– Tikko ir noslēdzies kārtējais finanšu gads, tādēļ NEXT interesē, kā klājies Microsoft šajā laikā, kad visu pasauli skar krīze ekonomikā?

– Microsoft Latvia darbojas kā pārdošanas un mārketinga kompānija un pati produktus netirgo, uzticot to vairākiem distributoriem un partneriem. Visa informācija tiek uzkrāta speciālā Microsoft nodaļā, un mums nav tiesību to izpaust. Uzņēmumu reģistrā redzamie dati ir vairāk saistīti ar u zņēmuma saimniecisko darbību un nav reprezentabli. Tāda pieredze ir visām ārzemju pārstāvniecībām, kas darbojas līdzīgi kā mēs. Aptuveni zinām, cik produktu piegādājam izplatītājiem, taču šie dati nav precīzi, un tas var radīt maldīgu iespaidu.

– Vai nav zināms arī tas, cik daudz Microsoft programmatūras ir pārdots pērn Latvijā?

– Mēs paši izmantojam tos datus, kurus saņemam no dažādām Eiropas pētniecības kompānijām. Vienā no pēdējiem pētījumiem redzams, ka, piemēram, Microsoft programma Dynamic pārņēmusi 30 procentus Eiropas tirgus. Tiesa, nereti šie pētījumi ir pretrunīgi, tādēļ mēs vairāk koncentrējamies uz konkrētiem partneriem un nodrošinām noteiktu skaitu speciālistu, kas var parūpēties par atbilstošu servisa līmeni. Balstoties uz pētījumiem, mēs varam izprast tendences, kas, runājot par 2008. gadu, nav pašas iepriecinošākās. Dažām kompānijām ir bijuši zaudējumi, citas savukārt saglabājušas tādu pašu apgrozījumu un peļņu, bet atsevišķās ienākumi pat kāpuši, kuri gan varētu būt saistīti ar kāda liela pasūtījuma pabeigšanu. Informācijas tehnoloģiju jomā 2008. gada pēdējā kvartālā jau parādījās diezgan būtiskas lejupslīdes iezīmes, kas ietekmēja arī gada kopējos rādītājus.

– Pirms kāda laika NEXT publicētajā intervijā Business Software Alliance valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs Latvijas biznesa programmatūru tirgu novērtēja 50 miljonu ASV dolāru apmērā. Kāds ir jūsu viedoklis par to?

– Tas ir reprezentatīvs skaitlis, kas, manuprāt, varētu būt arī krietni lielāks. Grūti pateikt, ko ar to ir domājis Birkava kungs, proti, vai šie 50 miljoni ietver tikai licenču pārdošanu vai arī izstrādes pakalpojumus un atbalstus. Ja to visu summē kopā, tad kopējais skaitlis mainās. Bet Latvijā nav pētījumu par šo tēmu.

– Kā īsti ir strukturēta Microsoft pārstāvniecība Latvijā, jo rodas tāda sajūta, ka publiski zināma tikai neliela daļa no jūsu vadītā uzņēmuma darbības?

– Tas, ka ir zināma tikai neliela daļiņa no mūsu darbības, ir gan labi, gan slikti. Labi tādēļ, ka varam teikt – mēs nelielāmies, bet slikti tāpēc, ka cilvēki patiesībā nezina visu, ko mēs darām. Microsof Latvia darbību var iedalīt divos blokos: pirmkārt, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā, lai lietotāji saņemtu tieši viņiem vajadzīgo produktu un zinātu, kāda licence nepieciešama, kā arī pēc tam viņiem būtu pieejama attiecīgā palīdzība; otrkārt, tirgus attīstībā, jo mēs noteikti neskatām tā attīstību īstermiņā, bet gan aplūkojam tās nodrošināšanu ilgākā laika posmā. Es varu minēt vairākas iniciatīvas, kur esam darbojušies pēdējā no minētajām jomām. Pirmkārt, iedzīvotāju izglītošana, kas ļauj mums samazināt digitālo plaisu starp dažādiem reģioniem un sociālām grupām, lai dažādi IT jomas produkti un datori būtu pieejami arī, piemēram, pensionāriem un maziem uzņēmumiem, tādējādi veicinot arī viņu konkurētspēju darba tirgū. Šajā jomā mēs pietiekami daudz arī investējam, proti, nesen ieguldījām apmēram 100 tūkstošus ASV dolāru tieši mazo uzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācībā, kā lietot informācijas tehnoloģijas, lai viņi kļūtu konkurētspējīgāki. Mēs sadarbojamies arī ar mācību iestādēm – ar katru Latvijas augstskolu un arī Izglītības un zinātnes ministriju ir noslēgti partnerības līgumi, tāpat sniedzam atbalstu mācību materiālu izveidē, pasniedzēju izglītošanā un studentu atbalstīšanā. Tas ir ieguldījums nākotnē, lai izglītības līmenis un cilvēku prasmes būtu pat labākas nekā citu valstu darba tirgos.

