu, nav brīnums, ka jau 1787. gadā organizācija bija izformēta, bet Veishaupts izsūtīts trimdā. Taču konspirācijas teorijas aizstāvjiem šķiet, ka šajā brīdī stāsts tikai sākās – patiesībā Illuminati esot nogājuši pagrīdē un apvienojušies ar brīvmūrniekiem un citām slepenām organizācijām, lai mēģinātu pārņemt savās rokās – kāds pārsteigums! – varu visā pasaulē. No 18. gadsimta vidus līdz pat mūsdienām daudzi sazvērestības idejas piekritēji izplatījuši idejas, ka Illuminati savu plānu ir daļēji piepildījuši un organizācijai jāatbild par tādiem vēsturiskiem satricinājumiem kā revolūcijas Krievijā un Francijā, kā arī par citiem nozīmīgiem notikumiem, kas mainījuši pasaules kārtību. Patiesais Illuminati mērķis esot pasaules revolūcija, lai izveidotu laicīgu, anarhistisku utopiju, bet kādas fatālas kļūdas dēļ šis process esot pavērsies iznīcības virzienā. 20. un arī 21. gadsimtā Illuminati kļuvis par biedu, ko piesauc gan galēji kreisi, gan labēji noskaņoti konspirācijas teoriju piekritēji, raksturojot ordeni kā kliķi, kas kā ēna stāv aiz visu valstu valdībām, ar savu aģentu līdzdalību vadot valdības un korporācijas, lai radītu tā saukto Jauno pasaules kārtību jeb New World Order. Daži gan uzskata, ka Jaunā pasaules kārtība ir brīvmūrnieku, nevis Illuminati radīta sazvērestība, tikai pseidovēsturnieki nav spējuši noteikt, kur sākas viena un beidzas otra sazvērnieku grupa un vai starp tām ir kāda saistība; ir pat izskanējusi teorija, ka Illuminati ir īpaša masonu kliķe, brīvmūrniecības kodols.

Jauna, ļauna kārtība

Frāze Novus Ordo Seclorum jau kopš 1782. gada redzama Amerikas Savienoto Valstu lielajā zīmogā un kopš 1935. gada – uz viena dolāra banknotes. Šī frāze aptuveni nozīmē Jaunā laikmeta kārtība un atsaucas uz laiku, kad Amerika kļuva par neatkarīgas nācijas apdzīvotu zemi, taču dažādi simbolu tulki, protams, šo frāzi tulko kā Jaunā pasaules kārtība. Un ko gan tādā gadījumā šis slepeno sazvērestību perinātāju lozungs dara milzīgās valsts zīmogā un uz visbiežāk lietojamās banknotes? Visbiežāk Jauno pasaules kārtību tomēr piesauc saistībā ar brīvmūrniekiem, Illuminati šai savdabīgajā ezotēriskajā sacīkstē paliek otrajā vietā. Pirmie brīvmūrnieki, kas šīs idejas ieviesuši dzīvē, bijuši Amerikas Savienoto Valstu lielie valstsvīri Bendžamins Franklins [1706–1790] un Džordžs Vašingtons [1732–1799], kas, būdami uzticīgi brīvmūrniecības iecerētajam pasaules sagrābšanas plānam, esot ieviesuši masonu simbolus visur, kur vien tas iespējams. Sazvērestības teoriju piekritēji un pseidovēsturnieki spējuši saskatīt brīvmūrnieku simbolus gandrīz visos Amerikas svarīgākajos monumentos un būvēs, pat Nacionālās alejas vēsturiskajos pieminekļos un Vašingtonas ielu plānojumā. Plāns, pēc kā vadījušies Amerikas tēvi, esot mistiski saistīts ar lielo Visuma Arhitektu, kurš, pēc masonu ticējumiem, uzdevis radīt Amerikas Savienotās Valstis kā iesākumu “Dieva valstībai zemes virsū”. Paši brīvmūrnieki, kas nebūt neslēpjas, bet tikai nepublisko dažus simboliskos rituālus, nemitīgi noraida šos apgalvojumus, liekot sazvērestības teorijas piekritējiem gūt aizvien jaunus pierādījumus. Taču brīvmūrnieki, kuriem ir daži vispārzināmi simboli, tādi kā ķelle vai cirkulis, stāsta, ka kopumā viņi neatzīst okulto simbolismu kā vēsts paušanas veidu, lai kā arī viņiem to mēģina piešūt.

