“Šie Dziesmu un deju svētki būs patiesi spilgti un līdztekus ilgos gados izlolotam repertuāram arī priecēs ar daudziem jauniem skaņdarbiem, dziesmām un dejām. Lielais Dziesmusvētku ieskaņas koncerts izskanēja kā brīnišķīga muzikāla un dejiska zīme gaidāmajiem svētkiem,” sacīja J.Karlsons.

Runājot par organizatoriskajiem jautājumiem, Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags augstu novērtēja padarīto Mežaparka estrādē, kura pēc rekonstrukcijas tiks nodota 12.jūnijā. Klātesošie arī tika aicināti uz Mežaparka aģentūras rīkoto Dziesmoto talku 12.aprīlī. R.Vanags informēja par starpresoru darba grupu, kurā iesaistītas dažādas institūcijas, tajā skaitā Rīgas dome, lai risinātu satiksmes, veselības aprūpes u.c. būtiskus jautājumus, kas skar svētku ikdienas organizēšanu. Tika izrunāts arī aktuālais biļešu jautājums uz Dziesmu un deju svētkiem. Pēc R.Vanaga sniegtās informācijas padomei, Dziesmu un deju svētku birojs šobrīd rūpīgi un kompleksi caurskata visu svētku koncertu programmu, lai meklētu papildu sēdvietu izvietošanas iespējas, tajā skaitā papildu tribīņu izvietošanu, iespējams, atsevišķu ģenerālmēģinājumu pārvēršanu par publiskiem koncertiem u.c., īpašu uzmanību veltot gan svētku dalībniekiem, gan Liepājas rajona iedzīvotājiem, kuriem bojātās kases dēļ nebija iespēju iegādāties biļetes. Par pieņemtajiem lēmumiem birojs informēs kultūras ministri un plašsaziņas līdzekļus.

R.Vanags arī uzsvēra nozīmīgo lomu, kas svētku rīkošanā ir privātā sektora – Lieldraugu ieguldījumam, lai svētki varētu tapt tā, kā iecerēts. Svētku rīkošanā Latvijas Krājbanka, Aldaris, Latvijas Mobilais Telefons ir ieguldījuši 1 milj. latu.

Izglītības un ministrijas pārstāve Agra Bērziņa padomi informēja par jau sākto darbu X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Pēc rīkotāju ieceres, svētki varētu notikt 2010.gada 2.-11.jūlijā. 2010.g. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki atzīmēs 50 gadus, kopš tie tika rīkoti pirmo reizi.

Kultūras ministre Helēna Demakova, runājot par Dziesmu un deju svētku tradīcijas perspektīvu, uzsvēra nepieciešamību rūpēties par visa Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, kura nozīmīgākā daļa balstās folklorā. Padome tika informēta par darbu pie nemateriālās kultūras mantojuma reģistra izstrādes. Tāpat ministre uzsvēra brīvprātīgo iesaistīšanos Dziesmu un deju svētkos kā būtisku svētku kopības sajūtas un patriotisma stiprinātāju.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesu. Padomi vada komponists Raimonds Pauls, tajā ietilpst kultūras, izglītības un zinātnes, bērnu un ģimenes lietu, finanšu ministri, Finanšu ministrijas Valsts sekretārs, Rīgas mērs, Pašvaldību savienības priekšsēdis, Dziesmu svētku nozaru pārstāvji.