Varu minēt arī Whitehouse projektus, kas ir unikāli un ļauj mums savas zināšanas nodot arī citiem, proti, pārējām valstīm.

– Kā jūs sadaliet savu darbību produktu ziņā?

– Šobrīd esošā situācija tirgū ir ieviesusi korekcijas, ja salīdzinām ar dažus gadus senu pagātni. Izmaiņas izdara arī drīzumā sagaidāmie produkti, piemēram, Windows 7. Pašreiz lietotājus vairāk interesē produkti, kas var samazināt viņu izdevumus, teiksim, tie, kuri palīdz ietaupīt uz telekomunikāciju vai ceļojumu rēķina. Tikpat būtiskas daudziem šķiet arī serveru optimizācijas iespējas, kas ļauj pilnvērtīgi izmantot jau esošos resursus. Šādas tendences ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Mūsu valstī šī tendence ir izteiktāka, jo organizācijas ir modernākas, līdz ar to tās labāk spēj pielāgoties.

– Piemēram, ir tāds produkts kā Share Point. Kā varat raksturot to?

– Tas ir ļoti labs produkts, kas piemērots tieši mūsu ekonomikai, jo ļoti saistīts ar Office un ļauj apvienot dažādu veidu informāciju. Share Point tiek izmantots gan iekšējai, gan ārējai dokumentu apritei un spēj nodrošināt darbu, piemēram, pie konkrēta produkta.

– Pastāv daudz spekulāciju par Microsoft jauno produktu Windows 7. Tiek pat minēts, ka tā ir uzņēmuma iespēja uzlabot Windows Vista. Kādas ir šī jaunā produkta būtiskākās atšķirības?

– Atšķirību lietotājs pamanīs tajā brīdī, kad sāks ar to strādāt. Vispirms jau šī produkta ielādes un reakcijas ātrums uz dotajām komandām. Uzlabojumi panākti arī sadarbībai ar citām ierīcēm un programmām, jo to skaits palielinās kosmiskā ātrumā. Nākamā atšķirība ir lielāka drošība, kas mūsdienās ir ļoti svarīga. Uzreiz tā varbūt arī nebūs pamanāma, taču ar laiku būs redzama gan nodrošinātā ērtība, gan arī fakts, ka produkts pats rūpējās par drošību. Gribu runāt arī par multimediju datiem, jo cilvēki arvien vairāk aizraujas ar radošu izpausmi, tādēļ ir būtiski, lai viņi šajā jomā varētu orientēties, kā arī padalīties ar citiem. Nav ērti līdzi nēsāt lielu ārējo cieto disku, jo daudz vieglāk šai informācijai iespējams droši piekļūt no jebkuras vietas. Tās būtu tās svarīgākās atšķirības, bet izmaiņas skārušas arī ergonomiku un daudzas citas iespējas. Operētājsistēmā Windows 7 neesam eksperimentējuši ar dizainiskām vērtībām, jo ļoti liels solis uz priekšu šajā ziņā bija Windows Vista. Vizuāli ir pamanāms, piemēram, 3D režīms. Taču katram lietotājam pašam jāizvērtē, vai viņam šie uzlabojumi ir nepieciešami un vai ir vērts ieguldīt attiecīgus līdzekļus šī produkta iegādē. Būtu nepareizi teikt, ka nebūs jaunu Windows 7 lietotāju. Noteikti būs, jo palielinās arī datorlietotāju skaits un lielāks kļūst arī datorlietotāju vecums, piemēram, mūsu rīkotajos kursos piedalījās kāda 85 gadus veca kundze, kas vēlējās apgūt datorlietošanas prasmi, piebilstot, ka to spēj viņas 92 gadu vecais kaimiņš.