Galvaskauss un kauli

Šķiet, 20. gadsimtā lielākā daļa sazvērestības teoriju pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo tur patlaban šo teoriju piekritēji rosās visaktīvāk. Piemēram, Amerikā pastāv kāda noslēpumaina organizācija, ko daži zinātāji uzskata par īstenajiem Illuminati mantiniekiem. Tā ir Skull & Bones jeb Galvaskauss un kauli, kas dibināta 1832. gadā Jēlas universitātē kā studentu brālība. Sazvērestību teorētiķu uzmanību šai biedrībai piesaista tās noslēpumainība un fakts, ka tajā kā biedri bijuši uzņemti daudzi prominenti amerikāņi – senatori, Centrālās izlūkošanas pārvaldes vadošie darbinieki, diplomāti un prezidenti. Prestižās Jēlas universitātes skaistajā apkārtnē neparasti izceļas drūma, pelēka māja, ko pazīst ar Kapeņu vārdu un kas neatgādina nevienu citu no Amerikas visprestižākās augstskolas apkārtnē redzamajām ēkām. Aiz iespaidīgās mājas durvīm atrodas noslēpumainas telpas, kuras lemts apskatīt vienīgi tiem nedaudzajiem, kuri ik gadu tiek uzņemti Skull & Bones biedrībā. Organizācijā savulaik bijuši trīs studenti, kas vēlāk kļuva par ASV prezidentiem, – Viljams Tāfts [1857–1930], Džordžs Bušs seniors [1924] un Džordžs Bušs jaunākais [1946], kā arī 2004. gada prezidenta kandidāts Džons Kerijs [1943]. Biedrība būtībā ir tāda pati kā citas studentu korporācijas, kur tiekas jauni cilvēki, dibina draudzības saites, kuras var izrādīties vajadzīgas nākotnē, dzer alu un stāsta anekdotes. Taču brālības noslēpumainība gadu gaitā to novedusi pie tā paša iznākuma kā citas slepenas biedrības – tā aizvien vairāk sāka uztraukt sazvērestības teoriju piekritējus. Šie ļaudis pamazām nonākuši pie pārliecības, ka Skull & Bones ir slepens elites centrs, kas, protams, kāro iegūt absolūtu kontroli visās jomās, sākot no biržām un beidzot ar politiku. Sanākot kopā savā mītnē, kas no ārpuses atgādina bunkuru, daudzie ietekmīgie vīri ne vien plānojot sagrābt varu, bet arī veicot dažādus sātaniskus rituālus un dīvainas seksuālas ceremonijas. Pēc sazvērestību teorētiķu domām, tas viss nozīmē tikai vienu – centienus īstenot Jauno pasaules kārtību un sagrābt varu pār pasauli. Šādu runu izplatīšanos veicina fakts, ka nav nekādu oficiāli apstiprinātu ziņu, kas notiek aiz Skull & Bones mītnes sienām. Kad par dalību noslēpumainajā brālībā iztaujāja Džordžu Bušu un Džonu Keriju, viņi atteicās izpaust jelkādus faktus par organizāciju. Baumo, ka viens no Skull & Bones priekšrakstiem paredzot – tiklīdz kaut kur publiski tiek minēts biedrības vārds, tās locekļiem nekavējoties jāatstāj telpa.

