Piedalās Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis. Programmā V. A. Mocarta, K. V. Gluka, G. Doniceti, B. Britena, R. Gliēra un R. Kalsona skaņdarbi.

Kristīne Gailīte absolvējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu (1998, bakalaure; Lilijas Zilveres klase; 2003, maģistre; Anitas Garančas klase). Kopš 1998. gada ir Latvijas Nacionālās operas soliste. J. Vītola starptautiskā vokālistu konkursa laureāte (1995), starptautiskā vokālistu konkursa (2001, Vācija, Drēzdene) pusfināliste. Aldara Gada balvas laureāte (2001), korporācijas Talavija profesora Paula Saksa Atzinības balvas ieguvēja (2001), Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte (2002), Teātra balvas ieguvēja Spēlmaņu naktī (2002). Vokālo meistarību papildinājusi meistarklasēs Norvēģijā, Kristiansamnā pie profesora Alesandro Paljaci (2004). Kopā ar LNO trupu viesojusies Taivanā, Igaunijā, Somijā. Viesojusies Savonlinnas operfestivālā Somijā Olimpijas lomā Žaka Ofenbaha operā Hofmaņa stāsti (2005). Dziedājusi kopā ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri (diriģents Nikolajs Aleksejevs) un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri (diriģents Gintars Rinkevičs). Sniegusi solokoncertus Briselē un kopā ar Malmes operas orķestri Malmē (Zviedrija), Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Kanādā - solokoncerts Glena Gulda studijas koncertzālē (2005). Soliste regulāri viesojas Igaunijas Nacionālajā operā. 2006.gadā debitējusi Maskavas Lielajā teātrī Nakts karalienes lomā V. A. Mocarta operā Burvju flauta. 2006. gada decembrī ar LNO piedalījās vieskoncertos Meksikā. Piedalās lielas formas darbu atskaņojumos (J. S. Bahs Jāņa pasija, Mesa si minorā, J. Haidns Pasaules radīšana, F. Mendelszons-Bartoldi Elija, L. Bokerīni Stabat Mater, V. A. Mocarts Rekviēms, Kronēšanas mesa, Mesa do minorā, G. Forē Rekviēms, J. Brāmss Vācu rekviēms, K. Orfs Carmina burana) un kamermūzikas programmās.

