Jauno mīlētāju lomās iejutīsies Evelīna Godunova, Sabīne Guravska, Jūlija Brauere un Viktors Seiko, Arturs Sokolovs, Aleksandrs Osadčijs.

Viens no populārākajiem 20.gadsimta baletiem tapis pēc Viljama Šekspīra traģēdijas motīviem. Horvātu horeogrāfe Valentīna Turku savā iestudējumā piedāvā jutekliska un brutāla laikmeta vīziju, kur dzīvības un nāves jautājumi bieži tiek risināti iracionālā veidā, kaislību piesātinātā atmosfērā. Iestudējuma vizuālajā noformējumā izmantotie renesanses glezniecības un arhitektūras elementi pastiprina arī mūsdienu cilvēkam tik būtiskās ilgas pēc mūžīgās mīlestības.

Ideja komponēt baletu «Romeo un Džuljeta» Prokofjevam radās 1934. gadā. Sākotnēji viņš bija iecerējis mainīt visiem zināmā stāsta beigas un ļaut jaunajiem mīlētājiem laimīgi turpināt dzīvi, taču Staļina laika represiju atmosfēras iespaidā Prokofjevs nolēma pieturēties pie tradicionālā noslēguma. Triumfālo pirmizrādi balets «Romeo un Džuljeta» piedzīvoja 1938. gadā Brno. Latvijā līdz šim tas iestudēts trīs reizes - 1953. gadā, 1982. gadā un 1999. gadā.

Valentīnas Turku veidotais iestudējums pasaules pirmizrādi piedzīvoja Slovēnijas Nacionālajā teātrī Mariborā 2012. gadā. «Mana interpretācija ir balstīta klasiskajā baletā, ko slīpējusi laikmetīga pieeja, integrējot dramatisku aktierdarbu, nekonvencionālu scenogrāfiju un minimālistisku, funkcionālu, renesanses iedvesmotu estētiku. Atšķirība starp šo un daudziem citiem baletiem ir tā, ka mēs ieraugām reālus cilvēkus, viņu attiecības, nevis fantāzijas radītas būtnes. Šis stāsts vēstī par kaislīgiem, ievainojamiem un drosmīgiem cilvēkiem, kuri rada gan mīlestību, gan arī haosu un elli,» iestudējumu raksturo Turku.

«Sarunas pirms pirmizrādēm» par baletu «Romeo un Džuljeta» notiks LNO Jaunajā zālē 20. oktobrī plkst.18.30.

Nākamās baleta «Romeo un Džuljeta» izrādes Latvijas Nacionālajā operā notiks 25. oktobrī, 6. novembrī, 9. novembrī un 17.decembrī.

Savukārt 16.oktobrī plkst.16 LNO Beletāžas zālē notiks iestudējumam veltīta preses konference, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Ozoliņš, Latvijas Nacionālā baleta patrona «Skonto būves» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, iestudējuma horeogrāfi Turku un Mujics, baletdejotāji Godunova un Sokolovs.