Prezidentu klubiņš

Tomēr dažas ziņas par Skull & Bones ir nākušas atklātībā. 2001. gadā daži Jēlas studenti, kas nebija brālības biedri, tomēr pamanījās iekļūt tās ēkā un nofilmēt zvērestu nodošanu. Topošajam brālības biedram esot jānoskūpsta cilvēka galvaskauss un jāveic rituāls, kas simbolizē slepkavību. Drūmās ceremonijas laikā daži vecākie brālības biedri, pārģērbušies par Donu Kihotu, sātanu un pāvestu, nemitīgi pakļaujot iesvētāmā nervus kliegšanai un paļām. Vēlāk jaunajam biedram tiek ceremoniāli uzsists ar zobenu pa plecu, un tā beidzas viņa uzņemšana brālībā. Arī pēc universitātes pabeigšanas Skull & Bones locekļiem ir saistoši brālībai dotie zvēresti, un sazvērestības teoriju piekritējiem dažādu augsta ranga amatpersonu un biznesmeņu atteikšanās runāt par biedrību ir auglīga augsne baisu scenāriju izstrādāšanai. 2004. gadā eļļu ugunij pielēja gadījums prezidenta priekšvēlēšanu laikā. Policija arestēja kādu cilvēku no sanāksmes, kurā tika iztaujāts prezidenta kandidāts Džons Kerijs. Tiklīdz jaunais cilvēks bija uzdevis politiķim jautājumu par viņa saistību ar Skull & Bones, policija metās viņam virsū un aizveda prom. Incidenta ieraksts kalpoja konspirācijas teoriju autoriem par “neapgāžamu pierādījumu” tam, cik tālu sniedzas slepenās biedrības ietekme. Runas par Skull & Bones ietekmi radījušas virkni leģendu, kas ir iecementētas pseidovēsturnieku prātos. Tieši šī biedrība esot izdomājusi izveidot Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai varētu vieglāk sagrābt varu; tā esot iniciējusi Vjetnamas karu, lai atbrīvotu rokas saviem darboņiem valdībā; tā esot vainojama Līča kara izraisīšanā, lai Džordžam Bušam būtu iespēja parakstīt līgumus par ieroču iegādi daudzu miljardu dolāru vērtībā no Skull & Bones biedriem. Slepenajai biedrībai esot tiešs sakars arī ar 2001. gada 11. septembra teroristu uzlidojumiem ASV, nemaz nerunājot par teātri 2004. gada prezidenta vēlēšanās, kad Džons Kerijs vēl pirms vēlēšanu rezultātu apkopošanas apsveica Džordžu Bušu ar posteņa iegūšanu – atcerieties, viņi abi ir Skull & Bones biedri!

Mistiskā padome

Vēl sazvērestības teorijas piekritēji nemitīgi uzmana Ārlietu padomi. Tā dibināta 1921. gadā, lai uzlabotu starptautiskās attiecības pasaulē un nostiprinātu Amerikas pozīcijas. Tiek uzskatīts, ka padomes locekļu sanākšanas reizēs tiekot paustas vislabākās idejas, kā nodrošināt starptautisko attiecību nepārtrauktību un nogludināt konfliktus. Šajās sēdēs piedalās ASV valdības pārstāvji, citu valstu līderi un augsta ranga amatpersonas. Bieži tiek pieaicināti dažādi zinātnieki, kas specializējas starptautiskajās tiesībās un tamlīdzīgos jautājumos. Ārlietu padomes darbība radījusi vairākas konspirācijas teorijas, un par tām pat izveidotas filmas, piemēram, Amerika – no brīvības līdz fašismam 2006. gadā un Zeitgeist 2007. gadā, turklāt pēdējai ir plašs sekotāju un piekritēju loks visā pasaulē. Šīs teorijas radušās tāpēc, ka padomes sanāksmju laikā tiek ievērota slepenība, turklāt vēsturnieks Kerols Kviglijs [1910–1977] aprakstījis padomes centienus noteikt starptautisko attiecību virzību 20. gadsimtā. Zinātnieks pilnībā noliedza, ka viņa darbā būtu atrodami kādi mājieni par pasaules sazvērestību, taču konspirācijas teoriju adepti, kā zināms, māk ieraudzīt dažādas apslēptas patiesības pat tur, kur to nekad nav bijis.