Lomas: Almirena (G. F. Hendelis Rinaldo), Galateja (G. F. Hendelis Akīds un Galateja), Eiridīke (K. V. Gluks Orfejs un Eiridīke), Rozīna (Dž. Rosīni Seviļas bārddzinis), Nakts karaliene, Pamina (V. A. Mocarts Burvju flauta), Servīlija (V. A. Mocarts Tita žēlsirdība), Ilija (V. A. Mocarts Idomenejs), Fraskita (Ž. Bizē Karmena), Olimpija (Ž. Ofenbahs Hofmaņa stāsti), Džilda (Dž. Verdi Rigoleto), Oskars (Dž. Verdi Masku balle), Violeta (Dž. Vedi Traviata), Liu (Dž. Pučīni Turandota), Valters (A. Katalāni Valli), Guvernante (B. Britens Skrūves pagrieziens), Ofēlija (J. Kalniņš Hamlets), Esmeralda (Z. Liepiņš Parīzes Dievmātes katedrāle), Maija (Z. Liepiņš No rozes un asinīm), Ildze (I. Breģe Dzīvais ūdens), Asnate (Ē. Ešenvalds Augļu koks ir Jāzeps). CD Kristīne Gailīte (sērijā Latvijas Nacionālās operas solisti; Rīgas Skaņu ierakstu studija, 2004)(Dž. Rosīni, G. Doniceti, V. A. Mocarts, Ž. Ofenbahs, Š. Guno, Dž. Verdi, Dž. Pučīni, G. F. Hendelis, B. Britens, Ž. Ibērs u.c.) Vidzemes kamerorķestris dibināts 1981. gadā pēc Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pedagoga, čellista Igora Grapa iniciatīvas ar ieceri apvienot novada dažādu paaudžu mūziķus – Vidzemes mūzikas skolu pedagogus, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolas un mūzikas vidusskolas absolventus un audzēkņus. Savu tagadējo nosaukumu kolektīvs ieguva 1989. gadā. Orķestra kodolu veido Vidzemes – Cēsu, Valmieras, Limbažu, Mazsalacas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Gulbenes, Līgatnes mūzikas skolu pedagogi, kuriem pievienojas Cēsu bērnu mūzikas skolas, mūzikas vidusskolas un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti, daudzi no viņiem ir kādreizējie skolas absolventi. Orķestra darbības laikā tajā spēlējuši jaunie mūziķi, kas patlaban muzicē kamerorķestros KREMERata Baltica, Sinfonietta Riga, kā arī Latvijas Nacionālās operas orķestrī un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Pašlaik Vidzemes kamerorķestrī ir 21 dalībnieks. Savas darbības laikā orķestris muzicējis Cēsīs, Rīgā, citās Latvijas pilsētās, veiksmīgi koncertējis Zviedrijā (1990, 1993), Vācijā (1990, 1993, 1995, 1997, 2000), Polijā (1994), Igaunijā u.c. Veikti dažādu stilu mūzikas ieraksti Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Orķestra darbības sākumā to vadīja I. Graps, pēc tam P. Putniņš (1993), G. Bernāts (1994), kopš 1995. gada orķestra mākslinieciskais vadītājs ir A. Veismanis. Pēc viņa iniciatīvas tiek veidotas kopīgas programmas ar Cēsu Pils kori, kopš 1995. gada tiek rīkots Cēsu mūzikas festivāls, kurā līdzās lielajai pasaules klasikai (J. S. Bahs, G. F. Telemans, F. Šūberts, V. A. Mocarts, L. van Bēthovens, G. F. Hendelis u.c.) bieži skan latviešu komponistu mūzika (E. Dārziņš, J. Vītols, Jurjānu Andrejs, Jānis Ivanovs, Jānis Kalniņš, M. Einfelde, P. Vasks, A. Maskats, P. Plakidis, R. Kalsons, R. Dubra, Imants Zemzaris, A. Dzenītis, J. Petraškevičs, R. Kronlaks, G. Fridrihsons, J. Lūsēns u.c.). Orķestra repertuāra ir gan kameržanra sacerējumi, gan, papildinot orķestra sastāvu ar Latvijas labākajiem mūziķiem, izvērsti simfoniski opusi, arī ar kora piedalīšanos. Kopā ar orķestri koncertējuši ievērojami Latvijas solisti Antra Bigača, Mārtiņš Circenis, Agnese Egliņa, Kristīne Gailīte, Sergejs Jēgers, Inga Kalna, Dita Kalniņa, Dita Krenberga, Mārcis Kūlis, Jānis Maļeckis, Evija Martinsone, Jana Ozoliņa, Rihards Šiliņš, Arigo Štrāls, Laura Zariņa, Mārtiņš Zilberts, Ventis Zilberts u.c. Koncerti notikuši daudzās Latvijas pilsētās, arī nozīmīgos Latvijas mūzikas festivālos. Orķestris un diriģents A. Veismanis ir Klavesīnmūzikas festivāla (februārī), Cēsu mūzikas festivāla (augustā) un Jauno ērģelnieku festivāla (oktobrī) līdziniciatori.

Andris Veismanis J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā/J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1990, Imanta Kokara klase; 1995, maģistrantūru, J. Dūmiņa klase). Simfoniskā orķestra un operas diriģēšanā papildinājies pie J. Simonova Maskavā, Krievijā un Ungārijā (1999 – 2002). Plašu interešu mūziķis: Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieks (1986 – 1990), kamerkora Sacrum diriģents (1990 – 1996), folkloras grupas Rasa (1988 – 1992), rokgrupas Krasts (1986 – 1989), senās mūzikas ansambļa Ludus (1990 – 1997) dalībnieks. Viens no Latvijas vadošajiem kontrtenoriem, senās mūzikas speciālists. Latvijas Nacionālās operas diriģents (kopš 2006), galvenais kormeistars (1997 - 2006), iestudējis G. F. Hendeļa operu Alčīna, K. V. Gluka Orfejs un Eiridīke, H. Pērsela Didona un Enejs, Feju karaliene, B. Britena Skrūves pagrieziens, J. Lūsēna Putnu operu u.c. Vidzemes kamerorķestra diriģents (1997), Cēsu mūzikas festivāla (1998), Latvijas kamerorķestra (1998) mākslinieciskais vadītājs, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks (1998). 23. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku vokāli simfoniskā koncerta diriģents (2003). Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts (1993, 1998). Latvijas Teātru balvas ieguvējs (1998). Saņēmis Budapeštas F. Lista biedrības Grand Prix par kamerkora Sacrum ieskaņoto F.Lista darbu Via crucis.