– Kad Windows 7 būs pieejama Latvijā un kāda būs tās cena?

– Par cenu pagaidām neko pateikt nevaru, taču pie mums šī operētājsistēma būs pieejama jau rudenī. Kādu brīdi bija iespējams izmantot arī tās bezmaksas izmēģinājuma versija, bet tagad Microsoft mājas lapā tās vairs nav, jo drīz tiks piedāvāts jau gatavais produkts.

– Cik ilgā laikā Windows 7 Latvijā varētu aizstāt operētājsistēmu Windows Vista?

– Tas būs līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, jo daudz kas būs atkarīgs no lietotāju skaita. Mēs esam elastīgs uzņēmums, taču varu teikt, ka nav plānots neatbalstīt Vista vai to izņemt no tirgus.

– Ja nerunājam vairs par konkrētiem produktiem, rodas jautājums, kā sadarbojaties ar Latvijas valdību. Kādos projektos Microsoft piedalās?

– Latvija mums ir labs klients, kā arī sadarbības partneris, jo starp mums pastāv ne tikai piegādātāja un pircēja, bet arī partneru attiecības, kas tika izveidotas jau 2005. gadā, kad parakstījām sadarbības līgumu visaugstākajā līmenī, kurš bija būtisks solis arī investīciju ziņā dažādās jomās. Šī sadarbība tā arī tika veidota, ka mēs piedāvājām savas zināšanas par to, kā veidot vienu vai otru sistēmu, kā arī esam piedalījušies vairākos konkursos, piemēram, Digitālās bibliotēkas projektā, kurā arī uzvarējām. Projekta būtība ir tāda, ka tiek digitalizēti grāmatu un materiālu krājumi, lai lietotājs no jebkuras vietas var tiem piekļūt. Tas ļauj papildināt informācijas klāstu latviešu valodā. Tā kā šis projekts ir sarežģīts, tika piesaistīti arī ārvalstu resursi. Otrs lielākais projekts ir saistīts ar elektronisko parakstu, kurā bijām tehnoloģiskie partneri. Taču šim projektam pagaidām gan nav vērojama strauja izaugsme, lai arī tam ir krietns potenciāls. Toties tā pozitīvs novērtējums ir fakts, ka elektronisko parakstu ar tādu risinājumu kā Latvijā ir pārņēmusi arī Lietuva un Azerbaidžāna. Ļoti dīvaini ir dzirdēt speciālistu viedokli, ka Lietuvā elektroniskā paraksta sistēma labāk strādā nekā Latvijā, jo to esam nodrošinājuši mēs. Tas ir kompliments latviskā stilā – noniecināt sevi. Ir vairāki izstrādājumi, kas Latvijā nav līdz galam izmantoti, savukārt citas valstis tos aizguvušas un lieto ļoti veiksmīgi.

Šobrīd pastāv risks, ka mēs varam daudz ko zaudēt. Ja tiek pirkts nekustamais īpašums, to nekur aizvest nevar, un speciālisti – mēs varam palikt arī bez tiem.

– Vai iepriekš teiktais nozīmē, ka Microsoft Latvia valstij piedāvā produkta izstrādes pakalpojumus, nevis gatavu produktu?

– Mēs piedāvājam savas zināšanas, kā izstrādāt konkrēta produkta arhitektūru, bet pašu produktu mūsu pārraudzībā izstrādā vietējās kompānijas, kā arī ievieš to. Tādējādi patiesībā esam veikuši ieguldījumu IT jomā Latvijā, jo, realizējot nākamos šāda veida projektus, attiecīgais uzņēmums zinās, kā rīkoties. Mums nav tādu resursu, lai piedalītos katrā konkursā, taču tie ir pietiekami, lai palīdzētu vietējām kompānijām piegādāt sarežģītus produktus, kas būvēti uz Microsoft platformas.

– Cik procentu no Microsoft Latvia apgrozījuma veido tieši sadarbība ar Latvijas valsti?

– Tas ir spekulatīvs lielums, jo konkrētu skaitli minēt nemaz nevar. Turklāt Latvijas valsts šobrīd ir pārāk tālu no tā, lai būtu liels mērķis mūsu kompānijai. Turklāt šajā ziņā apgrozījums nav pat puse no kopējā noieta, bet varētu būt 20 līdz 30 tūkstoši darbstaciju. Apgrozījums ir atkarīgs no tā, cik projektu konkrētajā gadā ir bijis. Tiesa, valsts mums ir nozīmīgs klients, bet nevar teikt, ka ir pats lielākais. Lielu daļu apgrozījuma veido tā saucamie mājas lietotāji, kā arī mazais, vidējais un lielais bizness.

– Vai tā ir taisnība, ka Izglītības un zinātnes ministrija parakstījusi ar jums līgumu par skolu sistēmas nodrošināšanu, ieskaitot arī e-klases izveidi?

– Manā rīcībā šādas informācijas nav, katrā ziņā Microsoft Latvia šādā konkursā nav piedalījusies. Iespējams, ka to izstrādā kāds no mūsu partneriem. Esmu lasījis daudz publikāciju par šo tēmu, taču neesmu sīkāk iepazinies ar tām. Varu komentēt tikai to informāciju, ko esmu pārbaudījis, bet ar e-klasi iepazinies neesmu. Tiešām lieliski, ka Latvijā ir kompānijas, kas izstrādā produktus un programmas, kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmējiem kādu labumu.

– Saistībā ar vispārējo krīzi valsts institūcijas arvien vairāk domā par atteikšanos no Microsoft produktiem un pāriešanu pie atvērtā koda programmām. Kā jūs to komentētu?

– Atbildot uz šo jautājumu, būtu jārunā pieņēmumu formā, proti, kas būtu, ja būtu. Tas nav drauds, drīzāk apbēdinājums. Ir jātērē daudz laika, lai runātu par lietām, kas ir pašsaprotamas, piemēram, kā veidojas izmaksas un kas jāņem vērā, iegādājoties programmatūru. Ja cilvēki, kas ieguvuši augstāko ekonomisko izglītību, sāk spriest par lietām, ņemot vērā tikai to, cik maksā licence, aizmirstot ar produktu saistītās papildu izmaksas, tad šobrīd nav daudz argumentu, lai pierādītu patiesās izmaksas, jo viņi redz tikai mazāko daļu no tā, ko īstenībā prasa kāda programmatūras lietošana. Mūsu biznesa modelis ir skaidrs – ir zināma cena, kā arī tas, ko par to var saņemt, tātad atbalstu, atjauninājumus, funkcionalitāti un kvalitāti. Otrajā gadījumā tiek ņemts vērā pats produkts, bet par tā atbalstu un visu pārējo ir jāmaksā papildus, tas ir, finanšu slogs, kas gaidāms vēlāk. Žēl, ka tas netiek ņemts vērā. Šobrīd tas vairāk izskatās pēc politiska lēmuma. Ir nepieciešami aprēķini, jo nepietiek tikai ar populistiskiem paziņojumiem. Ja jūs braucat ar kādu auto un jums tas patīk, bet tobrīd tā ekspluatācija jau kļūst jums par dārgu, tas nenozīmē, ka jūs tūlīt to pārdosit. Labāk ir runāt, vai tā nevarētu būt lētāka. Šī diskusija – vai var lētāk? – šobrīd izpaliek, lai gan šajā ziņā esam gatavi būt ļoti elastīgi. Mēs to esam iniciējuši, taču rezultātu nav. Kā piemēru varu minēt, ka mājas lietotājs tagad Microsoft Office var iegādāties par 25 latiem.

– Vai tā ir tiesa, ka Latvijā Microsoft produkti ir dārgāki nekā NVS valstīs vai ASV?

– Šajā ziņā labāk būtu salīdzināt ar automašīnu tirgu. Jebkura zīmola izstrādājums maksā tik, cik tas maksā. Vienīgā atšķirība ir nodoklis – tā tas ir visā Eiropā. Ārpus tās situācija var būt citādāka. Ielūkojoties internetā, mēs redzam, ka mašīna ASV maksā krietni lētāk nekā Eiropā. Taču, atvedot to, vēl jārēķinās ar daudzām izmaksām, kuru dēļ cenas izlīdzinās. Tāpat ir ar mūsu produktiem, jo tās versijas, kas tiek piedāvātas, piemēram, ASV, ir veidotas vienai valodai, tādēļ arī atbalsts atšķiras. Jāņem vērā arī, ka tur ir cita apjoma tirgus – krietni lielāks. Loģiski, ka mums jādomā arī par peļņu, jo mēs esam biznesa organizācija. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka produktam ir vienādi jāmaksā gan Francijā, gan Latvijā, tātad būtībā jebkurš mūsu partneris var to pārdot ikvienā valstī, un tā arī notiek. Piemēram, Elco grupa tirgojas arī Slovēnijā.

– Kā jūs vērtējat nelegālās programmas, jo cilvēki šābrīža ekonomiskajā situācijā labprātāk izvēlas vai nu atvērtā koda vai nelicencētās programmas?

– Tas ir jautājums par cilvēku izpratni autortiesību jautājumos. Ja cilvēks izdomā unikālu lietu un vēlas gūt no tās peļņu, bet ierauga, ka kaimiņi jau noskatījušies un ražo tieši tādu pašu, ir taču nepatīkami, vai ne? Ļoti svarīgi, lai cilvēks to saprastu, pirms pats nonāk šādā situācijā. Tiesa, sapratne šajā jomā Latvijā ir ļoti augusi, taču vēl ir liels ceļa posms ejams, lai visi to saprastu. Runājot par atvērto kodu, jāteic, ka to izstrādātāji ir vērā ņemami konkurenti, ar kuriem sacenšamies, mēģinot pierādīt, kuram galu galā ir labāks, lētāks un ērtāks produkts. Galvenais, lai lietotājs sevi neierobežo ar kādu jaunu programmatūru.

– Vēl viena joma, kurā cilvēki vēlas ietaupīt, ir telekomunikācijas. Microsoft ir izstrādājis interesantu programmu Unified Communications. Pastāstiet, lūdzu, par to.

– Šī programma aizstāj nepieciešamību doties komandējumos, jo ļauj operatīvi sarunāties ar konkrētu cilvēku, redzot to vizuāli. Būtībā tā nodrošina iespēju noorganizēt videokonferenci, kas palielina mobilitāti biznesā un ļauj ietaupīt, izmantojot internetu saziņai ar partneriem. Šo programmu mēs lietojam Microsoft, bet ir arī interesanti Latvijā, piemēram, Ārlietu ministrija, kas tādā veidā sazinās ar Latvijas vēstniecībām visā pasaulē.

– Kā Microsoft sokas spēļu biznesā, jo nav noslēpums, ka esat līdzdarbojušies Xbox izveidē un atbalstīšanā?

– Latvijā mēs šo produktu nereklamējam.

– Pastāstiet, lūdzu, dažus vārdus par sevi.

– Ārpus darba ne ar ko radikālu nenodarbojos, un tas noteikti nav saistīts ar tehnoloģijām, ieskaitot video, foto un līdzīgas aizraušanās. Mani vairāk saista daba, tiesa, es vēl neesmu sasniedzis to vecumu, kad patīk doties medībās vai spēlēt golfu. Varētu teikt, ka to tikai mācos. Latvijā daba ir ļoti unikāla – tā zaļā krāsa visapkārt un gaiss, ko šeit ieelpojam, nav salīdzināmi ne ar ko citu, taču galvenais ir to saprast. Pastaiga pa mežu vai gar jūru vien jau ļoti daudz ko dod. Doma, kādēļ jāiet uz mežu, piemēram, salasīt mellenes, kādam var šķist dīvaina, bet tas ir brīnišķīgi. Mēs vienkārši to esam aizmirsuši.

– Paldies par interviju!