Vadošās kliķes slepenie plāni

Vēl vairāk nekā Ārlietu padome konspirācijas piekritējus saista tā sauktā Bilderberga grupa jeb konference. Šī sanāksme pirmoreiz notika 1954. gadā. Pirms tam pie Nīderlandes prinča Bernharda [1911–2004] un Beļģijas premjerministra Pola van Zēlanda [1893–1973] vērsās no Polijas emigrējušais politikas eksperts Jozefs Retingers [1888–1960], aicinot sasaukt starptautisku konferenci. Retingeru satrauca PSRS ietekmes palielināšanās un antiamerikāniskās kustības pieņemšanās spēkā Rietumeiropā. Mērķis bija sasaukt vienuviet ietekmīgas personas no iespējami vairākām valstīm un pārrunāt veidus, kā veicināt sapratni starp ASV un Eiropu. Bilderberga viesnīcā Nīderlandē notikušajai konferencei bija labi panākumi, un tika nolemts to sasaukt katru gadu. Neoficiālajā pasākumā ierodas aptuveni 130 dalībnieku; lielākā daļa šo cilvēku ir ietekmīgi politiķi, biznesmeņi un banku sektora pārstāvji. Grupa satiekas kādā Eiropas viesnīcā, bet reizi četros gados – Amerikā vai Kanādā. 2009. gada konference notika maija vidū Atēnās, Grieķijā. Bilderberga grupai ir pastāvīga vadības komiteja, kas ne vien organizē konferences, bet arī veido reģistrus, kuri vēlāk ir pieejami visiem grupas dalībniekiem un dod viņiem iespēju vērsties vienam pie otra privāti. Konference ik gadu notiek aiz slēgtām durvīm, par tās norisi nav nekādas informācijas, tur netiek ielaisti žurnālisti, tiesa, dažkārt tajā piedalījušies prominentu laikrakstu izdevēji vai galvenie redaktori, bet viņi nekad nav informējuši par sanāksmē apspriestajiem jautājumiem. Šajā kontekstā sazvērestības teoriju piekritēji pārmet Bilderberga grupai – ko gan citu! – vēlmi sagrābt savās rokās varu visā pasaulē. Dienvidslāvijā Bilderberga grupu vainoja kara izraisīšanā, kas noveda pie Slobodana Miloševiča [1941–2006] krišanas, un arī Osama bin Ladens [1957] un citi teroristi esot vien visaptverošā bilderbergiešu plāna sastāvdaļa. Bilderberga grupas konferencēs ir piedalījušās tādas prominentas personas kā Spānijas karalis Huans Karloss [1938], amerikāņu prezidenti Džeralds Fords [1913–2006], Bils Klintons [1946], ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa [1954], Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs [1953], Francijas prezidents Žoržs Pompidū [1911–1974], NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons [1946], politiķis un diplomāts Henrijs Kisindžers [1923], baņķieris Deivids Rokfellers [1915], politiķis Donalds Ramsfelds [1932], ekonomists Alans Grīnspens [1926], Pasaules Bankas vadītājs Pols Volfovics [1943], Microsoft vadītājs Bils Geitss [1955] un citi. Neviens no viņiem nav ne ar vārdu pieminējis Bilderberga konferencēs apspriesto.

Sazvērestību folklora

Sazvērestības teorijas ir fenomens, kas piesaista pat psihologu un folkloristu uzmanību. Saskaņā ar šīs teorijas definīciju tas ir jebkurš mēģinājums izskaidrot pasaules notikumus kā iniciētus ar kādu slepenu mērķi. Un, lai cik bieži sazvērestības teoriju piekritējiem šķistu, ka atklājuši kaut ko unikālu, parasti viņi nonāk pie viena un tā paša secinājuma – kaut kur slepeni darbojas kāda grupa, kas vēlas sagrābt varu savās rokās. Sazvērestības teorijām nekad nav dokumentāru pierādījumu, tās vairāk ir fantāzijas auglis, kas liek uz šo teoriju paudējiem raudzīties kā uz ķertajiem. Tas, viņuprāt, protams, pierāda: kādam ir izdevīgi, lai zinātājus uzskatītu par jukušajiem. Mūsdienās sazvērestības teoriju izplatību veicina internets un daži masu mediji, turklāt tas notiek tik visaptverošā mērogā, ka dažkārt zinātnieki sazvērestības teorijas dēvē pat par kultūras fenomenu.