Kalnu slēpotāji Latvijā - daudzi neapmācīti un «čaiņiki»

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kamēr sinoptiķi sola garu un sniegotu ziemu, tikmēr TVNET komanda steidz uz kalnu nodarboties ar aktīvo un nedaudz ekstrēmo atpūtu un sportu - snovbordu un slēpošanu. Pirmais raksts no rakstu sērijas par aktīvajiem un ekstrēmajiem sporta veidiem un atpūtu Latvijā ir par kalnu slēpošanu. Izrādās, vairums slēpotāju ir nepareizi apmācīti un uz kalna apdraud citus.

Sniegots, līdz kaulam stindzinošs rīts. Termometra stabiņš noslīdējis zem -20 grādiem pēc Celsija skalas. TVNET komanda ar pilnu karsta ziemas dzēriena termosu dodas uz Cēsu pusi jeb Žagarkalnu.

Ceļš no Rīgas līdz Žagarkalnam prasa pusotru stundu - savā starpā runājoties, nobraucam aptuveni 90 kilometru.

Ierodoties galapunktā, mūs sagaida pasakains skats. Slēpošanas nogāzes Žagarkalnā apvij dūmakains sniega mākonis, ko radījuši sniega lielgabali. Slēpošanas kalni vēl apmeklētājiem nav pieejami, jo ieradāmies krietni pirms darba laika sākuma, bet darbinieki cītīgi strādā - būvē slēpošanas trasi iesācējiem, ar sniega močiem braukā šurpu turpu, inventāra nomas punkts jau pilnā gatavībā, tiek pārbaudīti pacēlāji utt.

Arī Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars agri modies un satiek TVNET komandu pilnā slēpošanas ekipējumā. Kā viņš saka, pamatdarbs ir teātrī, bet pa brīviem brīžiem ziemā uz kalna. Žagars ir slēpošanas instruktors, bet viņa pienākumi ir apmācīt jaunos instruktorus un trenēt esošos labākam servisam un kvalitātei.

Šoreiz slēpošanas pamatprincipus rāda un stāsta pats Žagars. Bet pirms aktīvās atpūtas un paraugdemonstrējumiem TVNET komanda tiek silti saģērba slēpošanas drēbēs.

Var likties smieklīgi, bet slēpoju pirmo reizi; kalna īpašnieka norādes uztveru ļoti nopietni. Par brīnumu vai ne, slēpošana izdodas bez starpgadījumiem. Kā atzīst Žagars, slēpošanas iemaņas apguvu teicami un noteikti uz kalna nepiederu «trako» kategorijai vai «čaiņikiem».

Par «čaiņikiem» Latvijā mēdz saukt tos slēpotājus, kas nav iemācījušies nobremzēt.

Slēpo lēni, bet prot pagriezties. Tikmēr par «trakajiem» tos, kas pārvērtē savus spēkus un apdraud gan sevi, gan citus.

Pēc apmācībām Žagars mani nosauc par slēpotāju-tūristu. Tas nozīmē - esmu apguvis slēpošanas tehniku un slēpoju droši, protu nobremzēt.

Slēpošanas sezona Latvijā tika sākta pērn decembrī. «Parasti pie mums ziemas nav garas. Pateicoties mākslīgā sniega aparatūrai, sezonu sanāk paildzināt līdz 14 nedēļām,» pauž Žagars, jo tas ir mīts, ka sniega trases Latvijā sastāv no dabīgā sniega. «Dabīgais sniegs ir tīri dekoram.»

Vidēji Žagarkalns var uzņemt 250 ģimenes, jo tik daudz ir autostāvvietu, smaidot saka kalna īpašnieks. Konkrēts kalna apmeklētāju skaits nav piefiksēts, bet nomas inventāra pietiek un pietikšot visiem slēpot gribētājiem.

Viņaprāt,

ar kalnu slēpošanu var nodarboties praktiski katrs latvietis, jo cenas ir samērā draudzīgas.

Bet, kā TVNET novēroja un pārbaudīja, ievērojot visus instruktora norādījumus, tas ir arī drošs sporta un atpūtas veids.

Žagars atgādina un iesaka, ka sākumā vēlams slēpošanas inventāru nomāt, lai saprastu, vai šī atpūta patīk, nevis uzreiz doties uz veikalu. Pēcāk iesaka pirkt lietotu inventāru, slēpošanas apģērbu. Bet, kad esi kļuvis par pietiekami labu slēpotāju, tikai tad iesaka pirkt jaunu.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu