Pirmo reizi Latvijas Televīzija skatītājiem tiešraidē piedāvās iespēju vērot gan izrādi, gan notiekošo izrādes aizkulisēs. LTV kameras pirms izrādes un starpbrīdī vēros, kā top izrādei nepieciešamie rekvizīti, kā pārtop dekorācijas, ieskatīsies aktieru grimētavās, piedāvās iespēju tikties ar šā iestudējuma aktieriem, kā arī iepriekšējo iestudējumu zvaigznēm.

Pirmsjāņu svētku sajūtā mūs vienos Latvijas Krājbanka – iestudējuma translācijas atbalstītājs.

TIEŠRAIDES SECĪBA

Plkst. 17:00 - "100 g kultūras" speciālizlaidums, veltīts "Skroderdienām Silmačos".

Plkst. 17:30 - pieslēgšanās Nacionālajam teātrim.

Plkst. 18:00 - ziņu izlaidums "Šodien Latvijā" tiešraidē no Nacionālā teātra.

Plkst. 18:15 - izrādes translācija. Tiešraidi no Latvijas Nacionālā teātra vadīs Uģis Joksts un Kristīne Virsnīte, kā arī Ilze Strenga.

""Skroderdienas Silmačos" jau vairs nav tikai izrāde. Tas ir daudz lielāks un būtiskāks notikums mūsu dzīvē un, iespējams, šajā brīdī jo īpaši... Tā ir kopības izjūta, paaudžu saprašanās un šoreiz arī iespēja ielīgot Jāņus, svinot Skroderdienas katrā mājā, katrā sētā. Latvijas televīzijai ir liels gods un prieks dāvāt visiem Latvijas iedzīvotājiem šo iespēju,” saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Izrādes režisors – Edmunds Freibergs, scenogrāfs Gunārs Zemgals, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa; galvenajās lomās – Daiga Gaismiņa (Antonija), Mārcis Maņjakovs (Aleksis), Ivars Puga (Dūdars), Evija Skulte (Elīna), Mārtiņš Egliens (Kārlēns), Ainārs Ančevskis (Rūdis), Dita Lūriņa (Ieviņa), Jānis Skanis (Ābrams), Uldis Anže (Joske), Daiga Kažociņa (Zāra), Astrīda Kairiša (Bebene), Jānis Kaijaks (Pindaks), Dace Bonāte (Pindacīša), Egils Melbārds (Pičuks), Anna Klēvere (Auce), Gunta Virkava (Tomuļu māte) u.c. Šogad „Skroderdienas Silmačos” šajā versijā būs skatāmas pēdējoreiz. Noslēguma izrādē skatītāji varēs cienāties ar Limbažu sieru un „Cēsu alus” dzērieniem.

"Skroderdienu" popularitāte ar katru to iestudējumu un atjaunojumu ir tikai augusi. Ja Latvijas laika "Skroderdienas Silmačos" bija joku luga ar atpazīstamām sadzīves situācijām no pašu dzīves vai atmiņām par neseno laiku, kur gardi varēja izsmieties par savu dabu un raksturu mīlestības un "andeles" lietās, padomju laika "Skroderdienu Silmačos" iestudējumi kļuva par apliecinājumu latviskai identitātei, un tikpat svarīgs kā joki un mīlestības peripetijas šai lugā kļuva Zāļu vakara skats ar līgošanu.

Savukārt šodien "Skroderdienas Silmačos" ir tautas gabals, kas folklorizējies un kam ir teju rituāla nozīme, un tikai retais apdomā, kas tad šai lugā tā piesaista un kāpēc to tiešām var skatīties vēl un vēl. Savā ziņā rituāla daba tai ir arī teātrmīļu vidū: ar "Skroderdienām Silmačos" beidzas teātra sezona Nacionālajā teātrī, un arī citos teātros sākas vasaras brīvdienas.

Latvijas Nacionālajā teātrī "Skroderdienas Silmačos" iestudējuši Aleksis Mierlauks (1921., atj. 1924.), Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1935, 1955), Jānis Zariņš (1941), Alfreds Jaunušans (1975., A. Amtmaņa-Briedīša inscen. atj.), Edmunds Freibergs (1994, 2002).